Konference Melburnā iedvesmo 20 skolotājus no trīs pilsētām

Ir skolas brīvdienas, un tomēr skolotāji paliek skolotāji. Ja nemāca citus, tad mācās paši. Izglītības un Zinātnes ministrija, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru rīkoja konkursu par finanšu līdzekļu piešķiršanu izglītojošu pasākumu rīkošanai ārpus Latvijas. Uz to pieteicās un konkursu uzvarēja Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē. Pateicoties Dainas Grosas un Zintas Ozoliņas aktīvajam darbam, bija iespēja rīkot gadskārtējo Austrālijas latviešu skolu skolotāju konferenci, kas Melburnā 27. un 28. septembrī pulcēja aptuveni 20 skolotājus no Latviešu skolām Adelaidē, Melburnā, un Sidnejā.

Konference iesākās sestdienas rītā ar mūsu viešņas, kas bija ieradusies no ASV, uzstāšanos. Līga Ejupa ir mākslas vēsturniece un Kinklāva mākslas galerijas vadītāja Garezerā, ASV. L. Ejupa lasīja referātu par Latviešu tēlotājmākslu. Iepazīstināja klausītājus ar nozīmigiem un pazīstamiem latviešu māklsiniekiem, to mākslas darbiem un nozīmi latvietības veidošanā un nostiprināšanā. Vairākkārt pārliecinājos, ka esam bagātīga, liela un nozīmīga tauta, ar sen izkoptu gaumes izjūtu un mīlestību uz visu skaisto.

Nākamo praktisko darbnīcu vadīja Arnis Gross. Viņš iepazīstināja skolotājus ar jaunumiem izglītības lietotņu jomā, ko varam izmantot, lai padarītu mācības latviešu skolās daudzpusīgākas, bērniem saistošākas, dinamiskākas un uztveramākas.

Svētdienas rītu iesākām ar pārskatu no katra štata skolas. Bija jauki uzzināt, kā klājies citiem; ar kādiem izaicinājumiem un idejām sevi nodarbina pārējie kolēģi Adelaidē un Sidnejā.

Tad konference turpinājās ar L. Ejupas referātu par to, kā mākslu iesaistīt valodas apguvē vai drīzāk kā ar mākslas palīdzību mācīt valodu. Bija lieliski piemēri no Garezera Vasaras vidusskolas prakses, piemēram, Ēvalda Dajevska gleznu izpēte, ko atbilstoši vecumposma īpatnībām, spējām un interesēm veica gan jaunāko klašu, gan vidusskolas skolēni.

Pēc pusdienu pārtraukuma mūs uzrunāja Maria Gindidis, Monash universitātes pasniedzēju un valodu apmācību eksperti ar lekciju „Kā uzkurināt savas valodas stundas”. Maria ir grieķu valodas skolas vadītāja. Šī skola īpaši uzteicama ar lielo pieprasījumu no ģimeņu puses. Tajā katru sestdienu mācās ap 600 skolēnu. Lielākoties tas ir Marias nopelns, pateicoties viņas metodēm, kas balstītas uz zinātni par smadzenēm un to efektīvu darbību. M. Gindidis sniedza praktiskus vingrinājumus, ko daudzi skolotāji labprāt ieviestu savās nodarbībās. Maria pauda atbalstu un cieņu visiem mūsu Latviešu skolu skolotājiem un vadītājiem un citiem iesaistītajiem, kas brīvprātīgi iegulda savu laiku un nereti arī līdzekļus, lai nodrošinātu gludu mācību procesu.

Konference noslēdzās ar mūsu pašu Ilzes Ziedares – Švarcas lekciju „Kā būt interesantam skolotājam.” Ilze dalījās savā pieredzē, zināšanās un pašas atziņās kā kļūt par skolotāju – superzvaigzni savā jomā. Kā praktiski iesaistīt bērnus, kā viņiem likt justies sadzirdētiem, kā savas stundas padarīt mūsdienīgākas un personiskākas.

Šī nedēļas nogale bija piepildīta, vienlaikus tā deva brīdi apstāties un pārdomāt savas metodes un lietas, kas būtu jāuzlabo, mācot valodu. Gribu pateikties visiem, kas pielika savu roku, lai konference noritētu veiksmīgi. Paldies arī saimniecei Lindai Drēziņai par gardajām maltītēm. Ļoti priecājos par praktiskajiem padomiem un idejām no ikkatra lektora. Domāju, ka ikviens konferences apmeklētājs varēs savā praksē ieviest ne vienu vien spēli, uzdevumu vai macību triku.

Vēlos iedrošināt visus esošos skolotājus piedalīties šādā konferencē arī nākamgad, jo iegūtās zināšanas ir praktiskas un noder arī ārpus Latviešu skolas. Tiem, kas vēl domā – kļūt vai nekļūt par skolotāju? – viennozīmīgi – Jā! Mums var būt simt un viens ‘sociālais klubs’, bet, ja bērni nepratīs valodu, viņu sapratne par Latviju un latvietību būs apdraudēta.

 

 

 

Lāsma Feldmane ir Melburnas latviešu skolas “Daugava” skolotāja.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *