2010. gada Garezera absolventu akts.
GVV direktores Sandras Kronītes-Sīpolas uzruna ALAs skolotāju konferencē
Balstoties uz novērojumiem strādājot ar pusaudžiem un jauniešiem no dažādām pilsētām pēdējās 11 vasaras, esmu pārliecināta, ka Amerikas latviešu pamatskolu darbība ir kļuvusi ļoti, ļoti atšķirīga.
Domāju, ka, ja katra skola pierakstītu to, kas tiek skolā mācīts, tā pati viela neatkārtotos nevienu reizi. Runājot ar vecākiem, kā arī ar pamatskolas skolotājiem, es saskatu sekojošos variantus mūsu pamatskolās:
• skolas, kur bērni samērā regulāri ierodas skolā, un kur pietiek vecāku kas var mācīt un kautcik sekot ALAs vadlīnijām;
• skolas, kuras ir ar mieru pieņemt visādus variantus, kaut tikai bērni atbrauktu šad un tad;
• skolas, kurās notiek tradicionālās mācības, bet visi saņem piecniekus;
• un, beidzot, skolas kuru galvenais mērķis ir sagatavot jauniešus uz ALA pārbaudījumiem un mācību viela atspoguļo eksāmenu vielu.
Tad, skaistā, saulainā vasaras dienā, visas tautu meitas un tautu dēli, katrs no savas īpašas skolas, kā arī tie, kuri nekad nav apmeklējuši skolas, ierodas GVV. Skolotāji ātri izdibina individuālās spējas, iepazīstas ar skolēnu dažādiem mācīšanās aizspriedumiem, novērtē atšķirīgos zināšānas līmeņus un tad pielāgo mācību plānus.
Izklausās sarežģīti un pat neiespējami, vai ne? Ar lepnumu varu teikt, ka GVV skolotāji šo uzdevumu ir izcili veikuši, un nav šaubu, ka arī turpinās veikt, jo viņi mīl savu darbu un latviešu jaunatni!
Bet, es šoreiz nerakstīšu par akadēmiskajām zināšanām kuras var iegūt ne tikai skolās, bet arī pieslēdzoties pasaules tīmeklim.
Šoreiz, vēlos ierosināt domu, ka latviešu skolas, ja tās sekmīgi darbosies un iesaistīs bērnus jau no pirmajiem gadiem, var būt ceļš, pa kuru ejot, bērni iemīlēs latviešu valodu un iepazīs savu latvisko dvēseli. Šī ir tā mīlestība, kura pieturēs nākamās paaudzes pie latviešu sabiedrības, un pamats uz kā ir jāveido 21. gadsimteņa latviešu skolas.
Jauniešu pārliecība ierodoties GVV
Piesakoties “Sveika, Latvija” programmai, ikkatrs jaunietis aizrautīgi raksta par to cik viņiem nozīmīga ir latviešu valoda. Pagājušajā vasarā izmantoju šīs esejas pārrunām 1. klasē. Uzgaidot pareizo momentu, lūdzu savai klasei noklausīties dažus domrakstus, nestāstot, ka tie bija viņu pašu rakstītie. Man bija ziņkāre, vai kāds pazīs pats savu rakstīto eseju. Pēc piektā citējuma kāds skolnieks tā savādi paskatījās un uzminēja no kurienes nāk šīs domas par latviešu valodu. Tas bija nozīmīgs moments, jo es neaizrādīju skolēniem par latviešu valodas nelietošanu ar tradicionāliem vārdiem, “runājiet latviski,” bet gan ar viņu pašu rakstītiem vārdiem. Kopīgi pārrunājām raksīitā vārda nozīmi un, ka tiem nevajadzēja būt rakstītiem tikai uz vienu dienu vai vienam īpašam nolūkam.
Skolotājiem un vecākiem ir nepārtraukti jāmēģina saistīt to, ko jaunieši raksta un izjūt savās sirdīs ar to, kā viņi runā. Ticu, ka vairums jauniešu tiešām vēlas runāt latviski, bet vienkārši nav vajadzīgā vārdu krājuma, lai pārrunātu viņu dzīves īstenību, viņu jūtas un pasaules notikumus.
Runas valoda
GVV ilggadīgie skolotāji, atsaucoties uz lūgumu pastāstīt par to, ko viņi sagaida, ka jaunieši būs iemācījušies pamatskolā, kā pašu galveno minēja, ka ir jāveido tāda skolas vide, kurā ir iespējams attīstīt latviešu sarunu valodu un paplašināt vārdu krājumu. Ierodoties vidusskolā, būtu vēlams, ka jaunieši varētu brīvi sarunāties latviešu valodā.
Tas izklausās dīvaini, vai ne? Kāds varētu teikt, “Bet šie jaunieši ir visi beiguši latviešu skolas! Kā tad viņi nespēj sarunāties latviski?” Te gribētu uzsvērt atšķirību starp runas valodu un atsaukšanos ar tiešu atbildi uz jautājumiem mācību stundās. Jauniešiem kļūst arvien grūtāk izteikties brīvā latviešu valodā, itsevišķi par tām lietām, kas ir vistuvāk un visinteresantākās viņu sirdīm, kā piemēram draudzības, ticība, jūtas, pasaules notikumi, uc.
