Dzejniece
Astrīde Ivaska
(07.08.1926. Rīgā – 24.03.2015. Rīgā)

1967. gadā Vizma Belševica Astrīdei veltītajā dzejolī rakstīja: „Es negribu domāt par to, kas mūs šķir. /Visu vakaru lasīju dzeju…” Toreiz un tajā Latvijā dzīvojošos no Astrīdes šķīra tūkstošiem kilometru un sveša vara, tomēr vienoja dzeja, izjūta un sapratne no pusvārdiem.

Ir skumji apzināties, ka no mums šķīrusies izcila dzejniece un tulkotāja, kas kopā ar savu dzīvesbiedru, igauņu dzejnieku Ivaru Ivasku par Latviju un latviešu literatūru ir stāstījuši pasaulslaveniem rakstniekiem un dzejniekiem Horhem Luisam Borhesam, Oktavio Pasam, Mario Vargasam Ljosam, Horhem Giljēnam, Džuzepem Ungareti u. c. Nenovērtējams ir Astrīdes un Ivara paveiktais darbs latviešu literatūras popularizēšanā ārzemēs, sarūpējot neskaitāmas publikācijas par latviešu literatūru žurnālā Books Abroad (vēlāk World Literature Today).

Astrīdes Ivaskas inteliģence, lielā interese par kultūras dzīvi un sirsnība ir tās īpašības, kuru tagad ļoti pietrūks Latvijā, kur pēc tālajiem trimdas gadiem viņa atgriezās 2001. gadā un jutās atkal kā savās mājās.

Atvadīšanās no dzejnieces Astrīdes Ivaskas ceturtdien, 2. aprīlī no plkst. 12 līdz 14 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē. Svētbrīdi un izvadīšanu plkst. 14 vadīs prāvests Klāvs Bērziņš. Astrīdes Ivaskas pelnu urna vasarā tiks guldīta Pelču pagasta Rimzātu kapos.

Latvijas Literatūras centrs,
tuvinieki un draugi