Gatavojoties 9. Saeimas vēlēšanām, Pasaules brīvo latviešu apvienība priekšsēdis Jānis Kukainis iesniedza priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komsijai, visām Saeimas frakcijām un Tieslietu ministrijai, aicinot nodrošināt ērtu balsošanas kārtību ārzemēs.

PBLA apkopoja viedokļus no savām biedru organizācijām mītnes zemēs par labāko vēlēšanu norises kārtību ārpus Latvijas. Pārliecinoši kā labākais variants tika akceptēts šāds izkārtojums: Pirmārt, Saeimas vēlēšanu kārtības saskaņošana ar Vēlētāju reģistra likumu – kas ir labākā un modernākā pieeja vēlētāju uzskaitei un kontrolei un arī vispiemērotākā balsošanai ārvalstīs. Otrkārt, PBLA vēlējās, lai, paralēli balsošanai pa pastu pēc vēlētāju reģistra principa, kā tas bija Eiropas parlamenta vēlēšanās, ārzemēs tiktu veidoti arī vēlēšanu iecirkņi.

Zemju centrālās organizācijas apliecināja savu gatavību uzņemties atbildību par to darba organizēšanu. PBLA uzsvēra, ka vēlēšanu iecirkņu izveide veicinās ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu ieinteresētību Latvijas politikā, dziļāku izpratni par politiskajām norisēm un lielāku līdzdalību vēlēšanās.
Diemžēl, Latvijas valdošās partijas bija pret 9. Saeimas vēlēšanu norisi, izmantojot vēlētāju reģistra principu, jo uzskatīja, ka šāda kārtība, kad vēlētājs Latvijā ir spiests balsot vienā konkrētā vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā tas ir iekļauts, samazina līdzdalību vēlēšanās Latvijā un attiecīgi samazina konkrēto partiju izredzes iegūt lielāku balsu skaitu.

Ņemot vērā šādu kategorisku partiju nostāju, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis turpināja pastāvēt uz otru nepieciešamību vēlēšanu norisei ārzemēs – vēlēšanu iecirkņu veidošanu pēc iespējas lielākā skaitā. PBLA priekšsēdis piedalījās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, argumentējot par šo nepieciešamību, tikās ar Centrālās Vēlēšanu komisijas priekšsēdi Arni Cimdaru, Ārlietu ministrijas pārstāvjiem un presi.

Pateicoties šādai PBLA stingrai nostājai kā arī izpratnei un pretīmnākšanai no CVK un Latvijas Ārlietu ministrijas, vēlēšanu iecirkņi vēlēšanai klātienē vēlēšanu dienā tiks veidoti visās PBLA biedrorganizāciju pieprasītajās vietās! Turklāt pēc Centrālās vēlēšanu komisijas ierosinājuma ir ievērojami atvieglota arī balsošana pa pastu. Vēlētāji ārvalstīs pasta balsošanai var pieteikties jau no 6.maija!

Pieteikumus pasta balsošanai pieņem 38 Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās. Šāda iespēja pieteikties pasta balsošanai no maija līdz septembrim ir spēkā pirmo reizi, un tās mērķis ir palīdzēt Latvijas vēlētājiem ārvalstīs aktīvāk izmantot iespēju piedalīties parlamenta vēlēšanās.
Lai pieteiktos pasta balsošanai, vēlētājam Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kurā izveidots vēlēšanu iecirknis, jāiesniedz attiecīgs iesniegums. Iesniegumā vienlaikus ar personas datiem jānorāda adrese ārvalstī, kur vēlētājs gribētu saņemt balsošanas materiālus. Reģistrējoties balsošanai pa pastu, vēlētājam pārstāvniecības darbiniekam būs jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks iespiests spiedogs par dalību vēlēšanās. Jāievēro, neuzrādot Latvijas pilsoņa pasi, pieteikties pasta balsošanai nebūs iespējams.

Turklāt, ja vēlētājs noteiktajā termiņā nevar ierasties pārstāvniecībā, lai pats reģistrētos pasta balsošanai, viņš savu iesniegumu un pasi pārstāvniecības darbiniekam drīkst nogādāt ar uzticības personas starpniecību.

Pēc 15.septembra vēlēšanu iecirkņa komisija uz vēlētāja iesniegumā norādīto adresi pa pastu izsūtīs balsošanai nepieciešamos vēlēšanu materiālus, kas
9.Saeimas vēlēšanas notiks 7.oktobrī.

PBLA aicina visus ārzemēs dzīvojošos Latvijas pilsoņus jau tagad izlemt – vai vēlēšanās balsosiet klātienē kādā no vēlēšanu iecirkņiem, vai arī pa pastu, un attiecīgi sagatavoties šim svarīgajam notikumam, nokārtojot nepieciešamās formalitātes.

