Latviešu biedrība Baškīrijā svin 20 gadu jubileju saulgriežos

„Es zinu, kāpēc latvieši izvēlējās Baškīriju. Te izskatās tāpat kā Latvijā”, tā par Baškīrijas dabu izteicās skolotāja Rita Jaurēna, kas šogad ieradās Maksima Gorkija (Arhlatviešu) ciemā, lai divas nedēļas palīdzētu strādāt latviešu lingvistiskajā nometnē „Avots”, kā arī palīdzētu gatavoties Latviešu biedrības Baškīrijā 20 gadu jubilejai, kas tika svinēta saulgriežu naktī.

Ufā Latviešu biedrība tika nodibināta 1996. gadā, tās priekšsēdētājs – Viktors Kārkliņš. Latviešu Kultūrvēsturiskais centrs Arhangeles rajona Maksima Gorkija (Arhlatviešos) ciemā tika nodibināts 2006. gada jūnijā, tā pirmā direktore – Anna Gusarova (Veisa), tagadējā – Ludmila Muceniece. Biedrības un kultūrvēsturiskā centra mērķis ir veicināt latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību Baškortostānas republikā. Jāteic, ka latviskās dzīves, kultūras un valodas centrs ir Arhlatviešu vidusskola, un par tās uzturēšanu galvenokārt rūpējas latviešu valodas skolotājs.

Lai gan Latviešu biedrība Ufā nevar lepoties ar tādu stabilitāti kā, piemēram, Omskas Latviešu biedrība, tomēr tās priekšsēdētājs Viktors Kārkliņš savu iespēju robežās vienmēr ir atbalstījis latviešu kultūras dzīvi Baškīrijā. Ņemot vērā to, ka finansējums šīm biedrībām un kultūrvēsturiskiem centriem ir niecīgs, un paši darbinieki bieži vien tajā iegulda savus līdzekļus, Kārkliņa kungs bieži vien ir sniedzis finansiālu palīdzību Baškīrijas latviešu vajadzībām. Katru gadu Ziemassvētkos skolēni, kas apgūst latviešu valodu un apmeklē latviešu folkloras pulciņu, ir saņēmuši paciņas ar saldumiem, 2013. gadā, kad latviešu folkloras ansamblis „Atbalss” devās uz Dziesmu un deju svētkiem, Viktors Kārkliņš finansēja ceļu 11 dalībniekiem, arī latviešu valodas skolotāja mājas labiekārtošanu ir sponsorējis Kārkliņa kungs. Tā ir tikai neliela daļa no palīdzības, kuru ir sniedzis Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Bez šaubām, finansiāli un morāli Baškīrijas latviešus ir atbalstījusi Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāja Lauma Vlasova. Arī viņa ir sniegusi savu artavu, lai tiktu iegādāta un labiekārtota latviešu valodas skolotāja māja (līdz 2005. gadam skolotājs mitinājās istabiņā, kāda no vietējo iedzīvotāju mājām), 2013. Lauma Vlasova ansambļa „Atbalss” 6 dalībniecēm uzdāvināja latviešu tautas tērpus.

Jubilejas svinības ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme, kura latviešu folkloras ansamblim „Atbalss” uzdāvināja pastalas. Pēc vēstnieces teiktā, tas ir pēdējais elements, kas nepieciešams, lai „Atbalss” būtu ideāls latviešu folkloras ansamblis, kas atrodas ārpus Latvijas.

Latviešu biedrības Baškīrijā jubileju apmeklēja arī Latviešu biedrības Omskā pārstāvji, kuri šogad svinēs savas biedrības „Zvaigznīte” 25 gadu pastāvēšanas jubileju. Tika kaldināti kopīgi plāni, tika domāts un runāts par jauniem projektiem, kas apvienotu Krievijā dzīvojošos latviešus, kā tas bija 2009. gadā, kad Baškīrijā tika organizēti Krievijas-Latvijas Dziesmu svētki.

Ir padarīts liels darbs. Tas apstiprinājis to, ko sen pamanīju strādājot Baškīrijā, proti, vietējiem ir pavisam cita izpratne par to, kas ir latvietis, kāda ir tā mentalitāte, pasaules izpratne. Lai arī mūs sauc par bāliem, varbūt pat neizteiksmīgiem (salīdzinot ar krieviem, tatāriem vai baškīriem varbūt tā arī izskatās), bet vienu noteikti mums nevar atņemt. Tā ir skaistuma izjūta, latvietis ir estēts, tāpēc savu pasauli tas būvē skaistu. Arī svētki, kas arī mēdz būt pieticīgi, vienmēr būs skaisti, un pavēstīs galveno – ne jau spilgtas drēbes un vainagi rotās Baškīrijā svinētos Jāņus, tās būs mūsu tautas dziesmas, dejas un melodiskā valoda. Mēs esam īpaši ar to, ka esam latvieši, skaisti savā pieticībā un viedumā, to mums neatņemt.

 

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Sibīrijā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *