PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa atklāta vēstule par Latvijas valsts aizsardzības budžetu

PBLA birojs | 

Augsti godājamam Latvijas Republikas Valsts prezidentam
Andrim Bērziņa kungam

Ļoti cienījamai Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrnieces kundzei

Ļoti cienījamai Latvijas Republikas Ministru prezidentei
Laimdotai Straujumas kundzei

2015.gada 26.martā

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs,
ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze!

Šonedēļ Latvijā, Ādažu poligonā norisināsies sadarbībā ar ASV vadītās starptautiskās kaujas atbalsta speciālistu apmācības “Operation Summer Shield XII”, kas ir spilgts apliecinājums ASV un NATO iesaistei Latvijas drošības stiprināšanā. Tas vienlaikus ir arī atgādinājums par Latvijas saistību izpildi pret saviem sabiedrotajiem, uz kuru drošības garantijām mēs šobrīd paļaujamies.

Laikā, kad Krievijā valdošais režīms cenšas pārzīmēt Eiropas politisko karti, graujot Ukrainas teritoriālo integritāti, arī Latvijai, kurā tiek runāts par pirmajām Krievijas hibrīdkara izpausmēm, ir ne vien daudz nopietnāk jārūpējas par savu iekšējo un ārējo drošību, bet jāstiprina saites un uzticība NATO sabiedroto vidū, izpildot savas uzņemtās saistības, kas paredz valsts aizsardzības stiprināšanai novirzīt divus procentus no IKP.

Šobrīd Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdei un tās dalīborganizācijām pirmā prioritāte ir mūsu valsts drošība. Līdzīga rūpe ir visai latviešu tautai. Saistībā ar aizvadītā gada notikumiem Ukrainā mēs, Latvija, ne vien jūtamies, bet esam reāli atkal apdraudēti. Latvija jau 24 gadus ir neatkarīga valsts, pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības dalībniece. Latvija ir daudz drošākā situācijā nekā Ukraina, jo tā ir NATO dalībvalsts. Trimdas latviešu sabiedrība un organizācijas savulaik palīdzēja Latvijai atgūt neatkarību, palīdzēja panākt Latvijas uzņemšanu NATO. Šai kontekstā īpaši svarīgs bija Amerikas Savienoto Valstu – mūsu drošības garanta – atbalsts.

ASV dzīvojošie latvieši sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju sešus gadus izvērsa dažādas atbalsta akcijas, ieskaitot ASV kongresmeņu un senatoru lobēšanu. No viņu puses mums vienmēr tika uzdoti divi jautājumi: “Will they fight? Will they pay their fair share?” Proti – vai latvieši cīnīsies un vai viņi būs ar mieru maksāt dalības maksu par savu aizsardzību. Šogad, kad mūsu valsts piedzīvo lielāko drošības krīzi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, šie divi jautājumi ir kļuvuši aktuālāki nekā jebkad agrāk. ASV likumdevēji un izpildvara zina, ka Latvija bija uzticams ASV cīņu biedrs Afganistānā un Irākā, bet, lobējot Latvijas intereses, mums tūdaļ vaicā: “Kur ir jūsu solītie divi procenti savas valsts aizsardzībai?” Šādu jautājumu regulāri uzdod ASV politiķi un žurnālisti, un tas parādās ASV un ārzemju presē.

Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas Mičigānā dzīvojošie latvieši bija izveidojuši personīgus un profesionālus sakarus ar Mičiganas Nacionālās gvardes (Michigan National Guard) augstāko rangu virsniekiem. Kopš 1993.gada, kad Latvija un Mičigana iesaistījās ASV stratēģiskās partnerības programmā, Mičiganas Nacionālā gvarde sniedz nozīmīgu atbalstu un piedalās kopējos militāros projektos un apmācībās ar Latvijas Nacionāliem bruņotiem spēkiem. Būdami mūsu draugi un atbalstītāji, arī viņi mums atgādina, cik politiski svarīgi ir tie 2%. Šogad ASV Latvijas aizsardzībai atvēlētais budžets lēšams $69 miljonu apmērā, tajā skaitā $33 miljoni, kas tiks novirzīti bruņojumam un technikai; desmit miljoni ASV dolāru Lielvārdes lidlaukam; deviņi miljoni – būvprojektiem Adažos. ASV var sagaidīt, ka Latvija divkāršo savu aizsardzības budžetu no esošajiem $275 uz $550 miljoniem.