Pamats runas valodā iesākas pirmskolas gados, jaun no 3-5 gadu vecuma, kad bērni visvieglāk, visātrāk un vislabāk iemācās valodu. Šinī vecumā jānotiek aktīvai valodas mācībai, jo nekad atkal dzīvē neatkārtosies iespēja pilnīgi “uzsūkt valodu”. Vai mēs pilnībā izmantojam šo faktu latviešu skolās?
Pierodot pārrunāt nozīmīgus un aktuālus tēmatus jau pamatskolā, jauniešiem, ierodoties GVV, būs augstāka līmeņa pārrunas, jo jaunieši jau būs pieraduši izteikt savas jūtas un domas latviešu valodā. Viņiem būs iespējams tiešām izjust savu latvisko dvēseli; lasot latviešu literatūru, skatoties latviešu mākslinieku darbus, kaļot latviskas rotas, dziedot tautas dziesmas, ziņģes un tradicionālās kora dziesmas. Labāka latviešu sarunu valoda palīdzēs sekmēt latviskāku skolas garu.
Kautrību latviešu sarunu valodā spēj pārvarēt tikai ar vairākām sarunām, ne ar klusumu vai lekcijām. Mums ir jācenšas mājās un skolās atrast laiku tādām pārrunām, kuras izraisa jūtas un interesei bērnos un jauniešos. Bērniem, it sevišķi piestrādājot pie runas valodas, ir jāļauj runāt un ir jāizvairas no negatīvas attieksmes.
Citādi, var aiziet puse laika vasaras vidusskolā no jauna pārliecinot, ka ir jāvingrinājas runāšanā un ka skolotājs un audzinātāji ir palīgi, nevis kritiķi. Iegūstot bērnu uzticību un strādājot kopā, vēlēšanās runāt latviski pieaugs. Individuālas vai grupu diskusijas var notikt pārrunājot kādu īpašu raidījumu You Tube, ieklausoties latviešu rokmūzikā, lasot pasaules ziņas latviešu valodā.
Izmantosim tās dāvanas, ko modernā technoloģija mums ir devusi! Vēl atļaušos ieteikt skolotājiem, kā arī ģimenēm, iegādāties labu, nesen izdotu angļu-latviešu/latviešu-angļu vārdnīcu un to turēt viegli pieejamu, nevis uz plaukta. Protams, var arī lietot google.lv pieejamo tulkotāju! Mums nav jāsoda par valodas nezināšanu, bet drīzāk jārod vide valodas uzplaukumam un vārdu krājuma paplašināšanai. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums.
Skolas var arī veidot neformālas sarunu nodarbības, kurās ir īpaši vēlams iesaistīt vecākus jauniešus jaunāko bērnu apmācībā, lai tie, kuri jaunāki gados, sāk saprast, ka latviešu valoda ir dzīva. Bērni īpaši ciena vecākus jauniešus! Pagājušajā vasarā jaunā Grāmatu draugu programmu, kur GVV skolēni pavada īsu laiku katru dienu lasot GBN dalībniekiem, īstenoja šo ideju ar labiem panākumiem, un tā turpināsies šovasar.
Mēģināsim sarīkot tādas nodarbības, kā piemēram vienkāršus folkloras svētkus, labdarības akcijas, pārgājienus, kopīgi veiktus mākslas projektus, bērnu svētkus, lasīšanas nodarbības, vienkāršus teātra uzvedumus, kur piedalās visas paaudzes, un kur bērniem ir iespējams sarunāties latviešu valodā un iepazīt savu latvisko dvēseli.
Vispārējā valodas izpratne
Pagājušajā rudenī Kristīne Putene savā rakstā, “Vai mūsu bērni būs latviešu valodas analfabēti” Latvians Online izglītības nodalījumā, skaidroja savu novērojumu, ka mūsu jaunieši spēj lasīt mācību vielu, bet ne obligāti saprot izlasīto materiālu. Varētu vēl piebilst, ka kaut gan jaunieši klusi sēž un noklausās referātus un sprediķus, tie bieži tikai uzķer pa vārdam. Ir bēdīgi, ka pavaicājot vēlāk, jaunietis nespēj neko daudz pastāstīt par to, ko viņš nupat lasīja vai klausījās.
Nekautrēsimies apvaicāt, vai bērni un jaunieši ir sapratuši lasīto vai runāto vielu un nepriecāsimies par daudz ātri, ka bērni tik klusi sēž un “klausās”. Tas varbūt atrisina potenciālas disciplīnu problēmas, bet tas netuvina jaunieti pie latviešu valodas saprašanas vai pie savas latviskās dvēseles. Ir jācenšas būt pacietīgiem un atrast laiku rakstīto un stāstīto vielu izprast un pārrunāt. Nav svarīgi ko lasa, ir tikai jālasa, jālasa un vēl jālasa! Izmantosim sakāmvārdus un parunas – tos pārrunājot var pasmieties un arī iemācīties dzīves gudrības!
