Trešie Latviešu kultūras svētki Īrijā, kas noslēdzās aizvadītajā nedēļas nogalē, bija apjomīgākais kultūras pasākums, ko Zaļajā Salā jebkad organizējuši latvieši. Piecu dienu laikā svētku ietvaros notika 16 dažādi pasākumi, kuros piedalījās gan pieaugušie, gan bērni un kas piesaistīja ne vien Īrijā un Eiropā dzīvojošo tautiešu, bet arī vietējo iedzīvotāju un tūristu uzmanību.

No salīdzinoši nelielas Latviešu kultūras dienas, kas pirmo reizi notika Dublinā pirms četriem gadiem, pasākums ir izaudzis par īstiem svētkiem ar vairāk kā 450 dalībniekiem no vairākām valstīm – Īrijas, Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Tiek lēsts, ka kopējais skatītāju skaits šogad bijis vairāki tūkstoši.

Simboliski, ka Trešie Latviešu kultūras svētki tika atklāti Dublinas domes vēsturiskajā zālē Wood Quay Venue, kuras interjerā ir iekļauts senā pilsētas mūra fragments, kas tiek datēts ar apmēram 1100.gadu. Savukārt noslēguma koncerts notika Dublinas vecpilsētā Temple Bar un tiek uzskatīts, ka šī pilsētas daļa ar seniem krogiem, veikaliņiem, mākslas galerijām, ielu muzikantiem, nacionālo mūziku un dejām reprezentē īru vēsturisko kultūru.

Pirmo reizi Latviešu Kultūras svētku ietvaros notika viesu kolektīvu koncerts, ko sniedza jauktais koris „Madona” un tautas deju kopa „Baloži” no Latvijas, latviešu animācijas filmu seansi – N.Skapāna filmas bērniem un S.Baumanes filma „Akmeņi manās kabatās” pieaugušajiem, Latvijas Nacionālā teātra izrāde „Mollija saka: jā”, lokālie pasākumi Karlovā un Dublinā, Eiropas Latviešu kultūras svētku kora kopmēģinājums, Jaunatnes forums, kurā piedalījās vairāki jaunieši, kas iepriekš latviešu pasākumos nebija iesaistījušies, svētku dievkalpojums, kā arī Latvijas Radio kora koncerts. Pirmo reizi krodziņā The Czech Inn tika noorganizēts Latviešu saieta nams, kur visā svētku laikā notika tematiski vakari – sadziedāšanās, danču vakars kopā ar trio „Šmite. Kārkle. Cinkus” no Latvijas un karaoke Kaspara Ābrama vadībā.

Svētku Lielkoncerta dalībnieku vidū bija ne vien viesi no Latvijas un citām valstīm, bet arī vietējie dziedošie un dejojošie pieaugušie un arī bērni gan no pašdarbības kolektīviem, gan latviešu nedēļas nogales skoliņām. Kopumā svētkos piedalījās 23 bērnu un pieaugušo kopas, kā arī izglītības iestādes.

Jaunums svētku koncertā bija Latviešu apvienotā kora Īrijā ( LAKĪ ) un Latviešu apvienotā bērnu kora Īrijā ( LABKĪ ) dalība.

Lielkoncerta laikā skatītājiem bija pieejams arī Īrijas latviešu amatnieku tirdziņš, grāmatu galds un tradicionālo latviešu ēdienu stends.

Visiem svētku dalībniekiem un apmeklētājiem bija līdz šim vēl nebijusi iespēja iegūt savus vai grupu portretus svētku atmosfērā. Šis bija aizsākums Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) iecerei par foto sērijas „Īrijas latviešu portreti” izveidošanu.

Trešo Latviešu Kultūras svētku rīcības komiteja uzsver, ka pasākuma organizēšanā tika ieguldīts liels darbs, bet tas nebūtu iespējams bez dalībniekiem, sponsoriem un atbalstītājiem. Milzīgu pateicību organizatori izsaka visiem dalībniekiem un viņu ģimenēm, sponsoriem un atbalstītājiem, īpaši Latviešu biedrībai Īrijā, Latvijas vēstniecībai Īrijā, Eiropas prezidentūras padomei, Temple Bar Company, Dublinas domei un The Czech Inn.

Visu dalībnieku un svētku apmeklētāju vārdā rīcības komitejas priekšsēdētāja Inguna Grietiņa saka milzīgu paldies par nesavtīgu darbu svētku organizēšanā visai savai komandai un viņu ģimenēm – Baibai Kalniņai (scenāriju sagatavošana un izrāžu organizēšana), Santai Siliņai (dizains, reklāmas, svētku logo u.c.), Jurim Ekstam ( pasākumu organizēšana pilsētu parkos, sadarbība ar Īrijas valsts institūcijām), Pēterim Kļaviņam (sadarbība ar Īrijas valsts institūcijām), Elīnai Dimantei (PR, mājas lapas izveidošana un uzturēšana, svētku foto, filmu seansu organizēšana), Didzim Vilcānam (Jauniešu foruma organizēšana), Uģim Daņiļēvičam (PR, deju kopu, brīvprātīgo un svētku gājiena koordinēšana), Marutai Kairei (amatnieku koordinēšana), Indrai Jākobsonei (dalībnieku ēdināšana, latviešu ēdienu stenda organizēšana), Dacei Skudrai ( viesu uzņemšana), Elitai Baltaiskalns ( Latvijas ražotāju produkcijas koordinēšana), Rasai Stonkus ( koru un mūzikas kopu koordinēšana) un Evitai Zilgmei (skoliņu koordinēšana).

Tā kā Latviešu kultūras svētki Īrijā jau kļuvuši par tradīciju, rīcības komiteja darbu turpinās un nākošie svētki tiek plānoti pēc diviem gadiem – 2017.gadā.