Saruna ar Juri Zalānu un Ievu Vītolu par muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” sagatavoto un izdoto grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs

1. Kā radās iecere sagatavot grāmatu par Dziesmu svētkiem trimdā?
Juris: Iecere radās 2013. gadā, kad Latvijā notika Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Protams, ka muzejs “Latvieši pasaulē” jau iepriekš bija saņēmusi daudz materiālu par kultūras norisēm trimdā, un Dziesmu svētki bija tēma, kas lieliski varēja atspoguļot aktīvo kultūras dzīvi ārpus Latvijas. Tāpat tā bija iespēja parādīt latviešu kultūru ne tikai kā abstraktu vērtību latviešu ģimenēs, bet kā konkrētu mērķi, kuram daudzkārt tika pakārtota visa ikdienas dzīve.

Grāmatas ideja bija balstīties cilvēku stāstos. Šāda veida izdevumi pēdējos gados parādās regulāri un, veiksmīgi izmantoti, spēj atainot izvēlēto tēmu ļoti detalizēti un emocionāli. Tāpēc nolēmām intervēt cilvēkus un veidot grāmatu kā dziesmu svētku dalībnieku personīgos stāstus, kas dokumentē Dziesmu svētku tradīciju no individuāla cilvēka perspektīvas. Tas mums likās svarīgi tāpēc, ka tieši daudzu cilvēku personiskā izvēle ieguldīt savu laiku, talantus un līdzekļus latviešu kultūras norisēs, bija pamats visas šīs kustības uzturēšanā.

Ieva: Sākot darbu pie šī projekta, uzreiz zinājām, ka svētku notikumu hronoloģisks un precīzs izklāsts nav mūsu mērķis. Tāpēc grāmata ir balstīta cilvēku atmiņās, pārdomās un vērtējumos par dziesmu svētku nozīmi viņu dzīvē. Mēs gribējām, lai cilvēku personīgie stāsti atklāj dziesmu svētku sajūtu.

2. Kā atradāt tautiešus intervijām?
Juris: Ļoti daudzi latvieši, kuri ikdienā dzīvo citās zemēs, cenšas apmeklēt Dziesmu svētkus Latvijā. Mēs to izmantojām un svētku laikā Vērmanes dārzā izveidojām īpašu šim projektam veltītu stendu, kur tikāmies ar daudziem cilvēkiem, kuri bija atbraukuši no ārzemēm. Ar daļu no viņiem satikāmies un veicām intervijas, pirms viņi devās atpakaļ. Tāpat grāmatā ir samērā daudz interviju ar cilvēkiem, kuri nāk no trimdas sabiedrības, bet tagad ir pārcēlušies uz Latviju un dzīvo šeit.

Ieva: Pierakstot mutvārdu liecības, centāmies izvēlēties sarunu biedrus, kas atspoguļotu iespējami lielāku daudzveidību. Intervējām gan dziedātājus, gan dejotājus, gan mūziķus, gan organizatorus, gan vienkārši apmeklētājus. Mūs interesēja dažādu paaudžu pieredze. Savas atmiņas mums stāstīja cilvēki dzimšanas gadu amplitūdā no 1927.gada līdz 1988.gadam. Tāpat intervējām cilvēkus no dažādām zemēm – Amerikas, Kanādas, Anglijas, Vācijas, Zviedrijas, Austrālijas. Dažas intervijas ar dziesmu svētku virsvadītājiem un rīkotājiem – Andreju Jansonu, Zigurdu Miezīti, Mārtiņu Štauveru – izmantojām no Amerikas latviešu apvienības Mutvārdu vēstures krājuma.

Grāmatas sagatavošanas beigu posmā notika saruna arī ar Ilgu Reiznieci no “Iļģiem”, kuras stāsti atklāja tēmu no cita skatupunkta – Latvijas latvieša sajūtu dziesmu svētkos ārpus Latvijas: tas bijis viens no lielākajiem pārsteigumiem viņas dzīvē – vēl padomju laikos aizbraukt uz Austrālijas dziesmu svētkiem, kur pilna zāle ir ar latviešiem un visi runā latviski! Pilnīga eiforija!

3. Kā, škiet, vai trimdas Dziesmu svētku pasākumos pāri kontinentiem bija līdzīgs formāts? Vai tomēr katrā kontinentā izveidojās atšķirīga interpretācija?
Juris: Domāju, ka dažādās zemēs Dziesmu svētku, Dziesmu dienu, Kultūras dienu notikumi tika veidoti līdzīgi. Centrā bija kopkora koncerts un deju kopu uzstāšanās un ap šiem lielajiem sarīkojumiem tika veidota pārējā programma, kas ietvēra ļoti daudzveidīgas kultūras aktivitātes: izstādes, teātra izrādes, mazākus koncertus, literārus un muzikālus sarīkojumus u.c. Atšķirās varbūt tikai notikumu mērogi.

