Baškīrijas latviešu folkloras ansamblis svin Mārtiņus Sibīrijā

Šis ir brīnišķīgs gads! Katram gadam savs skaistums. Šis ir Latvijas simtgades gads, un tas bija viens no iemesliem, kas palīdzēja radīt un piepildīt ideju. Tā radās šī gada maijā Sanktpēterburgā, kad kopā sanāca visi Krievijas latviešu diasporu pārstāvji. Dzīvojot vienā viesnīcas stāvā ar Omskas un Augšbebru latvietēm, Baškortotānas latviešu valodas skolotājai radās doma par to, ka Mārtiņi jāsvin Sibīrijā. Pie tam Baškīrijas latvieši sen nav bijuši ciemos pie sibīriešiem, pie tam latviešu valodas apguvējiem būs lieliska iespēja uzlabot savu senču valodas prasmes. Domāts, darīts! Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diasporas atbalsta projektu konkursā “Arhlatviešu vidusskolas skolēnu motivācijas veicināšanas un pieredzes apmaiņas braucienam uz Mārtiņdienas svinībām Omskas apgabala Augšbebru ciemā” tika piešķirti līdzekļi, un nu mēs jau braucam vilcienā no Ufas un Omsku. Kādam no skolēniem tas ir pirmais brauciens ar vilcienu, turklāt tik tālu no mājām.

Latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” vienmēr ir dzirdams un pamanāms. Arī šoreiz vilcienā “Atbalss” dzied, tā dzied visur, un mūsu dziesmu repertuārs ir plašs.

Pēc 24 stundu brauciena nokļūstam Omskā. Ir vakars. Stacijā mūs sagaida Omskas Latviešu biedrības direktors Andris Tupesis. Dodamies uz autoostu, lai nokļūtu līdz Augšbebriem, mums vēl piecas stundas jābrauc ar satiksmes autobusu. “Atbalss” kļuvusi pavisam klusa, nogurusi, taču tas ir tikai mirklis, ceļā uz autoostu, bērni “atdzīvojas”. Par Sibīriju līdz šim domāts pavisam maz, tā asociējas ar aukstumu un lielu salu, un novembra sākumā sals te tik tiešām jūtams.

Pēc piecu stundu brauciena ar autobusu mēs esam sasnieguši gala mērķi. Esam Augšbebros – mazajā latviskajā ciematā! Jau ceturto reizi esmu Augšbebros, un mani vienmēr pārņem vienas un tās pašas sajūtas – miers un siltums. Ir labi te būt!

Svētki paiet ātri. Svētki sniedz gandarījumu, taču prieku un piepildījumu dod gatavošanās lielajam notikumam. Koncerts, gatavošanās Mārtiņdienas gadatirgum – vafeles cepot un putna pienu brūvējot. Pucēšanās, mēģinājumi un latviešu danču vakari ar vietējo jaunatni – tā paiet divas dienas Augšbebros, un mēs attopamies vien tad, kad viss jau ir beidzies. Jau atkal tiek krāmēts koferis, pēc tam 5 stundu garais ceļš līdz Omskai. Aizbraucot no Augšbebriem bija 19 grādu sals, Omskā – mīnuss viens, Baškīrijā – plus viens.

“Kaut varētu Mārtiņdienu aiz ausīm noturēt!”, tā teic latviešu tautas dziesma, un taisnība vien ir. Spilgti bija Mārtiņi Augšbebru ciemā, spilgta un spraiga gatavošanās tiem. Šķiet svētki rodas tad, kad tiem gatavojamies un gaidām tos, pati Mārtiņu norises diena bija kulminācija mūsu darbam, bet vispirms jau iecerei, kura izdevās.

 

 

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

Koris “Atbalss” no Baškortostānas piedalās Dziesmu svētkos Latvijā

Vai tādēļ nedziedāju,
Kad man grūti jāstrādā?
Rokas, kājas piekusušas,
Mēle mana nepiekusa.

Šķiet, šie vārdi visprecīzāk stāsta par “Atbalss” ceļu uz Latviju un Dziesmu svētkiem. Idejas aizmetnis par to, ka bērniem jāpiedalās simtgades Dziesmu svētkos radās jau pirms gada. Ar sirdi jūti, ka jābrauc, ar prātu saproti, ka viegli nebūs. Bet sirds bieži vien izrādās stiprāka par veselo saprātu. Jābrauc!

“Atbalsij” paveicās ar to, ka Latvijas Republikas Ārlietu ministrija atbalstīja Dziesmu svētku pieteikuma projektu, līdz ar to nebija jādomā par ceļa izdevumiem. Atlika tikai nokārtot dokumentus, t.i., ceļošanas pasi, vīzu un vecāku atļauju par bērna izceļošanu ārpus Krievijas. Latvijas Republikas vēstniecība Krievijā vīzu uz Latviju skolēniem izsniedza bez maksas.

“Atbalss” ceļojums uz Latviju sākās ar Latvijas vēstniecības Krievijā apmeklēšanu un tikšanos ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu. No Ufas līdz Rīgai skolēnus “pavadīja” režisors Renārs Vimba, kurš vāca materiālu īsfilmai par to, kā “Atbalss” gatavojās Dziesmu svētkiem. Latvijā skolēni lielākoties uzturējās Liepas pagastā. Bērni dzīvoja viesģimēnēs. Nedēļas laikā viņiem bija iespēja ceļot pa Latviju. Par to liels paldies jāsaka Liepas skolas skolotājai Inesei Lācei, kura Baškīrijas bērnu uzņemšanu organizēja jau otro reizi.

