PBLA Kultūras Fonds aicina pieteikt kandidātus apbalvojumiem dažādās nozarēs

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds (PBLA KF) aicina līdz šī gada 1. aprīlim pieteikt kandidātus 2016. gada PBLA Kultūras fonda apbalvojumiem humanitāro un sociālo zinātņu, lietišķās mākslas, mūzikas, paidagoģijas, preses, rakstniecības, deju, teātŗa un tēlotājmākslas nozarē. Tāpat pieteikumi tiek pieņemti apbalvojumiem technisko un dabas zinātņu nozarē.

PBLA Kultūras fonda uzdevums ir atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi un godalgot izcilus latviešu kultūras sasniegumus un darbiniekus, kā arī veicināt nacionālo pastāvēšanu, atbalstot skolas un latvisko audzināšanu. Par PBLA Kultūras fonda godalgas kandidātiem izvirzāmi ārpus Latvijas dzīvojoši, panākumiem bagāti latviešu autori, mākslinieki, komponisti, kultūras, izglītības un jaunatnes darbinieki, kā arī cittautieši, kuri veicina latviešu kultūras atpazīstamību ārpus Latvijas. Atsevišķos gadījumos kandidāti var arī būt Latvijā dzīvojošas personas par to īpašu ieguldījumu latviešu diasporas kultūras dzīvē. Tāpat PBLA KF godalgas tiek piešķirtas arī par zinātniskiem darbiem, daiļliteratūras un preses publikācijām, tēlotājmākslas darbiem, daiļamatniecības un lietišķās mākslas darbiem, kā arī veikumiem skaņu, teātra un deju mākslā, skolu un jaunatnes audzināšanas darbā.

“PBLA Kultūras fonda godalgas nodrošina iespēju izcelt un slavēt mūsu izcilākos darbus un to autorus, gan pateikties ilggadējiem darbiniekiem, kuri tālu prom no mājām uz latviešu valodas un kultūras pamatakmeņiem cēla un turpina celt latviskās kultūras pilis,” skaidro PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš, mudinot latviešu centrus pasaulē pieteikt savus kandidātus apbalvojumiem.

PBLA Kultūras fonds piešķir apbalvojumus četrās kategorijās. Visaugstākais apbalvojums ir PBLA Kultūras fonda Goda balva un Goda diploms, kas ir vienlīdzīgas pirmās pakāpes godalgas. Vienīgā būtiskā atšķirība ir tāda, ka Goda balvas laureāti bez goda raksta saņem arī naudas balvu $2000 apmērā. Tāpat PBLA KF valde, vadoties pēc iesūtītajiem pieteikumiem, lemj par Kr. Barona prēmijas ($1000) un Atzinības rakstu piešķiršanu. Godalgu pieteikumi jāiesūta attiecīgās nozares vadītājam, sniedzot rakstisku pamatojumu par šī kandidāta sasniegumiem un pievienojot trīs atsauksmes vēstules. PBLA KF noteikumi paredz, ka viena autora darbus vai veikumus tajā pašā nozarē var godalgot ne agrāk kā pēc trim (3) gadiem, bet otru balvu citā nozarē var piešķirt ne ātrāk kā pēc diviem (2) gadiem. Detalizēts izklāsts par apbalvojumu kategorijām un pieteikumu iesniegšanas kārtību atrodams PBLA mājas lapā Kultūras fonda sadaļā.

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Šajā nedēļā pirms 60 gadiem sāka darboties Pasaules Brīvo latviešu apvienība

Bez lielām svinībām un fanfārām 25. februārī tieši pirms 60 gadiem uz statūtu projekta pamatiem savu darbību uzsāka Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), tolaik saukta par Brīvās pasaules latviešu apvienību (BPLA). Par šīs latviešu centrālo organizāciju apvienības galvenajiem uzdevumiem bija izvirzīta cīņa par latviešu tautas atbrīvošanu un Latvijas valsts un neatkarības atjaunošanu, kultūras saglabāšana un jaunrade, un palīdzība Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas rezultātā pasaulē izkaisītiem latviešiem. Pats svarīgākais mērķis – Latvijas neatkarības atjaunošana – tika sasniegts pirms 25 gadiem, tomēr organizācija savu vitalitāti nav zaudējusi vēl šodien.

