Prieks, kur tu rodies! Mans prieks rodas no sīkumiem, tie veido manu ikdienu. Mazie prieki un sīkās laimītes. Tas viss no cilvēka nāk. Pie tam no tāda, kam laba un dāsna sirds. Šis ir stāsts par vienu no latviešu tradīcijām Arhlatviešos, proti, latviešu kultūras dienām, kuras ar katru gadu kļūst arvien spilgtākas un ievērojamākas.

Kopš strādāju Baškortostānā, esmu piefiksējusi, ka idejas, dziesmas un dejas atrod mani. Man atliek tām iepūst dzīvību. Pagājušā gada maijā, kad ar citiem Krievijas latviešu diasporas pārstāvjiem viesojāmies brīnišķajā Sanktpēterburgā, radās ideja par to, ka 2019, gada kultūras dienās jāpiedalās Omskas latviešu biedrības “Zvaigznīte” mākslinieciskai vadītājai Raisai. Domāts, darīts! Laiks lido vēja spārniem. Janvāra beigās ar koklēm rokās un dzijas kamoliem kabatās Ufas stacijā ieradās trīs latvietes no Omskas. Šīs jautrās dāmas prata aizraut ikvienu, kas vēlējās iesaistīties Latviešu kultūras dienu norisē. Bērni mācījās pīt prievītes, spēlēt kokles un stabules, iet rotaļās un dančus diet. Ik dienu skolā skanēja bajāns un kokles, bērni ar aizrautību iesaistījās it visā, kas tiem tika piedāvāts.

Pašreiz rit otrā Latviešu kultūras dienu nedēļa. Bajāna dziesmu ir nomainījusi mandolīnas vieglā skanēšana. Šogad ar VKKF (Valsts kultūrkapitāla fonda) radošo stipendiju atbalstu kultūras dienās piedalās Daugavpils novada Kultūras centra “Vārpa” folkloras kopas “Dyrbyni” dalībnieces – Anna Briška, Vita Briška un Anita Lipska. Skolotāja Anna Baškortostānu apmeklē jau trešo gadu. 2017. un 2018. gadā viņa strādāja ar bērniem latviešu lingvistiskajā nometnē ”Avots” Bakaldīnā un Maksima Gorkija ciemā. Paralēli dziesmām, dejām un rotaļām, kuras ik dienu pieskandina Arhlatviešu vidusskolas gaiteni, folkloras kopas dalībnieces veido kultūras dienu noslēguma koncertu “Abi gali balti, vidus – zaļš”, kurā piedalīsies skolēni, kas apgūst latviešu valodu, kā arī latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” un folkloras kopa “Dyrbyni”.

Latviešu kultūras dienas ir kļuvušas par tradīciju. Es apzinos, ka tā tas būs tik ilgi, kamēr skolā tiks apgūta latviešu valoda. Būtiski, ka Latviešu kultūras dienu programma neatkārtojas, tajā ik reizi ir kaut kas jauns un nebijis. Es esmu pateicīga, ka skolā notiek Latviešu kultūras dienas, jo latviešu valodas un kultūras nozīme Arhlatviešu vidusskolā tikai pastiprinās, pie tam, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī skolēni daudz vairāk interesējas par latviešu kultūru. Es atkal un atkal atduros pret atziņu, ka kopā var paveikt daudz un kopā darot arī izdodas. Ir vesels gads, lai domātu, ko un kā varētu darīt nākamajās Latviešu kultūras dienās, lai tās būtu interesantas, saistošas un sniegtu arvien jaunu informāciju, radītu interesi par Latviju, latviešu valodu un mums – neparastajiem latviešiem, kas turas cieši kā zāģa zobi.

