New Collection of Ešenvalds’ Choir Works Titled “Northern Lights”

Latvian composer Ēriks Ešenvalds has not only become one of the most celebrated composers in Latvia, but his works are reaching and touching audiences all over the world. Particularly his choir music – his pieces have been performed by choirs not just in Europe, but North America, Africa, Australia, and many other places in the world. In recognition of the world wide resonance of Ešenvalds’ choir music, the British music label Hyperion has released a collection of his choir works entitled Northern Lights, featuring the Choir of Trinity College Cambridge, conducted by Stephen Layton.

Though Ešenvalds has composed in many different music genres, achieving success in symphonic music, chamber music, works for solo instruments, among other genres, it is his choir music that has had the most far-reaching success. Perhaps that is due to his own lengthy tenure in the State Choir Latvija, who premiered many of his works. Or perhaps simply due to choir music being arguably the most popular type of academic music in Latvia – composers have many choirs and opportunities to display their talents in Latvia, for example at the Song Festivals.

It is no random event that the Choir of Trinity College is performing these works – as one of Ešenvalds’ many accolades, he held the title of ‘Fellow Commoner’ from 2011 to 2013 at Trinity College, a position that allows the holder to make a contribution to both education as well as work with artists who are just beginning their careers.

Northern Lights is a collection of various choir music styles – mostly sacred works, but also some secular works, the majority of which have been composed specifically for British or American choirs. As with the album At the Foot of the Sky (also a collection of Ešenvalds’ choir music), released in 2013 by the State Choir Latvija, many of the themes of the works relate to heavenly bodies and phenomena, revealing Ešenvalds’ interest in nature and man’s place in the universe.

One of Ešenvalds’ most popular works is ‘O Salutaris Hostia’ – the Trinity Choir is at least the fourth choir to record this piece (other recordings include the Riga Cathedral Girls’ Choir, the Youth Choir Kamēr… and the women’s choir Balta). This comes as no surprise, as the meditative work, featuring the melodic duet of two sopranos, on this recording performed by Rachel Ambrose Evans and Hannah Partridge, evokes a calming prayer, resulting in a kind of spiritual transcendence.

Ešenvalds has found much success in adapting the poetry of American poet Sara Teasdale. Northern Lights features three such works. The first is ‘The New Moon’, which begins as a harsh, seemingly hopeless lament about the difficulties of the day, then evolves into a mystically serene, more positive reflection when the author sees the new moon, giving hope and comfort. Much like ‘The New Moon’, the second Teasdale work ‘Stars’ also features the haunting sound of tuned wine glasses. ‘Stars’ again features the theme of gazing at the heavens, with the resulting wonderment of the beauty of the universe. The third and final Teasdale work ‘Only in Sleep’, which closes the album, is a tender, slightly sentimental dream of youth by the author, brought vividly to life by the soprano solo of Rachel Ambrose Evans. Ešenvalds provides an exceptional musical setting to the melancholic and expressive poetry, instinctively providing both melodic and dissonant music.

The harp of Sally Price adds an additional dimension to three works – ‘Trinity Te Deum’, ‘The Earthly Rose’, and ‘Who Can Sail Without the Wind?’. The harp is used to achieve a particularly dreamy effect in ‘Who Can Sail’, an arrangement of the Swedish folk song ‘Vem kan segla förutan vind?’, an emotional and reflective work about how it can be possible to sail without wind, but it is not possible to leave a friend without shedding tears.

The CD booklet also includes an extensive essay on Ešenvalds and his works written by British composer Gabriel Jackson – a composer who also has close ties to Latvia, as Hyperion released a CD of his works performed by the State Choir Latvija entitled A Ship with Unfurled Sails in 2013. In fact, the Hyperion label has been very supportive of Baltic composers and artists, as they have previously released a collection of Ešenvalds’ choir works – Passion and Resurrection in 2010, as well as a collection of Baltic composers’ choir works entitled Baltic Exchange in 2010, which featured works by Uģis Prauliņš and Maija Einfelde.

Ešenvalds’ next major project is a multimedia symphony based on the Aurora borealis, where he, along with filmmakers, went on expeditions to Iceland, Greenland, Scandinavia and Alaska to gather folklore materials on the Northern Lights. This work will have its premiere on April 27, 2015 at the Latvian National Opera.

