Latvia’s honorary consuls! Dear fellow Latvians! I have the great pleasure of sending my greetings to you on Latvia’s 93rd anniversary of the proclamation of independence, as well as on the 20th anniversary since restoration of independence.

I would like to thank all of you for your significant contribution to the prosperity and promotion of Latvia abroad. I would also especially like to congratulate our most recent honorary consuls: Andris Lācis in Michigan, Roberts Blumbergs in Chicago, Tālis Sēja in Boston, Jānis Bolis in Rhode Island, Uldis Bērziņš in Oregon, Juris Buņķis in Los Angeles and Līga Hoy in San Francisco. I hope that you will be able to participate in the meeting of honorary consuls in Rīga, to be held July 5 and 6, 2012.

Nov. 18 is a bright and unique holiday that unites all Latvian generations and communities in countries near and far. On this day, for a moment forgetting our everyday concerns, we review our accomplishments and evaluate anew what the Latvian nation means to the Latvian people. In this regard we belong to the lucky, we can almost say chosen, people and generations. Not so long ago the idea of Latvians having their own nation seemed like a dream, an unreachable mythical ideal. The name of the Latvian nation appeared to be more associated with the past than the future.

Twenty years ago a new era began. The Baltic people won a fantastic victory, freeing themselves from totalitarian oppression. At that time we were united, and we have reason to be proud of our hard-earned freedom. For this, the rest of the world admired us. The nonviolent and peaceful “Singing Revolution” has become known as a unique phoenomenon in world history. In the same way we affirmed our determination in later years, strengthening our nation in new circumstances—by joining the European Union and NATO, by improving our relations with Russia.

The role of the United States and its people was especially essential to Latvia’s rebirth. This connection remains vitally important also today. That is why Latvia is and will remain a reliable ally of the NATO alliance and of the U.S. In May the NATO Summit will take place in Chicago, which will reaffirm this military union as well as mark the 10th anniversary since Latvia was invited to join the alliance in Prague. The selection of the host city for the summit is not unintentional, since Chicago is a city with the largest community of residents of Latvian, Lithuanian and other Central European origins.

Unfortunately, our rapid transformation led to a certain euphoria that life would improve linearly, that the quality of life from year to year would continue to improve. Disparity in income between various sections of the population increased, migration grew and the birthrate decreased. The most serious economic crisis since the restoration of independence inflicted deep wounds in the welfare of our people, in their self-confidence and in the belief of their own strengths. The GDP was reduced by one fourth; due to emigration Latvians formed new communities in Europe, the United States and Australia. Still, our nation was able to mobilize.

I will take the liberty to assert that there is reason to look to the future with more hope. The consequences of the crisis can still be felt, but the most difficult period is behind us. The economy has recovered and grown 4.5 percent. Domestic consumption and and manufacturing capacity continues to grow. Thanks to the favorable international situation, exports continued to grow this year, surpassing pre-crisis levels. This December the Latvian Government will conclude its loan program with the International Monetary Fund and the European Commission. The government has established as a goal the fulfullment of all criteria for transitioning to the united European currency—the euro.

It is meaningful that in the political arena a new development phase has been reached following the referendum regarding the dissolution of the 10th Saeima and the snap elections of the 11th Saeima. Many younger people have entered politics, various parties have regrouped, the composition of the coalition has been altered. An effective center-right coalition has been formed. Prime Minister Valdis Dombrovskis has guaranteed the government’s succession in the areas of economics and finance. I thank you for your investment in the strengthening of economic ties and your support in preparing the U.S. visits of Latvia’s government officials and business representatives.

In my opinion a number of commendable changes have taken place in the manner of thinking and planning. Our resolve that we cannot spend more than we earn, that we cannot count on swift, extensive breakthroughs continues to grow. We more clearly realize that future growth will need to be achieved in fierce competition with other nations, step by step enriching our knowledge and experience, increasing productivity. In this context I am proud of the dynamic Latvian and U.S. cooperation in the field of education. The Baltic American Freedom Fund has successfully launched a research and internship program between universities and businesses. Recently a foundation supporting the University of Latvia was established in the U.S. Active contacts between Rīga Technical University, the Rīga Business School and their partners in the U.S. have been established. These contacts are one of pillars of our future relationships.

