Toronto latviešu komponistam un diriģentam Arvīdam Purvam – 90

Ir grūti ticēt, ka ir pagājuši veseli 60 gadi kopš Arvīds Purvs ar ģimeni ieradās Kanadā. Liekas, ka Arvīds Purvs ir vienmēr bijis daļa no latviešu muzikālās dzīves Kanadā, īpaši Toronto, grūti ticēt cik ātri tie gadi ir aizskrējuši, grūti ticēt cik milzīgs ir bijis viņa devums latviešiem un Latvijai mūzikā, gruti ticēt ka svinam šim mūzikas milzim apaļus 90 gadus.

22. martā, Arvīds Purvs svinēs savu 90. dzimšanas dienu, Toronto latviešiem to atzīmējot ar jubilejas sarīkojumu 20. martā, Toronto Latviešu Centrā. Šos 90 gadus nevar aprakstīt ne sarīkojumā, ne īsā avīzes rakstā, bet mēģināšu atgādināt ikvienam latvietiem, cik liela ir Arvīda Purva ēna pāri visam, kas ir mūzikā noticis Kanadā. Ja kāds ir apmeklējis dziesmu svētkus, vai dziedājis korī, vai ir mūzikas cienītājs – noteikti būtu vairākkārt sastapis Arvīdu Purvu.

Komponistu – diriģentu – rīkotāju – autoru Arvīdu Purvu pazīstu gandrīz visu savu mūžu. Viņš ir bijis mīļš viesis manās iesvētībās un kāzās, bet pēdējos 15 gadus priecājos, ka esam tuvi sadarbojušies gatavojoties vispārējiem dziesmu svētkiem Kanadā. Varu teikt, ka esmu bijis audzēknis, tad kolēģis, un šobrīd mēģinu sekot viņa dziļās pēdās, turpināt viņa iesākto un ilgus gadus darīto. Kaut dziesmu svētki Kanadā jau skanēja pirms Arvīda Purva ierašanās Kanadā, viņš neapšaubāmi ir to kustību krusttēvs. Bez Arvīda Purva, nezinu vai dziesmu svētki Kanadā vispār būtu.

Pats nebiju liecinieks kā sākās Arvīda Purva gandrīz 60 gadu darbība mūzikā Kanadā. Laimīgi, varu griezties pie viszinīgākā avota – mana tēva, profesora Tālivalda Ķeniņa, kura ievadā Arvīda Purva autobiografijai Pa skanošu vasaru atradu:

“Pirmajos lielajos Londonas (Anglijā) latviešu dziesmu svētkos 1951. gadā, kad vēl diriģēja Teodors Reiters, . . . Alberts Jērums iepazīstināja ar garu jaunekli acenēs, sakot: “Šis, lūk, ir Arvīds Purvs, un viņš mums būs īsts lietaskoks svešuma mūzikā.” Toreiz jau nezinājām, ka no zaļoksnējā puiša izaugs tik varens ozols mūsu trimdas koŗmūzikā.

Arvīds Purvs dzima Meņģelē, bērnībā spēlējis vijoli, ar Jaunatnes Sarkanā Krusta Milzarāja bērnu kori viesojies Dānijā un 15 gadu vecumā diriģēja orķestri baptistu draudzē Rīgā. Kaŗa gadi to noved Tornas apkārtnē, kur viņš vada arī dubultkvartetu. Pēc kara spēlē Bruno Skultes Latviešu operas orķestrī Oldenburgā, tad izceļo uz Angliju, kur ir palīgs Viktoram Baštikam, kas toreiz vadīja Zuikas vīru kori. Anglijā spēlē kamermūziku un 1950. gadā nodibina Lesteras Daugavas Vanagu jaukto kori, kuru vada līdz 1956. gadam, kad ar dzīvesbiedri Mariju un meitu Āriju izceļo uz Kanadu un ierodas Toronto.

. . . Biju dzirdējis par viņa sekmīgajām gaitām Anglijā un nebiju aizmirsis Alberta Jēruma sološo pareģojumu.” (Jērums laikam piedeva, ka Arvīds Purvs bija aizvācies no Anglijas, jo daudz vēlāk viņš Londonas Avīzē, pēc 1973. gada dziesmu svētkiem Ķelnē, rakstīja ka Purvs bija “pareizais cilvēks pareizejā vietā”, citējot arī komponistu Viktoru Baštiku līdzīgās domās.)

Tālivaldim Ķeniņam pieaugot pienākumiem pie Toronto universitātes un Kanadas komponistu savienības (Canadian League of Composers) kur viņš bija līdzdibinātājs un savā laikā priekšsēdis, viņš uzticēja “jauneklim” viņa dibinātā Sv. Andreja ev.-lut draudzes koŗa vadību, un, dažus gadus vēlāk, arī viņa (un Mariss Vētras un Jāņa Cīruļa) dibināto Toronto Latviešu Koncertapvienību.