Vēlos uzsvērt, ka mēs, Latvijas valsts, nedrīkstam zaudēt Latvijas kā uzticama NATO sabiedrotā reputāciju. Esam gandarīti, ka pašreizējā drošības krīzes situācijā sešu gadu pakāpenisks aizsardzības izdevumu palielinājums līdz 2 procentiem tiek caurskatīts un to ir plānots samazināt uz četriem gadiem. Tomēr uzskatām, ka Latvijas valdībai un Saeimai ir jāgādā, lai jau visdrīzākajā iespējamā laikā mūsu valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai tiktu piešķirts papildus finansējums, un steidzami tiktu panākts aizsardzības budžeta pieaugums līdz diviem procentiem no IKP, kā to paredz NATO dalībvalstu savstarpējā vienošanās.

Trešās neatkarības mums vairs nebūs. Drošība ir mūsu valsts alfa un omega.

Jānis Kukainis

PBLA priekšsēdis

Viens mērķis – latviešu bērnu izglītošana

Kristina Putene | 

Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile tikās ar ASV latviešu skolu vadītājiem un skolotājiem šā gada 8. martā Ņujorkā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO. Ministre bija ieradusies Ņujorkā, lai piedalītos ANO Sieviešu statusa komisijas sanāksmē, pārstāvot ne tikai Latviju, bet Eiropas Savienības prezidentūras pienākumos, arī visu Eiropas Savienību. Tomēr, ministre atvēlēja laiku, lai tuvāk iepazītos ar ASV latviešu skolu darbību un līdzšinējo sadarbību ar Latviju. Uz tikšanos bija ieradusies ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, ALA priekšniece Anita Bataraga, Garezera Vasaras Vidusskolas direktrise Sandra Kronīte-Sīpola, PBLA Izglītības padomes locekle Dace Mažeika, kā arī abu Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes skolu, Bronksas (Jonkeru) un Ņudžersijas, pārstāves. Ministri Seili pavadīja Evija Papule, ilggadīga IZM ierēdne, kas arī labi pārzina dažādo Latvijas izglītības iestāžu darba virzienu un iespējas.

Ievadot sarunas, Latvijas vēstnieks pie ANO, Jānis Mažeiks, uzsvēra to, ka pētījumi apstiprina, ka latviešu skolas ārpus Latvijas ir vieta kur visbiežāk vērojama cieša sadarbība starp „veco trimdu” un nesen no Latvijas izceļojušiem. Tādēļ, Ministres Seiles piekrišana tikties ar skolu pārstāvēm ir pozitīvs apliecinājums tam, ka diasporas skolām ir nozīmīga loma tautas identitātes veidošanā, lai pēc iespējas daudz bērnu un ģimeņu justos latviešu tautai un Latvijas valstij piederīgi. Zīmīgi, ka fakts par skolām kā ciešas sadarbības vietu tika apstiprināts ar to, ka apmēram puse ieradušās skolu pārstāves dzimušas ASV un otra puse Latvijā.

Mārīte Seile ieskicēja daļu no apstākļiem ar ko viņas vadītai ministrijai jānodarbojas, it sevišķi par to, ka Latvijā tomēr bērnu skaits arvien samazinājas. Līdz ar to lauku skolas sarūk un jādomā par to kā nodrošināt, lai visiem Latvijas bērniem būtu pieejama ne tikai kaut kāda izglītība, bet izcila izglītība. Dažādi rādītāji liecina, ka Latvijā samērā labi nodrošina vidusmēra izglītību, bet, ar atsevišķu izcilības saliņu izņēmumiem, kopumā izglītības līmeņa celšana ir mērķis kam būtu jāveltī pūles.