Ieva: Svētku forma un būtība Dziesmu svētkiem ārpus Latvijas ir līdzīga. Atšķiras nosaukumi un notikšanas laiki, piemēram, Austrālijā dziesmu svētkus sauc par Kultūras dienām un tie parasti notiek gadu mijā, pie viena latviešiem kopā sagaidot Jauno gadu. Taču, vienalga, vai svētki notiek Austrālijā, Amerikā vai Eiropā, tas ir īpašs notikums vairāku dienu garumā ikvienam dalībniekam. Atmiņu stāstos Dziesmu svētki tiek saukti gan par “laimes drogu”, gan par “latviešu dievkalpojumu”, gan par “latvisku poti dibenā”, gan par “milzīgu latviskuma virpuli”.

4. Kas ir trimdas Dziesmu svētku “esence” – secinot no tā, ko jums intervējamie stāstījuši?
Ieva: Dziesmu svētku esence ir latviešu kopā būšana un satikšanās prieks. Piedalīšanās dziesmu svētkos palīdzēja latviešiem ārzemēs saglabāt latviešu valodu un savas tautas kultūru, deva spēku un ticību. Tas bija ārzemju latviešu gada notikums, kurā ikviens jutās lepns, ka ir latvietis un piederīgs Latvijai. Tā bija ļoti nozīmīga iespēja satikties un arī iepazīties latviešu valodā.

Vairāki stāsti atklāj, kā ģimenes devas uz svētkiem – tas bija viņu lielais ceļojums, kam tika tērēta visa iekrātā nauda, atvaļinājums. Svētkus organizēja paši, neviens no augšas neko nenoteica. Dziesmu svētkiem ārpus Latvijas bija pilnīgi cita motivācija.

5. Vai trimdas Dziesmu svētku būtība atšķiras no Dziesmu svētku vadmotīviem Latvijā?
Juris: Ja mēs runājam par trimdas laiku, tad Dziesmu svētku būtība ārpus Latvijas un Latvijā radikāli atšķirās. Okupētajā Latvijā Dziesmu svētki bija pilnībā padomju režīma kontrolēts sarīkojums, kas tika veidots komunistiskās propagandas vajadzībām. Par kaut kādu brīvību, veidojot Dziesmu svētku programmu, būtu lieki runāt.Tomēr arī šādos apstākļos Dziesmu svētkiem bija liela nozīme tautas identitātes saglabāšanā. Savukārt, trimdā Dziesmu svētkus veidoja latviešu kopienas dažādās valstīs, pilnīgi pēc savas iniciatīvas ieguldot personisko naudu, darbu un enerģiju. Koncertu programmu veidošanā valdīja pilnīga radošā brīvība, piedalīties un iesaistīties varēja visi, kuri vēlējās un spēja.

Ja runājam par salīdzinājumu ar Dziesmu svētkiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tad, no vienas puses, atšķirība ir mākslinieciskajā līmenī un izpildījuma kvalitātē. Latvijā tomēr ir vairāk augsta līmeņa koru, deju kopu, mūziķu un diriģentu. Tomēr, no otras puses, Dziesmu svētkiem ārpus Latvijas daudz svarīgāka ir sociālā nozīme. Tie ir ne tikai koncerti, bet arī iespēja cilvēkiem tikties vienam ar otru. Ārpus Latvijas latvieši bieži vien dzīvo ļoti tālu viens no otra. Dziesmu svētki ir iespēja un papildus motivācija tikties, iepazīties, uzturēt draudzības, atrast domubiedrus, apmeklēt latviešu kopienas dažādās vietās. Tāpēc sabiedriskā dzīve trimdas laiku Dziesmu svētkos bija gandrīz tikpat svarīga kā mākslinieciskie sasniegumi.

6. Vai trimda būtu varējusi tik ilgi palikt aktīva, ja nebūtu bijuši Dziesmu svētki?
Juris: Domāju, ka trimdas pastāvēšanā ārkārtīgi svarīga loma bija aktīvajai kultūras dzīvei. Ja trimdas pirmā paaudze, protams, paliktu kopā jebkādos apstākļos, tad jauniešiem, nākamajām paaudzēm bija nepieciešams pozitīvs piepildījums viņu latviskajai dzīves daļai. Praktiski visi jaunākās paaudzes trimdinieki bija ļoti labi integrējušies viņu mītnes zemju apstākļos un, lai noturētu viņu interesi par latviskumu, bija jārod kaut kas, kas spētu piesaistīt jauniešus šim latviskumam. Kultūra deva iespēju izpausties, iesaistīties un gūt gandarījumu visdažādākajos veidos, un tieši Dziesmu svētki bija kultūras dzīves augstākā virsotne, bet, lai nonāktu līdz tai, pamatīgi bija jāpiestrādā ikdienā. Dziesmu svētkiem tika radīti neskaitāmi skaņdarbi, dziesmas, dejas, teātra izrādes, mākslinieku un amatnieku darbi. Simtiem un tūkstošiem latviešu iesaistījās deju kopās, dziedāja koros, spēlēja teātri un darīja daudz ko citu, jo viņiem bija mērķis – piedalīties Dziesmu svētkos. Līdz ar to Dziesmu svētku nozīme ir nepārvērtējama trimdas sabiedrības uzturēšanā, jo sevišķi jaunākajās paaudzēs.