Another example—a positive change in attitude towards Latvians abroad. Serious work has begun regarding amendments in the citizenship law, in order to increase the number of Latvia’s citizens. In the first reading 94 deputies supported the amendments. It is my hope that these amendments will strengthen the emotional as well as legal ties to the ancestral homeland. I invite Latvians to consider this possibility and take advantage of this opportunity once the amendments have passed. Ambassador Rolands Lappuķe will be coordinating the government’s policy in relations with the Latvian diaspora. To alleviate the passport application process, at the beginning of 2012 the Embassy of Latvia in Washington will launch a mobile passport system, which will give an opportunity to obtain the passports in the Latvian community centers around the U.S.

In one month, on Dec. 6, the period of independence of the renewed Republic of Latvia will exceed the length of pre-war independence. With each year we are approaching a magic number—Latvia’s centennial. Together let us shape Latvia as a prosperous, modern, democratic and judicial country! Let us cultivate the modern partnership of Latvia and the U.S. into the 21st century!

Sveiks svētkos! Šajā mūsu valsts 93. gadskārtā visiem domas atgriežas pie Latvijas, pie tās Latvijas, kādu to atceramies, pie tās, par kādu cerējām, vai pie tās, kāda tā šodien ir. Katrs no mums izvēlēsies to Latviju, kādu gribēs pieminēt.

Tie, kas domās par Latviju, kāda viņa kādreiz bija, būs vīlušies. Tie, kas domās par to Latviju, par kuru viņi cerēja, arī būs vīlušies. Bet tie kas saprot, ka Latvija ir tāda, kāda viņa ir, jo dzīvo citos laikos un citos apstākļos, sapratīs, ka arī šodienas Latvija ir tikpat īsta, tikpat cerīga un tikpat nozīmīga mums visiem, kā visas pārejās Latvijas, ko savā prātā un izdomā esam radījuši.

Mēs visi apzināmies, ka tā Latvija, kas šodien pastāv, ir vienīgā īstā, un tāpēc mūsu attieksmei ir jābūt pamatotai šodienas īstenībā. Šī šodienas īstenība ir tas apstāklis, kam jānosaka mūsu attieksme pret savu tēvuzemi vai, kā arvien biežāk noticis, – ar mūsu vectēvu tēvzemi.

Ja vien vēlēsimies, varēsim atrast daudz ko, kas mūs Latvijā neapmierina, daudz ko, kas mums ir nepieņemams, un daudz ko tādu, kam pēc divdesmit neatkarības atgūtiem gadiem vairs nevajadzētu pastāvēt. Liekas, ka neskatoties uz daudzu dažādu partiju centieniem, valsts vēl ir stipri nesakārtota, saimnieciski neatplaukusi un no savtīgiem, dažreiz negodīgiem cilvēkiem vadīta.

Nesenajā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa atkāšanas runā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nobeidza savu pārskatu par Latviju un Latvijas zinātni ar vārdiem: “Kas vainas šai tautai, kas vainas mums, ka divdesmit gados nespējam savu valsti sakārtot?”

Atbildi viņai nespēja dot neviens, bet pesimisms arī nav Latvijas problēmu atrisinājums. Ir apstākļi un rādītāji, kas tomēr liek mums cerēt, ka lēnām, bet noteikti Latvija tomēr atveseļojas, tomēr sāk iet par pareizo ceļu, un ka optimisti galu galā teiks pēdējo vārdu.

Nupat redzējām, kā Grieķija burtiski sabrūk zem savas parādu nastas, ko nespēj atmaksāt. Latvija ir spējīga savus parādus atmaksāt. Tāpat nesen Italija atzinās, ka viņas parādi ir lielāki, nekā visas valsts iekšējais kopprodukts. Mēs dzirdam, ka Spānija, varbūt Portugāle un Īrija būs nākošās, kas atzīs savas tautsaimniecības sabrukumu. Tepat Amerikas Savienotajās Valstīs mēs katru dienu redzam, ka valsts ir paralizēta abu lielo partiju ideoloģisko cīņu rezultātā.