Tālāk, ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere īsumā pastāstīja par latviešu skolām ASV, par to skaitu, lielumu un aptuveno darba virzienu un apstākļiem. Ziemas skolas ir dažāda lieluma, bet vidēji ar apmēram 40 skolēniem. Darbojas arī divas vasaras vidusskolas. Vasaras nometņu loma valodas nostiprināšanā ir nozīmīga, jo daudziem bērniem tas ir posms, kad viņu vide ir latviskāka nekā pārējo gadu. Zommere izteica atzinību un pateicās, ka pēdējo 3 gadu laikā manāmi pieaudzis atbalsts un atsaucība no Latvijas puses, it sevišķi no Latviešu valodas aģentūras. ASV skolas arvien cenšas iepazīties ar mācību materiāliem un grāmatām, kas domātas mazākumtautībām vai arī diasporas skolām. Tāpat tīmeklī arvien vairāk pieejamā mācību viela, sākot no programmu aprakstiem līdz spēlēm un valodas vingrinājumiem, ir kaut kas jauns un moderns. Ar visu to, mūsu skolu sastāvs un apstākļi ir unikāli un skolotājiem vajadzīgi mācību materiāli. Esam gatavas turpināt sarunas un sadarbību, lai rastu to, kas mūsu latviešu bērnu izglītošanai ir vislabākais.

Šīs tikšanās galvenā organizatore, Dace Mažeika, bija uzdevusi skolu pārstāvēm mājas darbus, t.i. uzdeva padomāt par sekojošiem jautājumiem, lai sarunas būtu mērķtiecīgas:

1. Kādus mācību materiālus skolotāji izmanto (grāmatas, vietnes, programmas, lietotnes u.c.)?
2. Kādas pārbaudes un testus valodas zināšanu pārbaudei izmanto skolās? ALAs valodas pārbaudījumu pielietojamība un pieredze skolā.
3. Kādos projektos sadarbībā ar Latviju skola ir iesaistījusies un kādu finanšu palīdzību saņēmusi? Kā vērtē sadarbības projektus? Pozitīvā pieredze un ieteikumi.
4. Kādu mācību formu trūkst valodas un kultūras apguves stiprināšanai diasporā? (piemēram, tālmācība, skolotāju tālākizglītība, Latvijas skolotāju viesošanās un pieredzes apmaiņa utt.)

Ieradušās skolu pārstāves katra sevi iepazīstināja un atbildēja tos uzdototos jautājumus, kas vistiešāk saistīti ar katras darbu un pieredzi. Skolotājas cenšas izmantot Latvijā sagatavotus mācību līdzekļus, toties izjūt, ka to ir tik daudz, ka grūti visu apskatīt un izvērtēt tā piemērotību. Vairākas skolotājas pozitīvi novērtē un izmanto Latviešu valodas aģentūras māciunmācies vietni. No skolotājām izskanēja novērojums, ka atšķirīgie līmeņi vienā klasē ir apstāklis ar ko arvien vairāk sastopas un šogad pirmo reizi pielietotie valodas līmeņu pārbaudījumi, varētu sākt kalpot, lai efektīvāk mācītu bērnus. Ļoti noderētu lasāmviela katram līmenim, ņemot vērā bērnu vecumus un vispārējo intelektuālo līmeni. Pieaug skolēnu skaits, kuru vecāki meklē tikai vispārēju kulturālu izglītību, bet ne valodu. Skolas, iespēju robežās, piedalās dažādos Latvijā izsludinātos projektos, piemēram, Latvijas nacionālās bibliotēkas bērnu grāmatu žūrijā vai domrakstu konkursos. Abas pārstāvētās skolas arī saņēmušas financiālu atbalstu no Latvijas. Visas skolotājas visādā ziņā pozitīvi novērtē sadarbības projektus, jo tie viecina reālas saites ar Latviju gan skolēnos, gan skolotājos.