“Uzskatīju Arvīda ierašanos šeit kurmēt kā bībelisko veģi tuksnesī un bez bažām aicināju viņu manu darbu turpināt. Nodevu viņu rokās lielu, labi disciplinētu un jaukām balsīm un neireobežotu enerģiju apveltītu kori, kuŗa pacietība jau vairākkārtīgi bija tikusi pārbaudīta ar prasīgu jaundarbu atskaņojumiem. Arvīds darbu turpināja līdzīgā garā, gādājot vēl vairāk par pirmatskaņojumiem. Attīstījās viņa talants un prasme, līdz ar to – koristu un klausītāju uzticība viņa darbam.”

Arvīds Purvs palika abos amatos ne mazāk kā 50 gadus katrā, uzņemoties arī Toronto Latviešu baptistu draudzes koŗa vadību un, 1974. gadā, Toronto DV sieviešu koŗa Zīle vadību. (Zīles ir galvenās 20. marta sarīkojuma rīkotājas, to starpā Ausma Miķelsone, kura 1950. gadā dziedāja sieviešu dubultkvartetā, Arvīda Purva vadībā, Coventry, Anglijā.)

Pēc tēva skaita, Arvīds Purvs ir piedalījies ne mazāk kā 100 dažādos dziesmu svētkos un dziesmu dienās kā virsdiriģents visā pasaulē, to starpā XX Vispārējos dziesmu svētkos Latvijā, un koncerti ar savām Zīlēm un Sv. Andreja draudzes kori netālu no 100 katrai vienībai. Tālivaldis Ķeniņš: “Ja mēs šajos novados rēķinātu rekordus kā sportā, tad neapšaubams čempions būtu Arvīds Purvs – un tālu priekšā citiem.”

Tēvs arī izceļ Purva lomu pasūtot un atskaņojot jaundarbus, tur arī pāri par 100. Emmy balvas laureāte Lolita Ritmane atceras ka, kā vēl pajauna meitene, Arvīds Purvs ir lūdzis viņai komponēt saviem ansambļiem. Saka Lolita “Man tas bija liels gods un prieks. Arvīda pozitīvā attieksme pret jauniem komponistiem tika un tiek ļoti augsti novērtēta. Sākās mūsu sadarbība, kura motivēja man uzkomponēt Vasariņa, Rozes zem sniega, un vēl citas dziesmas Zīlēm.”

Kā komponists pats, diriģents ir arī bijis ražīgs, Ķeniņam pieminot kantātes un a cappella dziesmas. “Īpaši izceļas kantāte Pret gaismu (Ingridas Vīksnas teksts), kuŗu izcili atskaņoja Toronto Mendelssohn koris (Elmer Iseler), Toronto Roy Thomson Hall.. Man personīgi ļoti īpatas šķiet dažas tautasdziesmu apdares sieviešu korim. Rakstībai piemīt ne tikai māka bet personība.”

Kaut cienu viņu kā mūziķi, pats pazīstu Arvīdu Purvu vislabāk un esmu sadarbojies ar viņu visvairāk kā rīkotāju: Toronto Latviešu Koncertapvienībā – izcilākā šāda organizācija visā pasaulē, pat ieredzēta Toronto starp kanadiešiem kā izcilu koncertu pasniedzēji, ar pasaules līmeņa māksliniekiem, skanīgās koncertzālēs; Latviešu Dziesmu Svētku Biedrība Kanadā, kur Arvīds kādus gadus 40 kalpoja kā padomes priekšsēdis; neskaitāmās dziesmu svētku rīcības komitejās kurās viņš ir kalpojis, arī uzņemoties vadību; un tikpat lielā skaitā svētku mūzikas komitejās, kurās viņš ir turpinājis dienēt līdz XIV Dziesmu Svētkiem Kanadā, 2014. gadā, vienmēr piedāvājot vērtīgus padomus, pielāgojot savas idejas moderniem apstākļiem un technoloģijai.

Tauta ir atzinusi Arvīda Purva darbu un talantu, viņam saņemot apbalvojumus no visām iespējamām organizācijām, to starpā PBLA, Daugavas Vanagiem, un 1997. gadā, Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīmi.

Tālivalda Ķeniņa vārdi: “Šī sabiedrība ir izaudzinājusi Arvīdu Purvu par vērtīgu tā locekli mūzikā. Jubilārs savukārt ziedojis savu enerģiju un talantu, to rezultāti pārsnieguši Toronto robežas, iekļāvušies mūžam dzīvā latviešu gara dzīvē. Suminam viņu par to un vēlam darba prieku visos nākamos gados!”

Visi bijušie koristi, mūzikas mīlētāji un Arvīda Purva cienītāji ir mīļi lūgti apmeklēt 20. marta sarīkojumu. Vietas ir rezervējamas pie Aijas Kārkliņas (+1 416 512 7348 vai aijak@rogers.com).

Foto: Tālivaldis Ķeniņš nodod Sv. Andreja baznīcas kori Arvīdam Purvam 1958. gadā. Arvīds Purvs ir attēla kreisajā pusē.

Juris Ķeniņš ir aktīvs čellists, komponists/aranžētājs, diriģents. No 2015.gada viņš ir PBLA Kultūras fonda priekšsēdis.

