Es, protams, esmu te jauniņais, bet ienācu ar domu, ka te apgrozās kā reizi pārsvarā latvieši.
Varbūt es te esmu nepareizi? Nevar saprast, jo latviski neviens neko neraksta ...

Vai kāds te vispār latviski saprot?

(Atvainojos, ja kādu mans jautājums būs aizskāris)

Es latviski saprotu, kaut ar to tomer ir grutak, it seviski rakstit un runat. Ir ari tadi te kas latviski neprot bet man liekas ka lielaka dala prot.

Hmm, ja jau kaut vai daļēji latviski var saprast, vai tad nebūtu laba izdevība tieši te mazliet pamācīties vairāk?

Savējie (tautieši) taču neņems ļaunā kādas kļūdas, bet labprāt palīdzēs savu dzimto valodu apgūt labāk?

Tad diemzel tie kas nesaprot nemaz latviski nevares piedalities diskusijas.

Bet, ja nerunāsim latviski visur, kur iespējams, drīz Latvijā arī visi runās angliski vai krieviski vai ķīniski un tad vairs mūsu valodas nebūs.

Vai te ir vēl kāds, kas saprot, runā un raksta latviski?

Daudzi seit saprot latviski (katram savas limenis) bet reti kads raksta. Caur visiem siem gadiem ir vienkarsi izveidojies ka Sveika raksta latviski un LOLa angliski. Bet tas jau ne nozime ka nevienam nav atlauts rasktit seit latviesu valoda.

Andrejs

Mes esam maz pasaule un mums ir svarigi iesaistit pec iespejas daudz latviesu izcelsmes cilvekus, lai vini jut kaut kadu piederibu un saiti ar Latviju, latviesu tautu un musu mantojumu. Vienalga ka mes skatamies uz latviesu valodas jautajumu, realitate ir ta, ka vairums vecas emigracijas pecteci ir attalinajusies, vini vairs labi neruna vai vispar neruna latviski. Mums ir jaatrod veidus ka paraleli var eksistet pasakumi, kur latviesu valodas prasme nav vajadziga ar pasakumiem, kuri notiek latviski. Abiem ir sava vieta. Labi piemeri ir 3x3 nometnes Anglija, kur gadiem ir bijusas gan latviski gan angliski runajosas nometnes, lai gan sodien tas laikam notiek tikai angliski. Vel viens piemers ir tiesi Latvians Online. Ar to, ka saturs ir angliski, Latvians Online sasniedz plasaku publiku un to varu liecinat no komentariem, kurus esmu sanemis no lasitajiem par maniem seit publicetiem rakstiem. Tiem kuri velas latvisku saturu latviesu valoda ir daudz citas iespejas Interneta. Es priecajos par katru individu, kurs te piestajas un ko patur sev un pat maza veida jutas tuvak vina saknem.

Int,
Latviski saprot krietna daļa un arī spēj latviski rakstīt. Forumu tikai latviešu valodā var atrast caur Juri Žagariņu (Apakškomandantu, Subcommandante), tas saucas “Sveiks”, ja nemaldos. Šeit pārsvarā darbojas divvalodīgi cilvēki, bijušie trimdinieki, kas dzīvo Latvijā kā arī diasporā (bij. trimdas valstīs). Piedalās arī lietuvieši, ne-baltieši un latviešu izcelsmes cilvēki, kas valodu vairs neprot.
Es pats dzīvoju Rīgā kopš 1995. gada un par latviešu valodas prasmi, jācer, nevar sūdzēties.

Ints et al.,

LOL vadītāji nosaka to rakstu saturu:

“Latvians Online is a global Internet meeting place for persons of all ages with an interest in Latvians and Latvia. Editor: Andris Straumanis.”

Visu labu,

Liels paldies par izsmeļošajiem komentāriem!
Centīšos ar saviem komentāriem nevienu nemocīt, bet varētu aicināt uz diskusiju par to kā ārzemēs dzīvojošajiem latviešu izcelsmes šī foruma lasītājiem (un ne tikai) varētu veicināt latviešu valodas apguvi. Kā nekā valoda tomēr ir viena no galvenajām nacionālās identitātes komponentēm ...