Vārdu krājuma bagātība
Ierodoties GVV, būtu vēlams, ka jauniešiem būtu bagātīgs vārdu krājums, lai labāk saprastu mācību vielu. Vārdu krājumam būtu jāpieaug gadu pēc gada. Viela ir pieejama tūkstošos latviešu portālos, un katrs var atrast kaut ko interesantu par ko lasīt, un tā iemācīties jaunus vārdus katru dienu. Tagad arī ir iespējams lejupielādēt kompānijas Apple iTunes veikalā jauno vārdenītes lietotni (“app”) un automātiski saņemt jaunu vārdu ik rītu!
Latviskās tradīcijas
Tautas tradīcijas, kā piemēram rotaļas, danči, gadskārtu svinības, tautas dziesmu kari uc., ir iespējams baudīt pilnībā tikai ar citiem latviešu izcelsmes ļaudīm. Mums ir labāk jāizmanto laiks latviešu skolās iepazīstināt bērnus, jauniešus, kā arī viņu vecākus, ar mūsu tautas jaukām tradīcijām kuras palīdz ikkatram izjust savu latvisko dvēseli. Jāatzīstas, ka nav viegli tāda veida sarīkojumu izkārtot, jo ir tomēr vajadzīgs cilvēks ar īpašām mūzikālām spējām, kā arī zināšanām, lai pārliecinosi un ar sajūsmu novadītu nodarbības.
Tautas tradīcijas nav tikai uzstāšanās pamats bērnu un jauniešu priekšnesumiem – nebūsim novērotāji, bet līdzdalībnieki. Ja organizācija UNESCO ir pieņēmusi latviešu tautas Dainu skapi savā “Memory of the World Register” domāju, ka mums pašiem arī būtu augstāk jānovērtē mūsu tautas bagātība un tā jāiedzīvina skolās.
Iesim “viral”
Beidzot, atcerēsimies, ka latviešu skolas, kā arī GVV un visas vasaras nometnes, nav vairs izolētas no pārējās pasaules, nedz no technoloģijas straujās attīstības un tās ietekmes mācību metodikā un izmantojamajā materiālā. Kas to būtu domājis, pat pirms desmit gadiem, ka visām latviešu skolām pastāvētu iespēja izsekot vienai otras darbu, viegli sazinoties un izmainot materiālus? Skolotāji nevar atļauties būt kautrīgi; ir jāstrādā atklātībā, pielietojot tās izglītības platformas, kuras tagad ir pieejamas.
Piemēram, ko varam iemācīties no jaundibinātām latviešu skolām Anglijā? Īrijā? Kā varētu pielietot “student lab” ideju valodas mācībā? Kādu turpmāku izglītību varētu piedāvāt pēc vidusskolas absolvēšanas? Iesaistīsim arī bērnus un jauniešus sarunās par latviešu skolām un izmantosim viņu spējas un technoloģijas izpratni. Iespējas ir neizskaitāmas, lai padarītu latviešu jauniešu izglītību interesantāku un piemērotāku 21. gadsimtenim. Latviešu skolas nevar vairs būt tās vietas, kur notiek tikai informācijas pasniegšana, jo ar darba lapām neiedvesmosim jauno paaudzi.
Mēs nedrīkstam būt noslēgti savā domāšanā par to, kā mācām, nedz par to ko mācām un visiem latviešu izcelsmes jauniešiem vajadzētu būt iespējai mācīties. Latviešu skolas skolotājiem un skolotājām ir jāstrādā kā latvisko dvēseļu iekurinātājiem un jāpalīdz tām parādīties visā savā skaistumā. Padarīsim skolas tādas, ka bērni nevar sagaidīt tur ierasties un ,ka viņu interese izjust savu latvisko dvēseli un piekopt savu valodu nekad nebeidzas dzīves gājumā. Mācīsim tā, ka bērni un jaunieši, absolvējot pamatskolas un vidusskolas, aiziet ar sekojošo domu: Mūžu dzīvošu, mūžu mācīšos!
© 1995-2024 Latvians Online
Please contact us for editorial queries, or for permission to republish material. Disclaimer: The content of Web sites to which Latvians Online provides links does not necessarily reflect the opinion of Latvians Online, its staff or its sponsors.
Paldies raksta autorei Sandrai Kronītei – Sīpols par nozīmīgo rakstu! Par redzējumu latviešu skolu un jaunās paaudzes ASV izglītošanā, izceļot latviskā gara un valodas būtisko lomu! Domāju, ka svarīga loma bērnu un jauniešu latviskuma kopšanā ir ģimenei. Mātei, tēvam, vecvecākiem runājot par dzīvi, bērnu audzinot,runājot ar bērnu latviski, jo kā gan par latviešu tikumiem mēs varētu precīzi runāt lietojot citu valodu. Runājot par tikumiem- atveras visa latviskās pasaules ētika, morāle, cilvēka mūža un savstarpējo attiecību ar citiem un pasauli kārtība, kas tad auklē un izaudzina, kopj latvisko dvēseli. Labas sekmes Garezera vasaras vidusskolai skolēniem un skolotājiem šovasar!