Atskats uz Izglītības dienu un AZVV Viesu dienas semināru

2018.gada 28.decembrī Adelaides Latviešu biedrības zālē notika LAAJ Skolu nozares organizētā Izglītības diena. Tajā piedalījās 6 lektori no Latvijas un 28 dalībnieki. Vienu daļu no dalībniekiem interesēja specifiskās lekcijas par praktiskām mācīšanas metodēm, bet otru daļu piesaistīja tālmācības tēma un G.Ceplenieka lekcija par bērna ceļu uz Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. 15 dalībnieku noklausījās visu lekciju ciklu. Dalībnieki bija sabraukuši no Adelaides, Melburnas, Sidnejas un viens dalībnieks bija ieradies pat no Jaunzēlandes. Bija arī daži Kultūras dienu viesi no Latvijas.

Visi lektori ir A. Ziedares Vasaras vidusskolas viesu skolotāji no Latvijas. Dace Anstrate, Gunta Kļava, Santa Iesmiņa un Ilze Jēgere mūsu vasaras vidusskolas bērniem māca latviešu valodu, Anita Šaltāne māca Latvijas ģeogrāfiju un Gints Ceplenieks māca dziedāšanu.

Lekcijas bija interesantas un praktiskas. Skolotāji izmantoja video materiālus, kuros bija redzamas viņu darba metodes, kā arī iesaistīja visus dalībniekus aktivitātēs, lai izpildītu kādu uzdevumu par ģeogrāfijas vai latviešu valodas tēmām. Bija iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes ne tikai par latviešu valodas mācīšanas metodēm no skolotājām Daces un Guntas, bet arī uzzināt par mazākumtautību skolu sistēmu Latvijā no Salaspils 2.vidusskolas direktora vietnieces mācību darbā A. Šaltānes, kā arī uzzināt vairāk par to, kā Latvijā darbojas mūzikas skolas un kā mācās bērni NMV Rīgas Doma kora skolā no tās vadītāja Ginta Ceplenieka. Skolotājas Santa un Ilze bija apkopojušas savus vasaras vidusskolās Garezerā un AZVV savāktos un gatavotos materiālus apjomīgā elektroniskajā materiālā, kas būs brīvi pieejams ieinteresētajiem skolotājiem. Sūtiet pieprasījumu to pieejai uz epastu: laaj.izglitiba@gmail.com

Ieguvēji no šīs dienas bija visi. Vasaras vidusskolas vecākiem bija iespēja iepazīties ar viņu bērnu skolotājiem klātienē, bet Austrālijas skolotāji, kuri māca vasaras vidusskolā, varēja iepazīties ar saviem topošajiem kolēģiem pirms došanās uz vasaras vidusskolu.

Tomēr svarīgākais ir tas, ka Austrālijas latviešu skolu skolotāji atkal iemācījās ko jaunu. Ne jau par velti ir izteiciens : “Mūžu dzīvo, mūžu mācies!” Skolotāji nekad nepārtrauc savu izglītošanos, jo zināšanu nekad nevar būt par daudz.

Lekciju cikla noslēgumā bija brīnišķīga sajūta un pārliecība, ka AZVV bērni ir uzticēti labās rokās. Šie viesi noteikti ir ieguvums mūsu vasaras vidusskolas saimei. Īpašs paldies Gintam Cepleniekam par dāvātajiem jaunajiem materiāliem mūzikas skolotājiem!

Noslēgumā, nedaudz par AZVV Viesu dienas semināru. 2019.gada 6.janvāra pēcpusdienā Gints Ceplenieks, Anita Šaltāne un Dace Anstrate nolasīja savas lekcijas atkārtoti tiem cilvēkiem, kuri aizņemtības dēļ Kultūras dienu laikā nepaspēja piedalīties Izglītības dienā. Neskatoties uz to, ka es lekcijas klausījos otro reizi, skolotāji bija pratuši tās padarīt tik interesantas, it kā klausītāji tās dzirdētu pirmo reizi, jo tika rādītas un pielietotas jaunas mācību metodes un video materiāli. Patiešām apbrīnojami radoši skolotāji! Viesu dienas semināra lekcijas noklausījās 10 interesenti.

Vēlreiz pateicos LR IZM un LVA par šo lielisko izdevību. Pasākumu līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.