7. Kāpēc Dziesmu svētki gan diasporā, gan Latvijā, ir kļuvuši tik populāri un kā šī tradīcija ir tik ilgi spējusi turēties dzīva?
Juris: Dažādos vēstures posmos un dažādās situācijās Dziesmu svētku tradīcijai bija atšķirīga nozīme.Bez pārspīlējuma varam apgalvot, ka Dziesmu svētku tradīcija blakus folkloras mantojumam ir latviešu identitātes stūrakmens. Dziesmu svētki ir ļāvuši mobilizēt un koncentrēt mūsu radošos spēkus, lai pārdzīvotu visgrūtākos laikus un vienotu tautu gan grūtos, gan priecīgos brīžos.

Ieva: Dziesmu svētki ir daļa no latvietības. Kamēr tas būs svarīgi, tikmēr arī pastāvēs dziesmu svētku tradīcija. To spilgti apliecina arī dziesmu svētku tradīcijas vēsture – pirmie svētki ārpus Latvijas notika 1946.gadā bēgļu nometnē Fišbahā. Lūkojot atjaunot pilnasinīgu latviešu sabiedrības kultūras dzīvi, nometnēs sāka darboties kori, teātra trupas, tautas deju grupiņas, notika vairākas dziesmu dienas, kurās pulcējās kori no dažādām dīpīšu nometnēm, šīm dziesmu dienām tika sagatavotas kopīgas programmas, lai varētu īstenot kopkora uzstāšanos.

8. Kurš visspilgtāk paliks atmiņā no visiem grāmatā pierakstītajiem stāstiem?
Juris: Man vismīļākais ir Austrālijas latvieša Krišjāņa Putniņa stāsts, kas ir publicēts grāmatas beigās.bKrišjānis ir visjaunākais no visiem mūsu grāmatas varoņiem, bet viņa stāsts ir tikpat emocionāls kā visiem citiem.Tas norāda, ka Dziesmu svētki nebija tikai vienas paaudzes lieta, tie apvieno visu paaudžu latviešus. Krišjānis šobrīd ir pārcēlies uz dzīvi Latvijā un šo lēmumu viņš pieņēma, kad bija atbraucis uz Dziesmu svētkiem Latvijā kā dejotājs. Tātad Dziesmu svētkos var rast spēku, lai mainītu dzīvi.

Ieva:Man grūti izcelt kādu īpaši no visiem 34 stāstītājiem. Katrs no viņiem atklāj gan savas personīgās emocijas, gan dažādus amizantus un jautrus piedzīvojumus svētku laikā.Es nekad neesmu bijusi dziesmu svētkos ārpus Latvijas, un varu tikai apbrīnot, kā 70 gadu laikā šī tradīcija ir tikusi uzturēta! Man liekas, ka šī grāmata būtu jāizlasa ikvienam Latvijas latvietim, lai gūtu iedvesmu un celtu nacionālo pašapziņu, kas, uz vietas dzīvojot Lavijā pašpietiekamā un patērējošā vidē, reizēm sarūk. Varētu teikt, ka grāmatā publicētie stāsti ir ārzemju latviešu patriotisma vitamīni Latvijas latviešiem.

9. Vai Latvijā ir bijusi interese par Dziesmu svētku fenomenu trimdā? Vai grāmata interesē vairāk pētniekiem vai arī parastam latviešu lasītājam?
Juris: Nedomāju, ka cilvēki daudz lasa vai interesējas par trimdas vēsturi. Tieši tāpēc grāmata Dziesma. Svētki. Dzīve ir veidota, lai dotu iespēju lasītājiem aizraujošā veidā iepazīties ar šo iespaidīgo trimdas latviešu pieredzes daļu. Apzināti veidojām grāmatu kā viegli lasāmu stāstījumu, kas būtu saistoša lasāmviela ne tikai notikumu dalībniekiem, bet latviešiem, kuri paši nav pieredzējuši Dziesmu svētkus ārpus Latvijas.

Muzejs “Latvieši pasaulē” piedāvā īpašu Ziemassvētku akciju – dot iespēju davināt grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve Latvijas draugiem un radiem. Talākai informācijai kā pasūtīt grāmatu skatiet  LaPa muzeja mājaslapu.