Sarunās par nākotnes iespējām visvairāk pievērsās trim iespējām. Pirmā- iespējai nodibināt tiešākus kontaktus starp skolām vai pat klasēm, izmantojot šodienas relatīvi vieglāko sazināšanos, piemēram Skype, rodot iespēju skolēniem tieši sarunāties. Visas skolotājas atzīst, ka ASV skolēniem noder vairāk izdevību sarunāties latviski par tematiem, kas viņus interesē. Ministre Seile apstiprināja, ka šadu projektu varētu realizēt, ja tam izstrādā skaidrus darbības noteikumus. Andra Zommere, savukārt, stāstīja, ka gatavojoties uz šo tikšanos, bija uzdevusi skolu pārzinēm vairākus jautājumus. Pirmo reizi gandrīz visas skolas atsaucās, ka tām interesētu tālmācības programma. Sarunu gaitā konstatēja, ka precīzāk jāformulē, kā šāda programma darbotos. Vai tā būtu līdzīga plaši pazīstamajai Khan academy? Cik laika skolēnam paredzēts tai veltīt? Kā tā atšķirtos no jau esošajām tālmācības iespējām? Trešais sadarbības projekts starp ASV, vai pat visām, diasporas skolām un Latvijas skolām būtu saistīts ar Latvijas simtgadi 2018. gadā.

Viesošanās beigās Andra Zommere dāvināja Mārītei Seilei eksemplāru no grāmatas, kuru veidoja visas ASV latviešu skolas, katra izgatavojot divas lappuses par sevi. Grāmatu gatavoja Latvijas nacionālās bibliotēkas „Gaismas pils” atklāšanai un ievietošanai Tautas grāmatu plauktā. Ministre Seile, savukārt, bija atvedusi dažādas grāmatas, ierakstus diskos un informatīvo materiālu no LVA un IZM. Par spīti šodienas ērtajiem un veiklajiem sazināšanās veidiem, nekas nav tik spēcīgs kā personīga tikšanās, lai spertu pirmos soļus tālākā kopīgā ceļā. Lai tā arī būtu ar šo Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un ALA Izglītības nozares uzsākto ceļu!

Kristīna Putene ir skolotāja gan ikdienas darbā amerikāņu skolā, gan Ņudžersijas latviešu pamatskolā.

Get with the program: Latvian schools today

Mara Gulens | 

“Change is good,”* wrote Latvian poet Janis Rainis. More precisely: “Change is necessary for survival.”

So who would have thought that the Latvian National Federation in Canada Latvian School Teachers’ Seminar held in Toronto this February – primarily for schools of third-generation Latvian immigrant children – could still get emotionally stuck in the language versus culture debate? Fortunately seminar participants were able to come together to embrace new teaching methods and tools.

First the facts

So much has changed since Latvian diaspora schools opened their doors 70 years ago. Third-generation immigrant children have a wider scope of activities – hockey, dance and skiing are reasons to skip class. Latvia is accessible. We have the Internet. And most diaspora Latvian kids don’t speak, read or understand Latvian. Nor do their parents.

Elita Petersone, Education Chair of the LNAK (Latvian National Federation in Canada), kicked off the one-day seminar with findings from a spring 2014 survey of Canadian Latvian schools.

Daina Gross, PBLA Education Council member from Australia, touched on findings from another survey, which she presented at the PBLA (World Federation of Free Latvians) Diaspora Conference in Riga in October 2014. The survey of Latvian school graduates found that the majority of 300 respondents valued Latvian school experiences primarily for geography, history and friendship-building, while language took second place. Respondents also said family and community were more important than schools for building awareness.

Daina Gross deepened the understanding of the current global Latvian school situation with the following findings:

  • There are currently 100 Latvian “weekend” schools outside of Latvia (Europe (70), USA (19), Canada (6), Australia (6)). Many of the schools operate every other week; some are not held in Latvian.
  • 26 of the schools in Europe were founded after 2012. Conversely, all the diaspora schools in Australia and North America were founded in the 1950’s (there were 70 Latvian schools in the USA in the 1960’s).
  • About 2,000 kids attend weekend schools worldwide (Europe (1,200), North America (650), Australia (150)). In Europe only about 10% of recent emigre children attend Latvian schools.
  • The number of kids per school ranges from six in Würzburg, Germany to 50 in Reykjavik and Stockholm.