“Skolotājs ir misionārs, kas strādā gan Latvijā, gan diasporā” ar šādiem vārdiem š.g. 1. decembrī tika atklāts diasporas izglītotāju seminārs “Latviešu valodas apguves iespējas diasporas izglītībā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece Vineta Ernstsone, atklājot semināru, min, ka aizvadītais gads bija pilns dažādu jauninājumu diasporas izglītībā. Seminārā paredzēts iepazīstināt nākamā gada latviešu vasaras vidusskolu skolotājus ar jau strādājošo skolotāju pieredzi, iepazīstinot ar vasaras vidusskolām, kas notiek ASV un Austrālijā. Tāpat paredzēts ieskats Latvijā notiekošajās nometnēs, kas paredzētas ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu vidusskolēniem un studentiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja uzrunāja klātesošos, īsi raksturojot pagājušajā gadā sniegto valsts atbalstu diasporas vasaras vidusskolām, un izteica cerību, ka reiz visi vasaras vidusskolu absolventi būtu gatavi turpināt darbu vai mācības Latvijā, jo viņu latviešu valodas prasme šo iespēju nodrošinātu. Arāja arī minēja, ka diemžēl pašlaik vēl nav skaidrības, vai valsts atbalsts diasporas vasaras vidusskolām turpmāk tiks iekļauts budžetā, jo, kā zināms, līdz šim vēl neizveidotās valdības dēļ budžets vēl nav un kādu laiku vēl arī netiks pieņemts. Tomēr nesen pieņemtais diasporas likums dod cerības, ka vismaz viena gada ietvaros vasaras vidusskolu atbalsts tiks nodrošināts, jo likumā ārpus Latvijas izglītība uzsvērta kā viena no prioritātēm.

Turpmāk semināra apmeklētājus iepazīstināja ar vairākām vasaras vidusskolām. Ar ASV Mičiganas štatā esošo “Garezeru”, kas jau vairāk nekā 50 gadu pulcē ļoti daudz diasporas bērnu un jauniešu dažādās vecuma grupās, iepazīstināja ilggadējas skolotājas Ina Šulce un Ināra Strautniece. Līdzās tradicionālajām GVV vidusskolas mācībām un latviskuma izpratnes un audzināšanas nodarbēm dažus pēdējos gadus ar Latvijas valsts atbalstu Garezers ir pirmā vasaras vidusskola, kas absolventiem piedāvā iespēju kārtot valsts valodas prasmes eksāmenu. Šogad to kārtoja jau 41 persona – lielākoties 4.klases beidzēji un daži pieaugušie – saņemot A, B vai C valsts valodas prasmes apliecību.

Par vasaras vidusskolu “Kursa”, kas atrodas ASV Rietumkrastā, pastāstīja Reinis Vējiņš. Tajā skolēni valodas pārbaudījumu šogad kārtoja pirmo reizi. Par šo sasniegumu “Kursa” īpaši jāpaslavē, jo vairākus gadus pirms 2015. gada šī vasaras skola bija pārtraukusi darbību pedagogu trūkuma dēļ. Mācībspēku nepietiekamā kvalifikācija vai neesamība ir vispārzināma diasporas skolu problēma, tāpēc Latvijas valsts atbalstu, sūtot skolotājus uz vasaras vidusskolām, izglītības darbinieki un visa diasporas sabiedrība novērtē īpaši augstu.

Ziemeļu puslodei neparastā laikā – janvārī – notiek arī Annas Ziedares vasaras vidusskola Austrālijā. Ar to iepazīstināja skolotāja Ilze Jēgere. Šai vidusskolai arī ir vairāk nekā 40 gadus gara, tradīciju pilna vēsture, taču skolotāji ar Latvijas atbalstu uz turieni dodas tikai pēdējos gados. Veseli 45 cilvēki arī Austrālijā šogad jau kārtoja valsts valodas prasmes pārbaudījumu!