Sīkāku informāciju meklējiet Latvijas vēstniecībās, savu zemju centrālajās organizācijās vai Centrālajā vēlēšanu komisijā www.cvk.lv.

Ja kādam vēl nav Latvijas pases, vai arī tai tuvojas beigu termiņš – vēl ir laiks sagādāt derīgu dokumentu.

PBLA ir daudz darījusi, lai panāktu, ka tiek atvieglotas iespējas līdzdalībai Saeimas vēlēšanās ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, tāpēc lūdzam ikvienu sekot informācijai par vēlēšanu norisi un partiju programmām un piedalīties vēlēšanās, atdodot savu balsi par Latvijas nākotnei labvēlīgu un godīgu politiku!

Each year since 1998, veterans of the World War II Latvian Legion and their family members have gone to memorial services in churches and cemeteries in Latvia on March 16 to remember fellow soldiers who died in the war. During the German occupation of Latvia (1941-1944), more than 100,000 Latvians were conscripted into combat units that fought against the Stalin’s Red Army on the Eastern Front.

This annual remembrance of Latvians who wore German uniforms to fight against the Soviet Union has generated political controversy, some minor protests and modest international media attention, largely because of misunderstandings about the historical role of the Latvian Legion during World War II. In some cases, the misunderstandings arise from a simple unfamiliarity with the facts. In others, there is a calculated attempt to misrepresent the role of Legion veterans, both today, and during World War II.

Part of the problem comes from the intentionally misleading German designation of the Latvian Legion as “the Latvian Voluntary SS Legion,” which was formed under the German Waffen-SS (Schutzstaffel).  The 15th and 19th Latvian Legion divisions created in 1943 were neither voluntary nor were they associated in any way with the notorious Nazi SS organization that was responsible for the Holocaust.

Most of the estimated 100,000 young Latvian men who made up the Latvian Legion were forcibly mobilized to fight on Germany’s collapsing Eastern Front. Draft evasion was punishable by death. The Soviets were advancing, the Germans were retreating and the Latvians were called up to fill the gap. While Adolf Hitler’s racist policies had forbidden the use non-German combatants in the early stages of the war, by 1943, desperation overruled discrimination. Similar non-German Waffen-SS combat units were established in France, Italy, Hungary, Ukraine, Estonia and Belarus, all in a last-ditch German effort to prevent defeat.

Hitler’s mass extermination of Jews in Latvia had already ended in 1943, long before the Latvian Legion combat units were formed. This was recognized by the International War Crimes Tribunal in Nuremberg, when the Latvian Legion and other conscripted non-German Waffen-SS units were exempted from criminal charges associated with the Nazi Holocaust.

The Latvians who were drafted into the Latvian Legion were neither Nazis nor fascists, nor did they wish to see a Nazi German victory in the war. They were young men who had just seen their loved ones and friends executed and deported by the thousands by the departing Soviet regime. Joseph Stalin’s brutal Russification of Latvia had been cut short by the German invasion in 1941, and there was every indication it would be resumed once the Soviet army pushed the Germans out and re-occupied Latvia.

Although forcibly mobilized, once armed and in uniform, many in the Legion believed this was their only chance to prevent a second Soviet takeover. As during World War I, when Latvian freedom fighters battled both Bolsheviks and Germans to win Latvia’s independence, the soldiers of the Legion hoped that history could repeat itself. They would defeat the Soviets and then turn their guns on the Nazis. But the Soviet force was overwhelming and Latvia was occupied once more. That second occupation ended in 1991 with the collapse of the U.S.S.R.

Not many surviving members of the Latvian Legion are left today in Latvia. But each year the veterans, former soldiers caught in a vise between two totalitarian powers, meet to remember their suffering and sacrifices. They see themselves as Latvian patriots who believed, however erroneously, that they were fighting for the restoration of a free Latvia. For this reason, March 16, the anniversary of a major Latvian Legion battle in Russia, was chosen by them as a day of solemn remembrance.

Moscow has always viewed the Legion veterans as enemies of the Soviet state and sent them to Soviet labor camps after the war. When the U.S.S.R. collapsed, the Russian government officially preserved this hostility and has routinely condemned the remembrance of the Legion veterans on March 16t in Latvia. This criticism, however, has often gone beyond the historical facts and wrongly accused the Latvian Legion of war crimes, fascism and complicity in the Holocaust.

Confusion over the Waffen-SS designation has also contributed to a misrepresentation of the Legion veterans in the mass media. Solemn flower-laying ceremonies at monuments and cemeteries, attended by aged veterans and their families, have been wrongly described in the media as “marches.” Nothing could be further from the truth. They march nowhere, carry no banners, shout no slogans and have no political agenda. They simply wish to honor their fallen friends and comrades.

History is always a subject of interpretation, and three brutal military occupations in a five-year period during World War II, have made Latvia’s history especially difficult for non-historians to understand. For Latvia, this was an especially tragic period when most who were caught between two invading armies became victims of forces far beyond their control.   

