Latvieši Jāņus svin ar uzviju visās pasaules malās. Pievienojam aprakstu par to, kā Jāņus svinēja Brisbanē, Austrālijā. Svinēšana notika pāris nedēļas pirms Līgo vakara, pasākums patiesībā bija Jāņu ielīgošana, bet viss noticis, kā pa Jāņiem pienākas. Pie tam, tas sanāca kā izglītojošs pasākums ne tikai latviešiem vien, bet arī vietējiem ieinteresētiem austrāļiem.

Tiešām lija, vairāk gan gāza. Meteoroloģijas birojs un sociālie mēdiji aicināja neatstāt māju tajā nedēļas nogalē. Daži līgotāji atteica savu ierašanos, bija bail ka plūdu dēļ netiks atpakaļ uz mājām.

Bijām tad gatavojušies uz ļoti mazu pulciņu. Tomēr sanāca daudzi, dažas jaunas sejas, citas sen neredzētas. Bija atnākusi trešā trimdas paaudze, kur daži tikai varēja pateikt “sveiki”. Bet atnāca. Atnāca un patika. Vienai jaunai meitenei bija vecmāmiņas darināts tautas tērps Vācijas DP nometnē.

Brisbanes Jāņu ielīgotājus īpaši priecēja mūziķi no Melburnas – Ivars Štubis un Laila Gross. Dzirdējām gan dziesmas no tikko iznākušā Ivara diska ” Young Blood“, gan arī senās, bet mūžam dzīvās “Līgo māmiņ līgodama”, “Nāc nākdama Jāņu diena”.

Laila un Ivars programmu vadīja abās valodās un izskaidroja Jāņu paražas, kas dažiem varbūt likās jau simtreiz dzirdētas, bet citam pirmo reizi. Ļoti noderīga bija arī katras dziesmas pārtulkošana ātros vilcienos, lai tie kas ar latviešu kultūru nav uzauguši ir lielāka izpratne par dzirdēto.

Mūzikanti no Melburnas organizēja rotaļas un dejas visiem viesiem. Vismīļākā manuprāt bija “Rīgas tilti”, daudzi no Brisbanes latviešu bērniem to pirmo reizi iemācījās Bērnu Vasaras nometnē Kilmore un šī rotaļa piesaista ar savu azartu “lai tik kāds mani nenoķer“.

Tad uzstājās arī Brisbanes Latviešu skoliņa ar divām dziesmām-rotaļām ” Krauklīts sēd ozolā” un “Nu ir visi Jāņu bērni sanākuši te”, atkal iesaistījās ne tikai skoliņas dalībnieki, un bija liela jautrība.

Lai gan ne tieši Jāņu sakarā, bet gribās pieminēt ka pirmo reizi Brisbanes Latviešu Namā ieradās jauns pāris no Zelta Krasta (Gold Coast). Meitene no Latvijas, puisis no Austrālijas. Abi satikušies Londonā un tad kādu gadu dzīvojuši Latvijā, kur vīrs ir mācījies latviešu valodu un tad pašmācības ceļā to turpinājis apgūt tālāk. Pie tam viņš ir tas, kurš ierosinājis savā starpā runāt latviski. Nu tad tik skaistu latviešu valodu mēs nebijām ilgi dzirdējuši no nelatvieša! Varbūt šis piemērs būtu labs pamudinājums citiem jauktiem pāriem!

Grupiņa brisbaniešu ar bērniem pašus Jāņus svinēs Jaundienvidvelsā – Hozanas lauku sētā (Hosannah Farmstay), kura daudziem mums atgādina Latviju – ar zaļiem pakalniem un lejām un dziesmām gan ēst taisot, gan arī vakarā pie ugunskura sēžot. Līgo!

 

 

2016. janvāra sākumā es pirmo reizi ar savu 12 gadus veco dēlu piedalījos Bērnu Vasaras nometnē Tērvetē (netālu no Kilmore pilsētiņas, Viktorijas pavalstī, Austrālijā). Nezinu, vai vēl sevi varu saukt par nesenu ieceļotāju, jau 16 gadus es Austrāliju saucu par savām mājām. Esmu kaut kur pa vidu. Ielidojot Brisbanē—savā pašreizējā mītnes pilsētā, man ir tāda silta un jauka sajūta it kā mājās pārnākot.