Ēriks Ešenvalds once again confirms that his worldwide success is no accident – building further on his reputation of being a versatile composer, particularly in the field of choir music, Northern Lights reaffirms his place among other distinguished contemporary composers. Ešenvalds’ music continues to enthrall both performers and audiences alike, and there is no reason why his reputation should not grow and expand with the release of Northern Lights, which will hopefully deservedly make his music known to even more listeners worldwide. Conductor Stephen Layton, along with the Choir of Trinity College Cambridge, should be commended not just for this excellent performance, but also for raising the profile of the composer, whose ability to write music that deeply affects listeners not just in Latvia, all over the world is a rare talent.

For further information, please visit the composer’s website at www.eriksesenvalds.com and the Hyperion website at www.hyperion-records.co.uk

Esenvalds - Northern Lights

Details

Northern Lights

Ēriks Ešenvalds
Produced by Adrian Peacock, 2015

Track listing

  1. O Salutaris Hostia
  2. The New Moon
  3. Psalm 67
  4. Trinity Te Deum
  5. Northern Lights
  6. The Heavens’ Flock
  7. The Earthly Rose
  8. Merton College Service – Magnificat
  9. Merton College Service – Nunc dimittis
  10. Rivers of Light
  11. Ubi Caritas
  12. Amazing Grace
  13. O Emmanuel
  14. Who Can Sail Without the Wind?
  15. Stars
  16. Only in Sleep

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Folkvakars Releases CD of its Favourite Songs

Though active for many years now, the group Folkvakars (roughly translated as ‘Folk Evening’), released their first CD of their favourite Latvian folk songs in 2014, appropriately titled Mīļākās dziesmas. The group is made up of some of the best known Latvian folk musicians, and their performance at the Canadian Latvian Song Festival in 2014 in Hamilton was one of the many highlights of the festival.

The group consists of Kristīne Kārkle Puriņa on violin and vocals, Edgars Kārklis on accordion, bagpipes, stabule and vocals, Edgars Saksons on drums, Krišjānis Putniņš on guitar and Gatis Valters on bass. The extensive experience of all the members in performing Latvian folk music makes Mīļākās dziesmas one of the most refreshing and fun Latvian folk albums in recent memory.

As their name would indicate, the goal of the group is to provide for an active and lively evening of Latvian folk music, so it would be no surprise that the group’s songs tend towards to the up-tempo and active songs, rather than the slower tunes. The energetic and dynamic performances make for a memorable evening of singing and dancing. Also, as these are the group’s (and many listeners’) favorite songs, many of the songs will be familiar to Latvian folk song fans.

Not all of the songs on the CD are Latvian folk. In fact, the opening track of the album is ‘Trakais īrs’ (Crazy Irishman), a Celtic inspired instrumental that makes clear a sonic link between Irish and Latvian folk. The song also is a prelude to the occasionally rowdy music that will follow.

No folk song record would be complete without a song from the region of Latgale, and Mīļākās dziesmas provides a version of one of the most popular songs of the area – ‘Auga, auga ružeņa’ , Kārkle-Puriņa, one of the best known and distinctive voices in Latvian folk music (having performed with Valts Pūce, Trio Šmite Kārkle Cinkuss, among many others), brings the necessary fire and defiance to this song about a girl who refuses to marry the older man her parents want her to marry.

Another example of where Folkvakars deftly and ably meld multiple folk styles is in the song ‘Ē Ō’ (originally released as ‘Skaista mana tēva sēta’ on the Sviests 4 collection), where the guitars and trumpets remind the listener of Latin folk music, perhaps even elements of Mexican Mariachi music, particularly in the sound of the trumpets, giving a fresh perspective on this popular Latvian melody.

Though the song does contain a few slightly slower numbers, such as the instrumental ‘Uz kalna’, it is songs like the frenetic ‘Kas kaitēja nedzīvot’ where the vitality of the music is at its highest, and the infectious energy of the group will grab hold of the listener.

From the opening bars, Mīļākās dziesmas starts at a breakneck pace and rarely slows down, making for a rousing tour of Latvian folk songs. Dispelling the myth that Latvian songs are slow and somber, the album (and the band’s performance) reveals a vigor in these songs that cannot always be found in other folk song interpretations. As the (unfortunately all too brief) liner notes indicate, the group is made up of friends and similarly minded musicians, all of whom clearly enjoy making music and playing Latvian songs, which is one of the many reasons Mīļākās dziesmas is such an exceptional record, and unquestionably will provide for an enjoyable evening of active Latvian folk music.