Latvija ir zaudējusi nu jau divsimt tūkstošus iedzīvotāju par labu emigrācijai, un liekas, ka drīz tā būs no strādājošiem tukša, bet vienlaikus Ukraina ir zaudējusi sešus miljonus iedzīvotāju, un Igaunijā parādās bažas par to, vai tur vēl dzīvo viens miljons iedzīvotaju. Ja bezdarbs Latvijā ir nedaudz virs desmit procentiem, tad Spānijā tas ir divreiz tik liels.

Pasaule ir pilna problēmām, kas liekas neatrisināmas, un, dabiski, Latvija arī no tām cieš. Tomēr Latvijā esam iztikuši bez vardarbības, bez sabiedriskām nekārtībām. Valdība tika sastādīta un tā strādā pie budžeta pieņemšanas ar visiem šī procesa sāpīgajiem iznākumiem.

Neaicinu nevienu domāt, ka Latvija ir vislabāk sakārtotā valsts pasaulē, bet aicinu nenodoties pārmērīgam pesimismam, jo šī mūsu Latvija vēl tikai aug un veidojas. Tur aug jauna paaudze ar jaunu pieeju un citu savstarpējo attiecību kultūru. Tur tautsaimniecība sāk atkopties un tur lietas mainīsies. Mūsu devums var būt ticība, palīdzība un sadarbība, veicot valsts sakārtošanas darbu. Piedalīsimies, ne tikai ar kritiku, bet ar radošu un palīdzīgu roku, lai Latvija spētu pabeigt savu valstiskuma atjaunošanas darbu. Cerēsim un ticēsim, ka Latvijas 93. gads būs daudz labāks, nekā bija iepriekšējais. Dievs, svētī Latviju!

Pasaules latviešu mākslas savienības (PLMS) pirmās divas ceļojošās izstādes (“Tēvu zemei Latvijai” un “Mākslinieks trimdā – latviešu bēgļu māksla, 1944-1950”) iepazīstināja plašāku publiku Latvijā, kā arī ārpus tās, ar PLMS galveno mērķi – dibināt Latvijā mākslas mūzeju un centru, kur tiks saglabāti un eksponēti ārpus Latvijas dzīvojošu latviešu mākslinieku darbi.

Šī gada sākumā PLMS iesniedza Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā  dokumentus, lai dibinātu Pasaules latviešu mākslas centru (PLMC) Latvijā. Nodibinājuma reģistrācijas apliecība saņēmta 2011. gada 16. martā.

Sākotnēji iecerēto nodomu sadarboties ar Valmieras mūzeju, kas palīdzēja noorganizēt pirmās izstādes ceļošanu pa Latvijas mūzejiem, diemžēl nevarēja īstenot, galvenokārt ekonomijas krizes dēļ. Laimīgā kārtā Cēsis, kas ir vienmēr bijusi viena no nozīmīgākām mākslas un kultūras pilsētām Latvijā, aicina PLMS nodibināt centru Cēsīs. Pēdējā gadā PLMS ir izveidojusi labu sadarbību ar Cēsu pilsētas pašvaldību, vēstures mūzeju un tūrisma biroju. 2010 gadā PLMS pārstāvji vairākas reizes apciemoja Cēsis, lai pētītu iespējas iegādāties piemērotu ēku PLMS nākotnes vajadzībām. Šobrīd apskatām vairākas pieejamās ēkas – pašvaldības, kā arī privātus īpašumus.

Sadarbojamies veiksmīgi ar Cēsu pašvaldību, veidojot lielāku mākslas darbu kollekciju un to novietojot Cēsīs. Kā raksta Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs: “Cēsu novada pašvaldība ir gandarīta par iespēju glabāt un izstādīt Pasaules latviešu mākslas savienības veidoto kollekciju Cēsu pilsētā…Pasaules latviešu mākslas savienība jau ir ieguldījusi ievērojamu darbu un līdzekļus kollekcijas veidošanā un tās populārizēšanā Latvijā. PLMS sniegtā iespēja iepazīt latviešu trimdas mākslinieku daiļradi ir ļoti būtiska latviešu kopīgā kultūras mantojuma saglabāšanai.”