 

 

 

New works by Prauliņš and Miškinis on BALSIS CD

image

Youth Choir “BALSIS” singing at the Polyfollia festival in Saint-Lo, France in 2010. Photo: Sylvain Guichard.

image

Latvian youth choir BALSIS (Voices) has created a new repertoire and recording project, Missa a cappella, to commission and record new masses. 

Balsis Artistic Director and Conductor Ints Teterovskis says about masses: “The genre of the a cappella Mass is undeniably one of the cornerstones in the development of choral polyphony, and is one on which our modern composers focus relatively rarely.”  Masses are also performed in the the Latin language, very benevolent to singers, and a language which, although no longer spoken or written, comes back to life in sacred music, this project, and in the project’s recordings.

On listening to the new disk, it’s hard to know whether to be more enthusiastic about the repertoire or its performance.  Especially with modern works, a good performance is critical.  As a musical jokester once quipped: “No matter how bad the performance, Beethoven remains Beethoven”.  Contemporary composers, without the benefits of that kind of fame, need to rely on the performance.  But in this case, the composers won’t be losing any sleep, as the BALSIS recording is first rate.

It is not surprising that nations that value singing, such as the Baltic States, (their song festivals receiving a UNESCO heritage designation), would also have excellent composers to create for their choirs.  There are many similarities among these two composers: they are of a similar age, both works are from the 21st century, both are a cappella settings of the same text.  Both are highly regarded in their homelands, both serving their art beyond the composer’s studio, Prauliņš for many years as chair of the Latvian Composers’ Association, and Miškinis as head of the choir division of the Lithuanian Academy of Music and Theatre. 

But their styles differ markedly.  Miškinis likes to use small motives that repeat, (but without being “minimalist”), spinnning layers of these rhythmic fragments into massive dissonant chords, creating impressive sonorific effects.  For Prauliņš, it seems that he has a new idea in every bar, understanding well the language of the voice, and then demanding everything from it.  The work is very interesting and compelling, almost like browsing through a catalogue of vocal effects.  But these effects aren’t gratuitous, unlike a mediocre chef who adds every imaginable spice to his stew, and hopes for the best.  Prauliņš’ effects are idiomatic and appropriate, resulting in a powerful and impressive texture.  Both works are such demanding showpieces, that only the finest choirs will attempt them, and then only if they have a lot of time to spare.

To sing our folk songs is one thing. To effectively perform demanding and complicated new (modern and unfamiliar) works is quite a different undertaking.  When artistic and technical limits are stretched, through high tessituras, through technical passages, in sections without a sense of key, in multi-voiced dissonant chords, one might expect somewhere, somehow, an awkward or uncomfortable moment.  But it doesn’t happen with BALSIS: every chord is flawlessly in tune, every phrase and word more clear than crystal, regardless in what range, every technical hurdle easily cleared. 

The ensemble is precise and musical ideas are carefully and logically worked out, yet natural and familiar.  The sound engineers with their buttons can create pretty sounds, massive fortissimi and barely audible pianissimi, but there are no buttons for a gentle and fragile pianissimo, or an energetic and powerful fortissimo, or for phrases that effortlessly flow one into another.  Only an outstanding choir like BALSIS can do that.

It’s worth mentioning that youth choirs operate under a certain handicap: the fleeting nature of youth.  Where a professional athlete of 40, a rarity to begin with, is perceived as a senior citizen, the career of a singer in a youth choir is understandably even shorter.  Unfortunately, along with maturity come the obligations and commitments of family and career, and choristers are no longer able to commit to learn 8 full programs a year, (often memorized), participate in 65 concerts, or travel to competitions and festivals.  In Canada, where it isn’t uncommon for a chorister to sing with the same choir for 50 and more years, a choir whose membership changes dramatically every year would be unique.  Even more surprising is that the choir’s skill level remains extraordinarily high, and that year after year, outstanding concerts and recordings are offered, even though the musical directors often have to start each time from scratch.

The admirable Missa a cappella project continues, with the second recording projected to have the new Missa Liberationis by Canadian composer Peter-Anthony Togni, which was premiered in Rīga in December 2011, and a mass by international star Pēteris Vasks, and an expected third disk with works by Rihards Dubra and Ēriks Ešenvalds.

Congratulations to the angels of BALSIS for this fabulous disk, their continuing outstanding work under the abovementioned circumstances, and for this worthy project.  But it’s important to acknowledge the role of the “chief angel”, tireless artistic director Ints Teterovskis, who is the producer of this disk and the author of the Missa a capppella project.  Bravo Ints!

The CD is available for purchase online at www.openingday.com

Details

Missa a cappella

BALSIS

Latvia:  Musica Baltica,  2011

Track listing:

Missa a cappella I

Uģis Prauliņš Missa rigensis (2002)

1. Kyrie

2. Gloria

3. Credo

4. Sanctus

5. Agnus Dei

Vytautas Miškinis Missa Brevis Es-Dur (2010)

6. Kyrie

7. Gloria

8. Credo

9. Sanctus

10. Benedictus

11. Agnus Dei