Ideja par vienotu, globāla mēroga latviešu organizāciju apvienības izveidi „brīvajā“ pasaulē pirmo reizi trimdinieku aprindās izskanēja jau četrdesmito gadu beigās, bet daudz nopietnāka diskusija par vispasaules latviešu apvienības veidošanu iesākās reizē ar latviešu centrālo apvienību dibināšanu trimdinieku jaunajās mītnes zemēs piecdesmito gadu sākumā. Kā to savās piezīmēs apraksta pirmais Amerikas latviešu apvienības un vēlāk arī BPLA priekšsēdis priekšsēdis prof. Pēteris Lejiņš, pirmais zināmais mēģinājums globālas latviešu organizāciju apvienības izveidē datējams ar 1951. gada pavasari, kad Latviešu Nacionālās padomes prezidijs Vācijā izsūtījis latviešu organizācijām aptaujas lapu par šādas apvienības darbības principiem. Tomēr šis mēģinājums palicis bez rezultātiem. Gadu vēlāk vispasaules latviešu apvienības izveides iniciatīvu pēc Kanādas un Austrālijas latviešu centrālo organizāciju pamudinājuma uzņēmās Amerikas latviešu apvienība, pamatojoties uz faktu, ka ASV bija apmeties vislielākais skaits latviešu salīdzinājumā ar citām latviešu trimdinieku mītnes zemēm pasaulē.

Kā izrādījās, process nebija nedz ātrs, nedz viegls. 1952. gada pavasarī P. Lejiņš skaidroja, ka vispasaules latviešu apvienība var tikt radīta tikai un vienīgi atsevišķu valstu un kontinentu vienošanās ceļā, kuras pamatā būtu kompromiss, brīdinot, ka kādas grupas atteikšanās no dalības apvienībā novedīs pie tā, ka tā vairs nebūs vispasaules apvienība. Kā tas vēlāk tika aprakstīts trimdas presē, nospraustais uzdevums bija „ciets rieksts“ un kompromisa meklējumi vairākkārt „nonāca uz sēkļa“.

Lai arī organizāciju vidū pastāvēja absolūta vienprātība par šādas organizācijas nepieciešamību un izveides steidzamību, par viedokļu sadursmes punktu izvērtās organizāciju atšķirīgais skatījums par apvienības pārvaldes kārtību. Proti, diskusiju sākumposmā Latvijas Atjaunošanas Komitejas Eiropas centrs, kas apvienoja latviešu organizācijas Eiropā, pieprasīja, ka šai vispasaules latviešu organizācijai būtu divi pārvaldes centri, bet sēdeklis atrastos Eiropā. Turklāt LAK-EC rosināja, ka šādā apvienībā tiktu pieaicināti arī politisko partiju pārstāvji, bet tiesības tikt ievēlētiem apvienības valdē būtu tikai Latvijas pavalstniekiem. Tolaik Latviešu apvienība Austrālijā un Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā, kā arī Brazīlijas latviešu apvienība, kas tobrīd runāja vairākās Dienvidamerikas valstīs dzīvojošo latviešu vārdā, uzskatīja, ka organizācijas sēdeklim jāatrodas ASV vairāku iemeslu pēc. Pirmkārt, ASV bija labvēlīgi noskaņota nacionālām kustībām un organizācijām, kuru mērķis ir tautas atbrīvošana no Padomju Savienības jūga. Otrkārt, ASV valdības nostāja un rīcība iepretīm Padomju Savienībai un komunisma aneksijām bija kategoriski noraidoša, ko neesot bijis iespējams apgalvot par citām lielvalstīm. Treškārt, bruņota konflikta gadījumā starp rietumu demokrātijām no vienas puses un Padomju Savienību no otras puses, Latviešu vispasaules organizācijas vadība atrastos tālāk no tiešajiem kaŗa draudiem un varētu strādāt netraucēti. Gala rezultātā PBLA sēdeklis jeb centrālais sekretariāts tika izveidots Vašingtonā, no kurienes tikusi koordinēta organizācijas darbība visu, nu jau 60 gadu garumā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā Latvijā tika izveidota PBLA pārstāvniecība, kuras atbildībā ir PBLA ierosināto projektu īstenošana un pārraudzība, informācijas vākšana un izplatīšana, un ārzemēs dzīvojošo latviešu interešu aizstāvība.

To, kāda būtu izvērtusies PBLA darbība, ja organizācija attīstītos uz citiem pamatiem, šobrīd varam tikai spekulēt? Tomēr organizācijas sekmīga darbība 60 gadu garumā ir apliecinājums kompromisa mākslai latviešu sabiedrības iekšienē, un bezkompromisa cīņai par nospraustiem mērķiem ārpusē, kas, cerams, tiks saglabāta arī turpmāk.

Fotogrāfijā redzama BPLA delegācija 1968.g.oktobrī ceļā uz ASV Ārlietu ministriju. No kr. priekšā: ALA konsultants Zigurds Rudzītis, BPLA priekšsēdis Pēteris Lejiņš, Eiropas latviešu pārstāvis Reinhards, BPLA vicepriekšsēdis Alfreds Bērziņš, LAA prezidija priekšsēdis Jānis Ritenis, Dienvidamerikas latviešu pārstāvis māc. Jēkabs Mekšs, BPLA sekretārs Bruno Albats un LNAK priekšsēdis Jānis Niedra.

