Labvakar, Daugavmalā, labvakar, Latvijā, un sveicu visus mūsu neatkarības atjaunošanas 15.jubilejā! Šie zvani, kas tikko noskanēja, atgādina mums par brīdi, kas izmainīja Jūsu un mūsu likteņus, kas izmainīja Latvijas likteņi. No tā brīža Latvijas tauta caur saviem priekšstāvjiem paziņoja, ka nav gatava dzīvot svešas sistēmas pakļautībā, no tā brīža Latvijas tauta paziņoja, ka grib ņemt savās rokās pati savu likteni, tāpat kā tas notika toreiz 1918.gadā, kad šajā pašā Daugavas krastā vēl ilgi bija jācīnās, lai savu Rīgu, savu Latviju no ienaidnieka atkarotu.

Mēs esam tagad paši savā brīvā zemē—tā zeme mūsu, tā valsts ir mūsu, tās nākotne ir mūsu. Ir tie, kas vēl arvien ar šo faktu nevar samierināties. Ir tie, kas kā suņi, karavānai uz priekšu ejot, smilkst ceļmalā un ņurd aiz sava naida, bet mums tas vienalga, vienalga, vai sviež dubļus virsū Latvijas vārdam vai nē, jo mēs zinām, ka Latvijas godu un Latvijas lepnumu neviens nevar aptraipīt, tas ir tagad mūsu pašu rokās. Mūsu rokās ir izvest Latviju saulītē, veidot viņu par tādu, kurā mēs jūtamies kā mājās, jūtamies kā līdzīgs ar līdzīgu, kā brālis ar māsu un māsa ar brāli, kur mēs gādājam par saviem tuviniekiem, par veciem ļaudīm, par bērniem, kur tie, kam ir uz to dotības, kļūst bagāti, un mēs par to neskaužam, bet tie, kas ir bagāti, palīdz tiem, kas bagāti nav.

Mēs esam tagad brīvā 25 valstu saimē ar līdzīgām tiesībām. Ne tikai savu likteni mums ir iespējams tagad lemt, bet mums ir iespējams arī teikt savu vārdu par to, kas notiek Eiropas Savienībā. Tas nav maz, jo ir tādi lēmumi, kur ir vajadzīga vienprātība, un Latvija var pateikt “nē” par tiem lēmumiem, kas tai nepatīk.

Mēs esam drošībā, jo NATO alianse gādā par to. Jebkurš uzbrukums Latvijai, jebkurš pāridarījums Latvijai skar visu aliansi un tās locekļus. Mums ir draugi, mums ir sabiedrotie, mums ir līdzjutēji, mums ir atbalstītāji. Būsim mēs paši arī sev draugi, būsim vairāk uzticīgi viens otra spējām, un īpaši savējām.

Man kā prezidentei ir liels lepnums par savu tautu, man ir dziļš lepnums par savu tautu, jo es redzu, uz ko tā ir spējīga, un es redzu, ka šī mazā tauta ir spējīga uz lielām un diženām lietām. Es redzu to talantu, es redzu to sirdsdegsmi, kas ir jūsu sirdīs un jūsu prātos, un jūsu acīs.

Nebaidieties! Nebaidieties no sevis, nebaidieties no saviem līdzcilvēkiem, nebaidieties no pasaules! Esiet droši, esiet lepni, esiet latvieši, mīliet savu tautu un savu zemi! Mums viņa ir viena vienīgā, mums viņa ir jāglabā, jākopj, mums viņa jāmīl. Mīlēsim savu Latviju!