Par Eiropā notiekošo Eiropas vasas skolu pastāstīja Aira Priedīte no Eiropas Latviešu apvienības. Šī nometne pulcina latviešu jauniešus no vairākām Eiropas valstīm un arī Latvijas. Tajā nav formālas mācību programmas, bet jaunieši patiesi priecājas par kopā pavadīto laiku latviskā vidē un nodarbībās.

Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu pārstāvēja Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa. Šī projekta ietvaros Latvijas Universitāte piedāvā latviešu izcelsmes studentu vecuma jauniešiem apmeklēt universitātes pasniedzēju vadītas valodas un kultūras nodarbības, uzlabojot savas valodas zināšanas un papildinot un pilnveidojot informāciju par latvisko kultūru gan mācību centrā, gan dažādās ekskursijās.

Latviešu valodas prasmes vērtētāju pieredzē dalījās Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva. A. Lazareva pastāstīja, ka kopš 2015. gada ārpus Latvijas ļoti palielinājusies interese par iespēju kārtot valodas prasmes pārbaudījumus. No 2006. gada līdz 2014. gadam to bija kārtojis tikai 161 interesents Maskavā, bet kopš 2015.gada to jau kārtojuši 339 interesenti Īrijā, Krievijā (Sibīrijā), ASV un Austrālijā. A. Lazareva minēja, ka, pētot pārbaužu rezultātus, novērojama nepieciešamība pēc piemērotāku mācību programmu veidošanas katrai kārtotāju grupai.

Semināra noslēgumā notika īsa diskusija par vasaras vidusskolu un nometņu veidošanas praksi. Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis, analizējot diasporas izglītības esošo situāciju, minēja, ka bērni Eiropā pagaidām vēl ir izbraucēji pirmajā paaudzē, tāpēc viņu latviešu valodas zināšanas ir labā līmenī. Tādēļ arī Eiropas vasaras skolā vasaras skolas dalībnieki netiek sadalīti pa valodas prasmes līmeņiem efektīvākam mācību procesam (kā tas notiek, piemēram, Garezera Vasaras vidusskolā), bet dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja apgūt sociālās zinības, pašiem vērtējot valstī un sabiedrībā notiekošos procesus. Tika arī uzsvērts, ka latviskās izglītības centieni ārpus valsts joprojām sasniedz tikai mazu daļu ārvalstīs dzīvojošo latviešu.

Diskusijā tika minēts, ka līdzšinējais Latvijas valsts atbalsts izglītības centieniem diasporā ir bijis ļoti nepieciešams un tiek atzinīgi novērtēts. Izskanēja arī vēlme, lai šādi semināri, kas sagatavotu Latvijas skolotājus tam, kas viņus sagaida, dodoties uz vasaras vidusskolām ārpus valsts, notiktu regulāri, lai pieredzējušākie kolēģi dalītos savā pieredzē, kā strādāt ar jauniešiem, kam latviešu valoda bieži vien nav pirmā valoda, tomēr tā viņiem noteikti nav arī svešvaloda. Pēdējā laikā bieži tiek minēts un arī semināra laikā izskanēja termins “mantotā valoda”. Šī emocionālā fona dēļ valodas apguvei, iespējams, jāizmanto nedaudz atšķirīgas metodes. Kaut pastāv bažas, cik plašu valsts atbalstu būs iespējams nodrošināt nākamajā gadā, jo joprojām nav iespējams pieņemt valsts budžetu, tomēr klātesošo gan valsts iestāžu, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka labi sāktā prakse jāturpina, lai vasaras vidusskolas un izglītojošās nometnes diasporā varētu turpināt darboties, īstenojot savu mērķi – veidot un saglabāt jauniešos latviskumu un zināšanas par Latvijas valsti, tās kultūras vērtībām un īpaši, valodu tādā līmenī, lai viņiem būtu iespēja pilnībā iekļauties Latvijas vidē nepieciešamības gadījumā, piemēram, izlemjot braukt uz Latviju studēt vai strādāt.