Int,
Varu apgalvot, ka līdz Latvijas neatkarības apgūšanai un arī pēc tam, valodas apguve bija viena no galvenām trimdas resp. diasporas latviešu nodarbēm. Visās lielās ASV pilsētās ar latviešu kopienām bija latviešu sestdienas skolas, vasaras nometnes un vasaras skolas (tieši valodas un vēstures apguvei), tautas deju pulciņi, kori, u.tml. Pats esmu savu latviešu valodu apguvis 1) ģimenē 2) latviešu sestdienas skolā 3) to noturējis draugu lokā un kopš ilgāka laika dzīvou un strādāju Latvijā.
Savā laikā pastāvēja Minsteres latviešu ģimnāzija, pilna laika latviešu skola, kuru atbalstīja Vācijas valdība. Trimdas latvieši savus bērnus tur sūtīja pat no Austrālijas! Tagad skola jau vairākus gadus nestrādā jo Latvija atkal brīvā, pieprasījums mazinājies, tie, kas grib mācīties LV skolās vai augstskolās to var darīt bez lielām grūtībām.
Cik es zinu, liela daļa ārzemju latviešu skolu vēl strādā (Stokholmā, kur mācījās abi mani vecākie dēli, jaunākais iet 50. ģimnāzijā, Bostonā, kur pats mācījos) un ap Garezeru (ASV vasaras skolu un nometni) nodibinājies pat vesels “kults” un globāls garezeriešu tīkls.
Bet, no otras puses, dzīvojot svešā vidē ar laiku noārdās valodas prasme, tas arī notiks ar Īrijas latviešu bērniem, lai gan tur iespējams apmeklēt Latviju visai bieži un, ja nemaldos, skatīties Latvijas televīziju, video un DVD filmas, u. tml.
Runājot tieši par Īriju, tā ir nācija kura pierāda etniskās/tautas identifikācijas spēku bez valodas, jo īru valodu runā tikai maza minoritāte (vismaz kā nepiespiestu mātes valodu), bet par īriem sevi identificē miljoniem cilvēku visā pasaulē (pārsvarā ASV, kaut vai nelaiķis prezidents Kenedijs, senators Kerijs, citi). Tadēļ nevajadzētu noliegt to latviešu izcelsmes un sevi ar latviešiem identificējošo cilvēku skaitu, kas sastopams visā pasaulē—kaut vai Darelu Abolitu, kura senči pirms 100 gadiem ieceļoja Kanādā. Un visi Zvirbul un Berzin un citi “ amerikāņi” kurus var atrast ar Google.
Latvians Online apvieno visus šos slāņus un, kā redzi, var pielāgoties situācijai un pāriet uz diskusiju latviešu valodā, Cita starpā, arī angliskās debates bieži iestarpina netulkotus citātus no Latvijas preses un grāmatām.

Vai kads saprot latviski? Cerams.

Sekojosais DELFI raksts izsauca vairak ka 800 DELFI lasitaju komentarus. 

Vladimirs Čepurovs: Krievu vienotā fronte? Kāpēc ne?
http://www.DELFI.lv
22. februāris 2008

Kamēr tā saucamajā nacionālajā flangā “vārdu lauzēji, nodevēji un zagļi” (pēc Jaunā Laika definīcijas) aktīvi šķeļas un pārgrupējas, bet būtībā brūk čupiņā, krievu pārstāvēto partiju vadoņi klusītiņām uzsākuši procesu, kas varētu vainagoties ar vienotas frontes izveidi.