Tikko ierodoties Brisbanē 2000.gadā mani latvietība nepievilka, man tā nepietrūka un es latvisko nemeklēju. Es Latviešu namu Brisbanē atradu 4 gadus vēlāk.

Pēdējos gados domājot par Latviju ir tā smeldzīgi ap sirdi. Tā ir mana tēvu zeme, uzkāpjot Vidzemes pakalnos Jāņu vakarā, es jūtu ka manas saknes ir Latvijā. Kā to apvienot, esot tik tālu prom?! Kur dabūt to latvietības devu, ko nebūdams latvietim grūti saprast. Tas mums ir asinīs, un tas manī dod dzīvības spēku.

Šogad manā dzīvē parādījās atrisinājums – jābrauc uz Tērveti, jābrauc uz Dzintariem Adelaidē (Dzintaros notiek Austrālijas Vasaras vidusskola)!! Mūsu meita apmeklēja Annas Ziedares Vasaras Vidusskolu, un mājās pārbrauca maza latviete. Esot beidzot savu identitāti atradusi…

Nedēļa Tervetē piepildīja laimes kausu līdz malām. Tā bija mana Latvija kondensētā un rediģētā veidā.

Ar cieņu, milzīgu pateicību un apbrīnu es skatījos uz tiem otrās paaudzes latviešiem, kas vadīja bērnu nodarbības. Kā viņi varējuši latviešu valodu saglabāt tikai apmeklējot sestdienas skolas, audzinātāji un nometnes skolotāji saglabajuši latvietību esot tik tālu prom no Latvijas. Japateicas vecāku neatlaidībai un stingrībai. Mums neseniem un tikko jauniem iebraucējiem iesprūk pa daudz jaunākiem barbarismiem no krievu valodas. Šeit dzimušiem ir vairāk no vācu valodas nākuši vārdi, bet šķiet, ka viņu valoda ir tīrāka. Varbūt nav tik moderna, ir vairāk senāki vārdi, ko Latvijā vairs tik daudz nelieto vai loka savādāk, bet atkal apbrīns, ka otrajā paaudzē kāds vel zin, kas ir datīvs un kas ir akuzatīvs.

Tā nebija tikai valoda un kultūra, ko mums iemācīja nometne. Vērtības – saliedētība, cieņa pret vecākiem, neatkarība, čaklums, problēmu risināšana un kārtība (cik labi, ka pieaugušo teltis nepārbaudīja!) paliks bērnos arī mājās atgriežoties. Nedēļa pie dabas gan zēniem, gan meitenēm—lieliem un maziem nāk par labu. Bērniem ir interesantas nodarbības un izklaides, viņi iemācās jaunas prasmes, nodibina jaunas draudzības un nejūtas vieni plašajā pasaulē. Šie jaunie puiši un meitenes zin, ka ir vieta, kur viņus saprot un ir viņiem līdzīgie.

Tērvete ir zelta vērta arī tiem, kas latviski tik labi neprot. Ar milzīgu prieku vēroju kādu mazu meitenīti, kura tikai pāris vārdiņus latviski māk pateikt, bet viņai vajagot izdrukāt Tērvetiešu dziesmas, ko mājās aizbraucot mēģināt. Varbūt tiem, kas tik labi nezin valodu, šis nemateriālais kultūras mantojums sniedz visnepārraujamākās saites ar savu tēvu tēvu kultūru.

Ir ne tikai pateicība par to laimes sajūtu, ko Tērvete man deva, bet arī par iedvesmu un spēku, ko šī nedēļa mums sniedza, lai mēs gan pieaugušie, gan bērni varētu latvietību mācīt un uzturēt gada garumā. Ne vienmēr ir viegli atlicināt pussvētdienu, lai brauktu uz Namu (tā mēs saucam Latviešu namu Brisbanē) un mācītos, kamēr citi ir pie jūras, televizora vai dzimšanas dienas ballītē.

Vecāki, ja jums vajag iedvesmu turpināt bērnus audzināt latviskā garā, vediet viņus uz Tērveti! Bērni, ja jums ir grūti piespiest sevi mācīties latviešu valodu, prasiet, lai vecāki jūs ved uz Tērveti!!

Līgo māmiņ, līgodama, līgo skaisti šovakar.
Neaizmirsi savai meitai Jāņu dziesmas macīt ar’,
Lai kad viņai pašai meita kādreiz Jāņos līdzi būs,
Atceroties vecos vārdus, Līgo dziesma sauna kļūs