In recent years, some radical political groups have tried to disrupt the quiet March 16 events to call attention to themselves and their political causes. They have been condemned by Latvian authorities as well as the former Legion soldiers. But most who go to church or cemeteries on that day have no political agenda whatsoever. They are simply paying their respects to 100,000 fathers, sons and friends who became tragic victims of a very costly and complicated war.

Ir atkal Ziemassvētki, un es priecājos par šo izdevību atkal svētku vakarā brīdi ar Jums būt kopā. Mūs ziemeļu zemēs daba nav pārāk lutinājusi šajā Ziemas saulgriežu laikā, dienas kļūst arvien īsākas, tumšākas, saule, ja arī paradās, ar mokām, pat netiek līdz koku galiem, daba ir auksta, koki kaili, un daba dus ziemas miegā.

Arī cilvēkiem brīžiem uznāk smaguma un paguruma sajūta tieši šajā gadalaikā. Un ne par velti no seniem laikiem ir visām tautām, kas ziemeļos dzīvo, bijuši šie Ziemas saulgriežu svētki. Mums vajag šo svētku brīdi, šo atelpu, mums vajag aizdegt sveci, iekurt guni un ielaist Dievu istabā, lai būtu mums arī šis Ziemassvētku prieks, ģimenei sanākot kopā, lai būtu mums Ziemassvētku dāvināšanas prieks, ko vislabāk redzam bērnu acīs, tas prieks, kas bērnam ir par saņemto dāvanu, pieaugušajam bieži vispār ir nozudis no viņa dzīves.

Raudzīsimies bērnos šajā Ziemassvētku vakarā un mēģināsim atcerēties, ka mēs arī kādreiz bijām bērni un kā mēs mācējām priecāties par visvienkāršāko lietu. Dzīve kļūst par daudz drūma un smaga, ja tajā pietrūkst pārsteiguma, brīnuma un prieka. Es novēlu visām ģimenēm, lai tām ir savā starpā ģimenes siltums, saticība, saderība, mīlestība un prieks.

Dedziet sveci, dedziet skalu,
Dievs ienāca istabā.

Jēzus bērns, kad nāca pasaulē, tad tajā pilsētā, Bētlemē, nebija Jāzepam ar Mariju vietas, kur palikt, viņiem nebija mājokļa cilvēku vidū, un Kristus bērnam bija jāpiedzimst kūtī uz salmiem un siena, un ar mājlopu elpu, kas viņu sasildīja. Bērns tika guldīts silītē un ienāca pasaulē kā zemākais no zemākajiem, taču viņš bija Miera ķēniņš un Pestītājs, un Gudrie no Austrumiem, zvaigznes vadīti, nāca viņu godināt. Jēzus bērns nāca kā Pestītājs, lai apliecinātu Dieva mīlestību, kas ir cilvēkiem domāta, lai apliecinātu to, ka inkarnācijas brīnums tad, kad vārds taps miesa, atspoguļojas arī katrā bērnā un katrā cilvēkā.

Katrā cilvēkā ir kāda dzirkstele no šīs dievišķās esamības, un tamdēļ vien jau mums jāatceras: katrs cilvēks ir cieņas un respekta cienīgs, lai kāds viņš būtu dzīvē izveidojies – augsts vai zems, tāds, kas ir pievilcīgs un patīkams, vai tāds, kas mums instinktīvi šķiet tā kā pat pretīgs un atbaidošs. Cilvēks ir cilvēks, viņam ir sava neatņemama vērtība, un Ziemassvētku brīnums mums atgādina, ka mums visiem jāatceras būt kā viena tēva bērniem. Šī dievišķā mīlestība, ko Ziemassvētki mums pasludina, ienāk cilvēka sirdī kā gaisma, kā miers un kā apskaidrība. Ikdienas gaitās ejot, cilvēks nes savu krustu, viņš jūtas savu pienākumu un savu darbu dažreiz nomākts. Šo krustu nesot, viņš aizmirst, ka viņam iekšā ir dvēsele un šī dvēsele arī tiecas pēc savas tiesas, un to ir iespējams izjust un pārdzīvot tādos brīžos kā Ziemassvētkos pie svecītes gaismas, mierā, klusumā, tuvības un mīlestības sajūtā vai arī prieka gaviles un mūzikas skaņās. Un tad cilvēkam dvēsele izplaukst kā rozes zieds, un viņu apņem šis miers un šī svētku sajūta kā salda rozes smarža.

Es novēlu jums visiem, lai šie svētki nestu jums to dvēseles pārdzīvojumu, ko nesniedz mums ikdiena un lai Ziemassvētku miers, gaisma un mīlestība mājo jūsu sirdīs un dod jums spēku jūsu ikdienas gaitās. Novēlu visiem jums ļoti priecīgus, gaišus Ziemassvētkus!