Latvijas Republikas Saeima 1996. gadā pieņēma “Deklarāciju par Latvijas okupāciju”, atgādinot pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām par mūsu tautas un valsts traģisko likteni XX gadsimtā un aicinot atzīt Latvijas okupācijas faktu. Deklarācijā rakstīts, ka “Latvija, neturot naidu un neprasot atriebību pagātnes dēļ, vienmēr neatlaidīgi atgādinās un aicinās saprast savas tautas traģisko likteni”. Tas ir ticis darīts, bet, dažādu iemeslu dēļ, līdz šim panākumi nav gūti.

Tagad apstākļi ir mainījušies – Latvija ir sasniegusi savus galvenos ārpolitikas mērķus, kas nodrošina valsts drošību un neatkarības neatgriezeniskumu. Ir pienacis īstais laiks rīkoties aktīvi, lai sakārtotu attiecības ar vēsturi.

Pasaules brīvo latviešu apvienība uzskata, ka, tikai panākot lielvalstu nožēlu par vēsturē nodarīto netaisnību, būs iespējams sadziedēt pāridarījuma brūces un veidot veiksmīgu mūsu valsts nākotni.

Tikai uz taisnīga vēstures izvērtējuma pamata ir iespējams sakārtot Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības. PBLA uzskata, ka tas ir tikpat nepieciešams Krievijai, cik Latvijai, jo nespēja objektīvi izvērtēt savas valsts pagātni un atzīt nepatīkamas patiesības tikai uzkrāj un rada jaunas problēmas, kavējot attīstību atbilstoši rītdienas vajadzībām.

PBLA uzskata, ka Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas izšķiršanās doties uz Maskavu 9. maijā, lai kopā ar krievu tautu pieminētu Otrajā pasaules karā bojāgājušos, vērtējama kā drosmīgs solis, kas palīdzēs tuvināt abu valstu saprašanos par pagātnē notikušo. Izšķiršanās ir bijusi grūta, rūpīgi izvērtējot rīcības iespējamos nākotnes ieguvumus.

Prezidentes paziņojums, kas izsūtīts valstu vadītājiem un medijiem, viņas uzstāšanās starptautiskās auditorijās, intervijas medijiem uc. – dos lielu ieguldījumu totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas procesā. PBLA tic, ka prezidentes labā griba un viņas apbrīnojamās spējas panākt vēlamo rezultātu, nesīs gaidītos augļus.

Tomēr PBLA arī ļoti nopietni aicina Latvijas prezidenti un valdību censties panākt lielāku Baltijas valstu vienotību ārpolitikā. Tieši mūsu vienotības trūkuma dēļ PSRS 1940. gadā varēja pielietot “skaldi un valdi” taktiku pret Baltijas valstīm. Tam bija traģiskas sekas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tāpēc mēs nedrīkstam atkārtot savas kļūdas.

Izmantojot šo gadījumu, Latvijas Ārlietu ministrijai, Latvijas vēstniekiem tagad ir jāveic milzu darbs, skaidrojot Latvijas un citu Baltijas valstu vēsturi.

Arī mums visiem ir jāiesaistās skaidrošanas darbā un jādara viss iespējamais savu zemju politiķu un mediju izglītošanā, lai beidzot panāktu Latvijas okupācijas fakta starptautisku atzīšanu, un, lai totalitāro noziegumu izvērtēšana un nosodīšana būtu garants tam, ka nav iespējama šādu noziegumu atkārtošanās nākotnē.

(Redaktora piezīme: Šo atklāto vēstuli PBLA izsludināja 2005.gada 1.februārī.)