“Atbalss” koncerts Liepā pulcēja kopā lielu daļu to latviešu, kas savulaik no Baškortostānas pārcēlās uz Latviju. Pēdējo gadu laikā no Baškīrijas aizbraukušie latvieši ir atbalstījuši skolēnus, kas Baškortostānā apgūst latviešu valodu, gada beigās piešķirot vienreizējo stipendiju uzcītīgākajiem latviešu valodas apguvējiem. Šis brauciens nebūtu iespējams bez skolēnu vecāku atbalsta un vēlēšanās dot saviem bērniem iespēju apmeklēt Latviju. Diemžēl ne visi vecāki uzskatīja par vajadzīgu savu bērnu palaist uz Latviju vai uzskatīja, ka izbraukt ārpus Krievijas, piedalīties Latvijas simtgades svētkos ir pietiekams iemesls, lai papūlētos noformēt ceļošanai nepieciešamos dokumentus.

Dziesmu svētki ir pagājuši, “Atbalss” Latvijā ir pavadījusi piesātinātu, notikumiem un iespaidiem bagātu nedēļu. Šī nedēļa nebūtu iespējama bez Latvijas vēstniecības Krievijā, Liepas pagasta un Priekuļu novada pašvaldības, Liepas pamatskolas atbalsta. Bērni noguruši, bet laimīgi devās mājās, un man gribas ticēt, ka šī nebūs vienīgā reize, kad viņi apciemos Latviju, savu senču zemi.

Latviešu valodas un kultūras skolotāja darbību Baškortostānas Maksima Gorkija ciemā finansē Latviešu valodas aģentūra no valsts budžeta. 2018. gadā latviešu valodu skolotājas Ilonas Saverasas vadībā apgūst 19 skolēnu, bet folkloras ansamblī “Atbalss” aktīvi darbojas 16 bērnu.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.

Arhlatviešu vidusskolā beidzas 8. mācību gads, “Atbalsis” pošas uz Dziesmu svētkiem

Lieliem un satraucošiem soļiem tuvojas beigām jau astotais mācību gads Baškortostānā, Arhlatviešu vidusskolā. Kāpēc lieliem? Tāpēc, ka atlicis mazāk par nedēļu, lai latviešu valodas skolotājs varētu doties mājup. Kāpēc satraucošiem? Tāpēc, ka vēl priekšā ir Jāņi un “Atbalss” brauciens uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Satraukumu rada arī tas, ka šoreiz “Atbalsi” līdz Rīgai pavadīs režisors Renārs Vimba, kurš vēlas veidot filmu par to, kā Baškīrijas latvieši gatavojas Dziesmu svētkiem. Pagaidām neesmu sapratusi, vai šis satraukums ir patīkams vai traucējošs, šķiet, par to būs jārunā tad, kad viss būs beidzies.

Pašreiz Arhlatviešu vidusskolā rit skolēnu dienas nometne, kurā notiek arī latviešu valodas, folkloras un rokdarbu nodarbības. Ar LVA (Latviešu valodas aģentūras) un PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienības) atbalstu, nometnē piedalās divi skolotāji no Latvijas. Mūzikas skolotāja Anna Briška un rokdarbu skolotāja Antra Bāliņa-Diega. Skolotājas Baškīrijā viesojas jau otro reizi. Arhlatviešu vidusskolas skolēni ar aizrautību apgūst latviešu rotaļas un dančus, ar lielu uzcītību darbojas skolotājas Antras rokdarbu stundās. Tas viss viņiem ir kas nebijis un jauns, skolēni ar patiesu prieku pieņem visu to, ko abas skolotājas var iemācīt.

Šis mācību gads bija notikumiem piesātināts. Ziemas saulgriežos Arhlatviešu vidusskolā viesojās muzikālās apvienība “Rāmi Riti”, februārī Latviešu kultūras dienās darbojās skolotāji no Latvijas un Maskavas, latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” ieguva “Parauga” ansambļa titulu, jūnija beigās skolēni dosies uz Dziesmu svētkiem.

Ar katru mācību gadu skolotāja darbs kļūst dinamiskāks, piesātinātāks, gribas pat teikt sarežģītāks. Šķiet, no latviešu valodas skolotāja kā no brīnumdara tiek gaidīts kaut kas neparasts. Bet vēlme dažādot un uzlabot savu darbu un bērnu ikdienu nav nekas neparasts, tā ir norma. Dažubrīd liekas, ka skolas direktore vairs nepieņems latviešu valodas skolotājas idejas un ieceres, par daudz aktīvas un skaļas tās šķiet. Taču direktore pieņem, direktore atbalsta, tas ir liels atspaids skolotāja darbā. Apziņa, ka neesi ar savu domu viens.

Viens notikums dod aizmetni citam notikumam, neliela idejas dzirkstele izvēršas par notikuma lavīnu. Spēj tikai darīt! Spēj saķert ideju dzirksteles! Dzirksteles rada gaismu un siltumu. Man liekas, ikviens kas bijis Maksima Gorkija ciemā Arhlatviešu vidusskolā, katrs, kas spējis aizraut bērnus kaut uz mirkli ir radījis gaismu un siltumu bērnu sirdīs un prātos.

Arhlatviešu vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Roza Mazitova reiz teica, ka visi tie latviešu skolotāji, kas viesojušies skolā atklāj, cik radoša, draudzīga un talantīga ir latviešu tauta.

Latviešu valodas un kultūras skolotāja darbību Baškortostānas Maksima Gorkija ciemā finansē Latviešu valodas aģentūra no valsts budžeta. 2018. gadā latviešu valodu skolotājas Ilonas Saverasas vadībā apgūst 19 skolēnu, bet folkloras ansamblī “Atbalss” aktīvi darbojas 16 bērnu.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Baškortostānā.