Then what. So what

For some, the stats are a downer. “We’re worried about what’s happening to the Latvian language,” said one teacher at the Toronto seminar. For others they’re just reality and language loss is not considered a deterrent. “Anyone can be an ambassador to Latvia,” said one teacher.

I initially heard about these facts and figures back in the fall when our Toronto Latvian School Valodina had sunk to an all-time low. We had no principal, no desire to really be there anymore, and what do you do with a tiny school that’s shrunk to 11 students?

Daina Gross’ stats provided a group of parents with a much-needed kick-start. Compared to six kids, Valodina’s group of 11 didn’t seem so tiny anymore. Europe was blossoming with new weekend Latvian schools. If Valodina’s current model wasn’t working, why not change it? Some parents even considered renaming the school “Valodina 2.0,” except that Valodina was founded on the principle of change, which the group had obviously lost sight of.

Four months later, Valodina’s head count is up from 11 to 14, feedback is enthusastic, and the team of parents is considering ways to reach other kids in the community who might appreciate the Valodina model.

Together and apart

In fact the group of 30 educators gathered at the Toronto seminar represented a broad spectrum of thinking. Participants included:

  • Proponents of standardized Latvian language tests (absolutely necessary when language levels are so extreme, said Andra Zommere, Head of the Schools Sector of the American Latvian Association).
  • A school that meets on an ad hoc basis only if everyone wants to.
  • A school built on the vision that culture can only grow from language.
  • A school developing around Latvian-as-a-Second-Language needs.

The diverse seminar group was united by three key presentations, which provided participants with tools to do the work, regardless of leanings. Participants learned that:

  1. What’s going on around the world is relevant to everyone. Daina Gross’ presentation reiterated that change is global and that we can learn from one another. There’s an increasing number of resources available from Latvia on the Internet. Many schools are dealing with the same issues – we need to share resources and stories.
  2. Teaching LSL (Latvian as a Second Language) makes sense when Latvian is a second language. Aija Mazsile is a Toronto teacher with 20 years experience teaching ESL (English as a Second Language). Mazsile’s ESL bag of tricks is great for teaching Latvian, which is something Latvian teachers who aren’t in the LSL-reality-headspace might consider getting acquainted with. Inquiry-based learning is the key to engagement.
  3. There’s more to teaching than books. Tech-guru Arnis Gross from Australia rounded out the day with a presentation of apps, iPad miracles and various Internet sites, such as Maci un macies that bring learning into the 21st century.

One example of change: Toronto Valodina’s kick-start

For ideas on what changes can be made, here’s what Valodina did to make the school more appealing:

  1. Classes are now held every other Friday and start half-an-hour later. That’s a big change from the way Valodina has operated for 37 years, but it gives everyone an extra 30 minutes to make it through Friday-night traffic, and removes the stress of having to make the weekly trip.
  2. An engaging group workshop is held at the beginning of each evening. With just over a dozen kids, activities can still begin even if a few students are missing.
  3. Workshops always have new themes, are run by guests (preferably Valodina grads), and aim to inspire. Kids have painted Latvian symbols on mugs, learned to play Novuss, and built model Latvian homesteads. In a few weeks Valodina will be running Iron Chef: Pirags.
  4. Kids are split into classes by age, not language ability. Valodina doesn’t have enough kids to separate by age anymore, and history and geography can easily be taught in English. In addition, kids need the opportunity to develop friendships independent of their language abilities; speakers and non-speakers have been segregated for too long.
  5. Valodina really makes use of social media. Valodina’s Vardi un burti blog functions as the school journal. The school also has a Facebook page, a Twitter account, and key info is posted on the Latvian Canadian Cultural Centre’s site.

*“Pastāvēs, kas pārvērtīsies.”