Latvieši Jāņus svin ar uzviju visās pasaules malās. Pievienojam aprakstu par to, kā Jāņus svinēja Brisbanē, Austrālijā. Svinēšana notika pāris nedēļas pirms Līgo vakara, pasākums patiesībā bija Jāņu ielīgošana, bet viss noticis, kā pa Jāņiem pienākas. Pie tam, tas sanāca kā izglītojošs pasākums ne tikai latviešiem vien, bet arī vietējiem ieinteresētiem austrāļiem.

Tiešām lija, vairāk gan gāza. Meteoroloģijas birojs un sociālie mēdiji aicināja neatstāt māju tajā nedēļas nogalē. Daži līgotāji atteica savu ierašanos, bija bail ka plūdu dēļ netiks atpakaļ uz mājām.

Bijām tad gatavojušies uz ļoti mazu pulciņu. Tomēr sanāca daudzi, dažas jaunas sejas, citas sen neredzētas. Bija atnākusi trešā trimdas paaudze, kur daži tikai varēja pateikt “sveiki”. Bet atnāca. Atnāca un patika. Vienai jaunai meitenei bija vecmāmiņas darināts tautas tērps Vācijas DP nometnē.

Brisbanes Jāņu ielīgotājus īpaši priecēja mūziķi no Melburnas – Ivars Štubis un Laila Gross. Dzirdējām gan dziesmas no tikko iznākušā Ivara diska ” Young Blood“, gan arī senās, bet mūžam dzīvās “Līgo māmiņ līgodama”, “Nāc nākdama Jāņu diena”.

Laila un Ivars programmu vadīja abās valodās un izskaidroja Jāņu paražas, kas dažiem varbūt likās jau simtreiz dzirdētas, bet citam pirmo reizi. Ļoti noderīga bija arī katras dziesmas pārtulkošana ātros vilcienos, lai tie kas ar latviešu kultūru nav uzauguši ir lielāka izpratne par dzirdēto.

Mūzikanti no Melburnas organizēja rotaļas un dejas visiem viesiem. Vismīļākā manuprāt bija “Rīgas tilti”, daudzi no Brisbanes latviešu bērniem to pirmo reizi iemācījās Bērnu Vasaras nometnē Kilmore un šī rotaļa piesaista ar savu azartu “lai tik kāds mani nenoķer“.

Tad uzstājās arī Brisbanes Latviešu skoliņa ar divām dziesmām-rotaļām ” Krauklīts sēd ozolā” un “Nu ir visi Jāņu bērni sanākuši te”, atkal iesaistījās ne tikai skoliņas dalībnieki, un bija liela jautrība.

Lai gan ne tieši Jāņu sakarā, bet gribās pieminēt ka pirmo reizi Brisbanes Latviešu Namā ieradās jauns pāris no Zelta Krasta (Gold Coast). Meitene no Latvijas, puisis no Austrālijas. Abi satikušies Londonā un tad kādu gadu dzīvojuši Latvijā, kur vīrs ir mācījies latviešu valodu un tad pašmācības ceļā to turpinājis apgūt tālāk. Pie tam viņš ir tas, kurš ierosinājis savā starpā runāt latviski. Nu tad tik skaistu latviešu valodu mēs nebijām ilgi dzirdējuši no nelatvieša! Varbūt šis piemērs būtu labs pamudinājums citiem jauktiem pāriem!

Grupiņa brisbaniešu ar bērniem pašus Jāņus svinēs Jaundienvidvelsā – Hozanas lauku sētā (Hosannah Farmstay), kura daudziem mums atgādina Latviju – ar zaļiem pakalniem un lejām un dziesmām gan ēst taisot, gan arī vakarā pie ugunskura sēžot. Līgo!