For further information, please visit the group’s Facebook page.

Details

Folkvakars

Mīļākās dziesmas

Folkvakars
2014

Track listing

  1. Trakais īrs
  2. Sprāgtin sprāga
  3. Kā labad(i) galdiņam
  4. Sasala jūriņa
  5. Auga, auga rūžeņa
  6. Jautrais stūris
  7. Ē Ō
  8. Uz kalna
  9. Kas kaitēja nedzīvot
  10. Uz Daugavas es dzīvoju
  11. Noriet Saule vakarā

Egils Kaljo is an American-born Latvian from the New York area . Kaljo began listening to Latvian music as soon as he was able to put a record on a record player, and still has old Bellacord 78 rpm records lying around somewhere.

Pasaules tuvinās jaunā grāmatā par Austrālijas latviešiem

Inguna Daukste-Silasproģe. TĀLA ZEME, TUVI ĻAUDIS. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības. – Latvijas Universitātes Literatūras un mākslas institūts, 2014.g., 719 lpp.

Ingunai Daukstei-Silasproģei bijusi vēlme tuvināt pasaules. Atklāt Latvijā mītošajiem mazzināmu latvisku pasauli, stāstīt par latviešiem Austrālijā, saprast vienas tautas daļas dzīvošanu un izdzīvošanu – par spīti grūtībām, ilgām, sāpēm un smeldzei. Autore labi apzinās, ka latvieši svešumā nedevās meklēt jaunu tēvzemi, viņi bija polītiskie bēgļi, kuri cerēja drīz atgriezties mājās (viņa ir autore arī agrāk izdotām grāmatām par latviešu literāro dzīvi un literatūru bēgļu gados Vācijā un vēlāk Ziemeļamerikā).

Grāmatā uzmanība pievērsta tiem latviešiem, kas izceļoja no Vācijas bēgļu nometnēm uz Austrāliju, nedaudz ieskicējot latviešu gaitas arī Jaunzēlandē. Tā aptver laika posmu no pirmajiem izceļotājiem līdz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai, tātad no 1947. līdz 1991. gadam. Tas bija laiks, kad Austrālijā, līdz ar dažādu tautību jaunatbraucējiem, pamazām veidojās multikulturāla sabiedrība.

Autore ieguldījusi lielu darbu plašās avotu studijās. Bez literāriem tekstiem, ņemtas vērā dienasgrāmatas un vēstules, kā arī dažādi raksti grāmatās un periodikā (ne tikai Austrālijas, bet arī Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Vācijas). Skatīti arī materiāli rakstnieku archīvos. Pētījums apzināti veidots kā starpdisciplinārs, jo skatīt literāro procesu un literārus tekstus atrauti no dzīves un ikdienas ir neiespējami.

Grāmatas sākuma nodaļās aplūkota latviešu izceļošana, iezīmējot Vācijas nometņu laika izskaņu, tranzītnometnes, ceļu uz jauno mītnes zemi, pirmos iespaidus un ieceļotāju nometnes Austrālijā. Tālāk stāstīts par ikdienas darbu un sadzīvi pirmajos gados, un par latviešu organizēšanos Austrālijas un Jaunzēlandes pilsētās. Vēlākās nodaļās raksturoti latviešu preses izdevumi, Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas darbība, literārie sarīkojumi un viesi no citiem kontinentiem.

Seko nodaļas par jaunradi: dzeju, prozu un drāmu. Kaut literatūrai un literātiem pētījumā ir centrāla loma, autore nav rakstījusi izsvērtu Austrālijas latviešu trimdas literatūras vēsturi. Skatot literāros tekstus, viņa vairāk analizējusi to atšķirīgo, ko latviešu trimdas literāro darbu kopumā jaunpienesa šis eiropietim svešādais kontinents – plašāk aplūkojot atsvešināto Ziemassvētku sajūtu vasaras svelmē un Austrālijas ainavas un dabas tēlojumus, nemēģinot vērtēt ik dzejas krājumu vai prozas tekstu.

Daudz faktu un datu apkopoti vairākos pielikumos. Vienā no tiem ir biografiskas ziņas par rakstniekiem un dzejniekiem, citos par Austrālijas latviešu grāmatām un par literāriem sarīkojumiem dažādās pilsētās.

