Labas idejas un  skaisti nodomi nāk no debesīm. Dažreiz negaidīti, citreiz jau laikus brīdinot. Arī latviešu valodas nometnes ideja nāca laicīgi un tiešā lidojumā no debesīm.

Sadarbība ar Maskavas latviešiem sākās 2017. gadā, kad ansamblis “Atbalss” piedalījās Lieldienu svinībās Latvijas vēstniecībā Maskavā. Tam sekoja 2018. gada Latviešu kultūras dienas Arhlatviešu vidusskolā, kur ar bērniem strādāja trīs skolotājas no Maskavas.

Uzaicinājumu piedalīties nometnē no Maskavas latviešu skoliņas vadītājas Antras Levovas saņēmu 2018. gada nogalē. Es apzinājos, nometnē mums ir jāpiedalās. Bija jādomā par to, kur ņemt finansējumu ceļa izdevumiem, un tieši tajā laikā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izsludināja diasporas atbalsta projektu konkursu. Pēdējo gadu laikā, piedaloties diasporas atbalsta projektu konkursā, esmu varējusi piepildīt ļoti daudz ieceru un ideju. Man un maniem skolēniem par lielu laimi projekts tika apstiprināts, atlika sakrāmēt ceļasomas un skolotāja Ilona, Arkādijs Cīrulis, Kristīne Trocenko un Kristīne Braznovska varēja doties ceļā.

Darbs nometnē bija aktīvs un uzdevumiem piesātināts. Nometnē bērni mācījās latviešu valodu, dziesmas, dejas un rotaļas, darbojās radošās mākslas pulciņā. Ar skolēniem strādāja Maskavas Latviešu skolas skolotāji, kā arī pedagogi no Latvijas. Paralēli darbam nometnē, skolēni un skolotāji gatavojās Maskavas Latviešu skolas 25 gadu jubilejai. Skoliņa dibināta 1994. gadā, tā darbojas Latvijas vēstniecības Maskavā telpās. To absolvējuši aptuveni 240 skolēnu, ar skolēniem strādājuši latviešu valodas skolotāji no Latvijas un Maskavas. Pašreiz skoliņā mācās 32 skolēni vecumā no 6 līdz 14 gadiem. Skolēni apgūst latviešu valodu, Latvijas vēsturi, skolēniem ir deju nodarbības, kā arī radošās mākslas pulciņš.

Es jūtos gandarīta par to, ka šis mācību gads bijis labiem notikumiem bagāts. Man prieks, ka to noslēgusi Latviešu valodas nometne, kas uz dažām dienām spējusi apvienot Maskavas un Baškortostānas latviešus.

Maskavas skolas jubilejā Arkādijs un abas Kristīnes runāja Jāņa Petera dzejoli “Tēma ar sveci”, man liekas, svarīgākais, ko bērni paņēma no šī brauciena ir ietverts dzejnieka vārdos:

“Nevajag daudz, vajag, lai dzīvo

Viss, ko tu jūti un redzi”.