Izskatās, ka apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), Tautas saskaņas partijas (TSP), A.Rubika Sociālistiskās partijas un A.Vidavska Daugavpils pilsētas partijas būvēts konglomerāts iecerēts nevis nākamgad gaidāmajai cīņai par varu pašvaldībās (tur visdrīzāk Vidavskis piesliesies Šlesera komandai), bet Eiroparlamenta vēlēšanām. Ja tas tiešam izdosies, tad Latvijas krievus Eiropas Parlamentā pārstāves divi deputāti – T.Ždanoka un B.Ciļevičs. Pirmo signālu devusi tagadēja EP deputāte Ždanoka. Motīvi šeit ir skaidri – viņa jau ir nogaršojusi Briseles maizīti (kā stāsta, pusi no savas algas viņa ziedo PCTVL uzturēšanai), viņai izdevās izveidot Eiropas mērogā darbojošās sabiedriskas organizācijas, kur apvienojušies Rietumeiropas krievi un no Padomju Savienības un Krievijas izbraukuši dažādu tautību pārstāvji, no EP tribīnes viņa vēsti par Latvijas krievu problēmām, un vispār viņa sagādāja daudz nepatīkamo mirkļu nacionāli noskaņotiem no Latvijas ievēlētiem deputātiem (kuri, starp citu, izrādījušies ļoti vāji). Pēc šiem signāliem krieviski rakstošas avīzēs tiek drukāti piesardzīgie raksti, kur varbūtības formā izskatīts jautājums par iespējamo PCTVL atkārtoto apvienošanos ar TSP “nodevējiem”. Atgādināšu, ka iepriekšējo apvienību PCTVL veidoja T.Ždanokas “Līdztiesība”, J.Jurkāna TSP un A.Rubika Socpartija. Tas bija spēcīgs bloks, kuru atbalstīja teju ceturta daļa iedzīvotāju. Bet 2003.gadā, stipri gribot tikt valdībā, Jurkāns ar tik pat stipri varas kāriem līdzbiedriem nolēma izstāties no PCTVL (ar ko izpelnījas nodevēja iesauku). Drīz pēc Jurkāna apvienību pameta arī Rubiks. Un kaut lai saglabātu zīmolu, steidzīgi bija sastiķēta partija “BITE” ar J.Plineru priekšgala, kopš tā laika PCTVL dziesma un kaujiniecisks lozungs “Krievi nāk!” skan gaužām klusi. Savukārt Jurkānu sagaidīja liels abloms – valdībā viņu nepaņēma, bet “paņēma un uzmeta”. Turklāt, sagādājis lielas galvassāpes savas partijas sponsoriem, Jurkāns zaudējis atbalstu arī no viņu puses. Skaidrs arī, ka šādā situācijā bija jāglābj, kas glābjams, un sponsori izvēlējušies piesardzīgo S.Dolgopolovu ar viņa “Citu politiku”. Uz “Citas politikas” bāzes tika izveidots politisks spēks ar nevisai veiksmīgu nosaukumu Saskaņas Centrs, kuru priekšgalā bija ielikts simpātisks, bet nepieredzējis N.Ušakovs. Punktu šķiršanas procesam pielika PCTVL draudzība ar radikālo uzskatu paudēju barkašovieti J.Osipovu. Ar to ieskatu nesenajā vēsturē beidzam. EP deputātu vēlēšanas ir ārkārtīgi svarīgs moments krievu partiju darba. Kaut viņu ekonomiskas nostādnes praktiski neatšķiras no nacionālo partiju programmām, politiskie lozungi un prasības, tā teikt, humanitārajā jomā būtiski atšķiras. Tas arī vieno gan PCTVL, gan Saskaņas Centra savstarpēji naidīgi noskaņotus politiķus. Arī izpratne, ka bez Briseles palīdzības neizdosies realizēt pamatmērķus, liks viņiem pārvarēt nepatiku un apvienoties, izveidojot kopējo sarakstu. Visticamāk, pievienojot vēl kādu sabiedrisko organizāciju, tas būs nepartejisks saraksts ar lozungu ķipa “Vienlīdzīgas tiesības vienotā Eiropā” vai “Eiropa bez apatrīdiem”. Latvijas kvota ir 8 deputāti – tātad pretendentu sarakstā ieraudzīsim 16 kandidātus. To vidu obligāti būs Ždanokas, Ciļeviča un Rubika uzvārdi. Dabisks jautājums – ko Eiropā darīs Rubiks? – praktiski neprasa atbildes. Un ņemot vērā, ka vienam kandidātam jāsavāc ap 12% vēlētāju balsis (vienots krievu bloks var nodrošināt 25-26%), Latvijas krievus Eiropas Parlamentā pārstāves vismaz divi deputāti. Neoficiāla informācija liecina, ka sarunas jau ir sākušas.

Ja kā varu palīdzēt ar latviešu valodu - dodiet ziņu :)
Es nenoniecinu nevienu cilvēku lai arī kādā valodā viņš runātu un saprotu, ka ilgstoši dzīvojot svešās zemēs valoda lēnām var izzust.

Teikšu gan godīgi, ka ne sevišķu cieņu izjūtu pret tiem, kas noniecina savu dzimteni un pārceļas uz svešām zemēm, jo “tur ir lielākas atlaides veikalos”.

Savukārt par tādiem kā Tu, Kārli, es priecājos. Domāju, ka daudzi varētu atrast savu vietu Latvijā ...

Oi, nevis Kārli, bet Juri :)
Mani tas Kazha (kā atvasinājums no Kārļa) būs sajaucis skaidro domu ... :)

Int,
Nav pirmā reize ar to Kažu :):). Bet cilvēki nebrauc uz Īriju tikai naudas dēļ, bet arī tādēļ, ka sabiedrība tur viņiem liekas labāka, cilvēcīgāka. Darbā un sadzīvē trūkst Latvijas nesakārtotība, skarbums, tumsonīgi priekšnieki, korupcija un ļurbība. Par to arī šeit diskutē, daudzi ārzemju latvieši ierodoties vai pat gadiem ilgi nodzīvojot ir neizpratnē par daudzām lietām, kas normālās rietumu demokrātijās ir neiedomājas—korupcija, uzvedība pie stūres, nodzeršanās, serviss, kas atgriezies padomju laikos, politiķu idiotisms, tumsonību, zaglība.
Man jau arī no Latvijas latviešu ģimenes puses nāk mājieni, ka varbūt vajadzētu atgriezties Zviedrijā (nav mana dzimtā zeme, neesmu tur audzis, tikai ilgāk padzīvojis) jo apnikušas cenas (kas arvien plašākam pārtikas diapazonam ir AUGSTĀKAS nekā Zviedrijā, nemaz nerunājot par dzīvokļiem) un neredz perspektīvas mūsu 12 gadus vecam dēlam (abi vecākie no pirmās laulības jau pieauguši, studē un strādā Zviedrijā, bet pārvalda trīs valodas, tostarp latviešu) izglītības ziņā, sociālā vidē (drīzāk lai iet International School Stockholmā).
Nu tā tās lietas ir…

Skan ka “demokratiska” Latvija pirms Saulaina Maija 1934 - - -

Mr. L. L.