Lasīju grāmatu ar interesi un patiku. Tā atsauca atmiņā aizgājušos gadus un notikumus, senus draugus un paziņas. Autore ir veiksmīgi ļāvusi liecības par pagātni sniegt nevien rakstiem avīzēs, vēstulēm un dienasgrāmatām, bet arī izvilkumiem no romāniem, stāstiem, reizēm arī dzejoļiem. Kaut daļēji atkārtojoties, tie visi kopā veido raibu, krāsainu mozaīku.

Citu valodu īpašvārdu, ieskaitot vietvārdu rakstība latviski ir saistīta ar grūtībām un nereti ar domstarpībām.  Man šķiet simpatiska un pareiza autores pieeja, respektējot pašu Austrālijas latviešu vietvārdu lietojumu; kaut ne vienmēr konsekventi, vietvārdi atveidoti tuvu oriģinālam. Tā vismaz izvairāmies no tādām dīvainībām mūsdienu transkripcijā Latvijā kā Adelaida Adelaides un Betersta Bathurstas vietā.

Nepārsteidz, ka tik biezā grāmatā atrodamas arī kļūdas un nepilnības.   Seko labojumi, papildinājumi un piezīmes.

Angliski ir affidavit, ne affidevit (28).   Nav skaidrs no kā četras jūdzes tālāk atrodas Alburija (125).   Te jāpiezīmē, ka Austrālijā jau labu laiku jūdzes ir nomainījuši kilometri.

Kā jau minēts zemteksta piezīmē, Indriķis Šterns vadīja izglītības kursus Sidnejā, nevis Melburnā (134).

Jaunais rakstnieks un zinātnieks Kārlis Ābele (139) ir īstenībā vecais Ābele; ir jau negals ar tiem (sen.) un (jun.)!

Nav pateikts, ko stāstīja Zigurds Bārda (240).

Nodaļā par viesošanos Austrālijā (281) daudz rakstīts par M.Zīvertu, V.Kārkliņu (neieradās), I.Gubiņu, J.Klīdzēju un Dz.Zeberiņu, krietni mazāk par Andreju Eglīti, kaut viņš bija pirmais viesis un atceļoja vēl otrreiz.   Nav minēti ciemiņi no Latvijas 1989. un 1990. gadā Zigmunds Skujiņš, Gundega Repše, Māra Zālīte un Imants Ziedonis (tie gan pieminēti pielikumā par literāriem sarīkojumiem).

2. zemteksta piezīmes citātā (333) pēdējām pāris rindām jābūt : „kuŗu izteikšanai vārdi nav īsti piemēroti.   Ir jau taisnība, ka katra dzeja ir vairāk vai mazāk sekmīgs mēģinājums izteikt neizsakāmo.”

Ja minēts, ka Kārlis Ābele (jun.) devies bēgļu gaitās uz Vāciju (445) kopā ar vecākiem un māsu Zaigu, būtu jāmin arī māsa Maija.   Tās literatūras lekcijas, ko viņš lasījis Melburnas Universitātē bija daļa no Trevora Fennela Flindersa Universitātes latviešu valodas kursa.

Andreja Iksena ar pseidonīmu Andžs Augšupēdis publicētā poēma ir Kramu (ne Krāmu) cilts.

Ella Kreišmane mirusi 2012., ne 2002. gadā (469).

Trūkst jebkādu ziņu par Ivaru Lindbergu (481).

Nav pieminēta Arnolda Šmita ilggadīgā darbība Austrālijas Latvietī (499).

Dzejas kopkrājumam Kvintets nav nekāda sakara ar Karmenu Kurzemnieci (512).

AL 26. RD 1986. gadā notika Sidnejā, ne Melburnā (599).

1. attēlā 1.rindā sēž Laima (ne Lūcija) Kalniņa.   42. attēlā nezināmais ir Aleksandrs Gārša (jun.).

Kopsavilkumā angliski (Summary) valoda ir vietām neveikla.

Šī ir vērtīga grāmata. Es ceru, ka tai būs daudz lasītāju, it sevišķi Latvijā.

Dzimis Rīgā, Kārlis Ābele ir Austrālijas latviešu publicists, bijis aktīvs Latviešu preses biedrībā. Ģeologs, ieguvis Dr. grādu Adelaides Universitātē un strādājis kā lektors paleontoloģijā un vēsturiskā ģeoloģijā Chulalongkorn Universitātē Bangkokā. Vēlāk strādājis pētniecības darbā un bijis Viktorijas Ģeoloģijas Institūta paleontoloģijas nodaļas vadītājs.