Pirmās izstādes 98 mākslinieku 106 mākslas darbi, kas apceļoja Latvijas novadu mūzejus, tika 2011. gada janvārī novietoti Cēsu vēstures mūzeja archīva ēkā,  kur PLMS kollekcijai tika iekārtotas divas telpas ar jauniem plauktiem, drošības sistemu, temperatūras kontroli, utt. PLMS sedza izdevumus par telpu izveidi un ik mēnesi maksā komunālos izdevumus. Pašvaldība ziņo, ka šinīs telpās jau tagad ir iespējams novietot vēl 1 000-2 000 mākslas darbus. Tāpēc PLMS padome ir nolēmusi esošo kollekciju palielināt ar jauniegūtajiem mākslas darbiem, kuŗus tuvākā nākotnē sūtīsim uz Cēsīm.

Pēdējā laikā ir noziedoti vairāki pazīstamu mākslinieku darbi, ieskaitot Niklāva Strunkes eļļas glezna, Ēvalda Dajevska gouache glezna, 38 Viestarta Aistara akvareļi, un Veronikas Janelsiņas eļļas glezna. kollekciju bagātinās arī Leldes Ores-Vinteres, Ojāra Šteinera, Silvijas Šteineres-Jēgenas, Vitauta Sīmaņa, Ilgas Rekes, Jāņa Stroda, Ilzes Arājas, Augusta Annusa, Ulda Āboliņa, Arvīda Soduma, Jāņa Kalmītes, Lidijas Dombrovskas Larsenas un citu mākslinieku darbi.

Aicinām latviešu kollekcionārus un māksliniekus ziedot PLMS kollekcijai darbus, kuŗiem jūs vēlaties nodrošināt nākotni kā daļai Latvijas kultūras vai kuŗus jūs vairs nevēlaties vai nevarat paturēt. Saprotam, ka dažreiz ir viegli vai izdevīgi šādus darbus noziedot vietējām baznīcām vai citām organizācijām, bet ir svarīgi padomāt par tālāko nākotni – kur šie darbi atradīsies pēc 10, 20 vai 30 gadiem? PLMS uzskats ir, ka latviešu izcelsmes mākslinieku darbiem piemērotākās mājas ir Latvijā, kur šodienas latviešu publika tos var baudīt un kur tie tiks saglabāti nākošajām paaudzēm. Jauniem latviešu mākslas vēstures pētniekiem ir nepieciešams pētīt oriģinālos darbus (ideālakais – vienuviet), nevis to reprodukcijas, jo ne katrs pētnieks var atļauties ceļot pa ārzemēm, mākslas darbus meklējot. 

Šobrīd PLMS īpaši interesē saņemt to mākslinieku darbus, kuŗi pēc 1930. gadu laikā un 1940. gadu sākumā Latvijā iegūtās izglītības bija spiesti doties trimdā. Zinām, ka vecākās paaudzes izcila mākslinieka darbi bieži vien ir apdraudēti pēc viņa aiziešanas mūžībā. Vairāki trimdā radītie darbi ir parādījušies gan garāžu (garage sale), gan “eBay” izpārdošanās par nieka cenām.

PLMS kollekcijas komitejā ir pārstāvji vairākās valstīs, kuŗi var sniegt jums sīkāku informāciju par darbu ziedošanu un sūtīšanu.

Aicinām katru, kuŗu interesē latviešu diasporas mākslas darbu saglabāšana, ieskatīties PLMS mājas lapā www.latvianart.org vai sazināties ar PLMS pārstāvjiem Austrālijā (Haralds Norītis, e-pasts h.noritis@bigpond.com), Kanādā (Valda Oestreichere, e-pasts james.oestreicher@gmail.com) vai ASV (Lelde Kalmīte, e-pasts lkalmite@latvianart.org). Var arī rakstīt vai zvanīt Leldei Kalmītei, 10830 S. Hale Avenue, Chicago, IL 60643-3342, USA, tālrunis +1 (708) 369-2355.

Lūdzam publikas atbalstu PLMS lielā projekta nozīmīgajam posmam: atīstīt PLMS kollekciju un to novietot Cēsu pilsētā.