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Kurland Sounds – symphonic works by Šmīdbergs, Ešenvalds and Vasks

Odradek Records, a classical and jazz musical label founded in 2012, considers itself a “democratic, non-profit, artist controlled cooperative label” that determines what to release based on the process of “democratically evaluating anonymously submitted demos”. As a result, the selections released by the label are an eclectic group, and the label has also turned its attention to Latvian artists and compositions.

The first such release focusing on Latvian artists is 2015’s Kurland Sounds, collecting symphonic works by three Latvian composers who originally hailed from the Kurzeme area of Latvia – Vilnis Šmīdbergs, Ēriks Ešenvalds, and Pēteris Vasks. All the works are, appropriately, performed by an orchestra from the Kurzeme region – the Liepāja Symphony Orchestra, conducted by Atvars Lakstīgala. The city has nearly a century and a half of history with symphonic music — the first Baltic symphony orchestra was founded in 1881 in Liepāja.

The first work presented on the CD is composer Vilnis Šmīdbergs’ “Merry-Go-Round” for symphony orchestra. Šmīdbergs, originally from Ventspils, though musical for his entire life, only became a full-fledged composer later in life, though he did dabble in art rock in the 1960s with the group Katedrāle and initial forays into composition with smaller scale chamber and symphonic works in the 1970s/1980s. Now, in the 21st century, Šmīdbergs is an active composer, and his music is described as “harsh and sometimes stinging” but “refreshing”. “Merry-Go-Round” is such a work – presenting the titular carnival ride as a wheel of life, reflecting many different emotions, but with the tragic undertone that we only go in circles – humanity still continues to repeat the same mistakes in terms of war and destruction. In fact, though the merry-go-round is a children’s ride, it can turn into something quite frightful – the work may remind listeners of the out-of-control carousel in the climax of Alfred Hitchcock’s film “Strangers on a Train”. Šmīdbergs presents a vision that is at once humorous and terrifying.

Ēriks Ešenvalds, originally from Priekule, though perhaps best known for his choir works, is also an adept composer of symphonic music. His contribution to this collection is the 4th Liepāja concerto “Visions of Arctic: Night”. Many of Ešenvalds’ works have been inspired by the Northern Lights, and, as per the composer himself, this work includes both elements from Kurzeme and from the Arctic. The clarinet is performed by renowned Latvian clarinetist (and former Latvian Minister of Culture) Ints Dālderis. The windy city of Liepāja and the remote yet beautiful area above the Arctic Circle are presented in dreamy, thoughtful musical language – the first movement concludes with a quiet and light wind symbolizing the city. The second movement presents a picture of the Arctic, though cold and desolate, a place of great wonder and beauty. The third and final movement, a dramatic and stormy journey, brings this journey to a close, with Dalderis bringing the right amount of mystery and wonderment to this expansive landscape. The work is labeled as the “4th Liepāja concerto” as there is an ongoing effort to compose and record twelve concertos by different composers on the theme of the city of Liepāja (and Odradek Records has committed to release all of them when ready).

The album concludes with Pēteris Vasks’ (originally from Aizpute) monumental Symphony No. 2. From its dramatic opening, the work also displays themes of Latvian nature and imagery. Much of Vasks’ music is full of foreboding, about the fragility of life and Latvian flora and fauna, but still some glimmers and rays of hope that it is not too late to preserve all that has been created. The middle section of the symphony, which seems to present a musical view of dawn in the forest, with birds chirping and streams flowing, is a particularly engrossing performance, which then rapidly increases in dramatic tension as the landscape comes under threat. The Liepāja Symphony Orchestra proves to be an exceptional interpreter of this large-scale work, being at once dramatic and reserved, and presents a compelling performance of Vasks’ vivid vision.

The CD booklet has extensive notes on the composers, the works, and the performers in English, German and Latvian, as well as pictures of all of the orchestra members.

Kurland Sounds is a remarkable achievement by the Liepāja Symphony Orchestra and conductor Atvars Lakstīgala. Providing memorable performances of these disparate works, the Orchestra shows its versatility and flexibility. Odradek Records is to be thanked and praised for ensuring that these performances are available for a larger audience, as these composers from Kurzeme confirm that the music of Latvian composers, in the hands of such talented musicians as the Liepāja Symphony Orchestra and Atvars Lakstīgala, is unparalleled in its beauty and creativity.

For further information, please visit the Odradek Records website at  and the Liepāja Symphony Orchestra website.

Liepāja Symphony Orchestra - Kurland Sounds 001

Kurland Sounds

Liepāja Symphony Orchestra
Odradek, ODRCD319, 2015

Track listing:

  1. Merry-Go-Round – Vilnis Šmīdbergs
  2. 4th Liepāja concerto “Visions of Arctic: Night” – Ēriks Ešenvalds – Part I
  3. Part II
  4. Part III
  5. Symphony No. 2 – Pēteris Vasks

 

 

 

 

 

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.