Recent commentary

Apple re-emerges in the Baltics

Atskaite par vizītes trīs galveniem uzdevumiem

Platforma’s plans for free music raise questions

Tempo of change quickens in Latvian politics

Only a new cork in the old bottle?

Valsts prezidenta apsveikums tautiešiem ārzemēs

It was over-ambition that killed the beast

Preserving our common values

Six years on and Microsoft goes fully Latvian

The resurgence of Latvian youth in Australia

Columns

Opinions

Tas nevar būt, tas nav pa īstam

Nosūtīt draugam

Izdrukāt

Saglabāt del.icio.us kontā

Pievienot StumbleUpon

Laikraksts San Francisco Examiner bija starp tiem daudziem, kas piedāvāja speciālus teroraktu notikumu dienai veltītus izdevumus.

Ieva Raubiško

Publicēts 2001.09.13

Dodoties uz darbu saulainā Vašingtonas septembra otrdienas rītā, man nebija ne jausmas, kādu nelaimi un šausmas šī diena nesīs. Pirmie vārdi, ar kuriem mani sagaidīja kolēģis no britu laikraksta The Independent biroja Vašingtonā bija: "Divas lidmašīnas ietriekušās Pasaules tirdzniecības centra torņos.”

Lūkojoties telekompānijas CNN pārraidītajos attēlos, likās, tas ir kads pārpratums, varbūt nelaimes gadījums, tikai ne plānots uzbrukums. Bet tad torņi sabruka viens pēc otra, trešā lidmašīna ietriecās Pentagonā, un ceturtā avarēja netālu no Pitsburgas. Nekas vairs nespēja apturēt notikumus, kas attīstījās sev vien zināmā kārtībā ar briesmīgu precizitāti. Pamazām sapratu, ka esmu lieciniece vienam no briesmīgākajiem terora aktiem Amerikas vai pat pasaules vēsturē.

Jau vēlāk, izejot pilsētas ielās, redzot cilvēku drūzmu pie evakuētajām biroju ēkām, dzirdot sirēnu skaņas un atduroties pie ar dzeltenām lentām, mašīnām un dzelzs nožogojumiem norobežotās teritorijas ap Balto namu, galvā riņķoja viena vienīga doma—tas nevar būt, tas nav pa īstam. Atceros, kad kāds uz ielas uzrunātajiem biroja darbiniekiem man sacīja, ka šāds teroristu uzbrukums nozīmē karu pret Ameriku, viņa secinājums likās pāragrs, pārāk attālināts un neiedomājams. Pēcpusdienā un vakarā visu mediju virsraksti jau vēstīja "Karš!", "Uzbrukums Amerikai!". CNN simtiem reižu atkārtotais kadrs, kurā lidmašīna, izdarot nelielu pagriezienu, ietriecas vienā no Pasaules tirdzniecības centra torņiem, joprojam atgādināja epizodi no kādas kompjūterspēles.

Nākošajā dienā traģēdija pamazām nogulsnējās cilvēku apziņā, atnesdama daudzus neatbildamus un uztraucošus jautājumus—kāpēc bija vajadzīgi tik daudzi nevainīgu cilvēku upuri, kā bija iespējams nolaupīt četras pasažieru lidmašīnas un kas īsti ir šo teroraktu galvenie plānotāji?

Šobrīd, trešajā notikumu dienā, precīzi noskaidrotas jau divu lidmašīnas nolaupītāju personas. Lai arī ASV valdība pagaidām izvairās izteikt oficiālus apgalvojumus, ka teroraktos vainojams no Sauda Arābijas trimdā aizgājis ekstrēmists Osama bin Ladens, valsts drošībsargājošās iestādes jau identificējušas vairākas Amerikā darbojošās teroristu šūņinas, kas ir saistītas ar bin Ladenu un, kā liecina līdzšinējā izmeklēšana, esot palīdzējušas teroraktu sagatavošanā.

Mēģinot atgūties no ciešanām par neskaitāmajiem upuriem, ASV pieteikusi karu terorismam un gatavojas sodīt teroraktu vaininiekus. Amerikas valdība jau saņēmusi spēcīgu politisko atbalstu no Eiropas, kā arī Tuvo Austrumu un Āzijas valstīm, nemaz nerunājot par bezprecendenta militārā atbalsta solījumu no NATO. Alianse trešdien deklarēja, ka, saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības pantu, uzbrukums ASV tiek uzskatīts par uzbrukumu visām deviņpadsmit NATO dalībvalstīm. ASV Kongress ir izteicis gatavību piešķirt 20 miljardus dolaru prettrieciena izdarīšanai, un militārās amatpersonas jau apsver iespējamos atmaksas uzbrukuma variantus. Runa ir par vairākām prettrieciena metodēm, kas tiktu vērstas pret teroristiem un viņu atbalstītājiem. Tomēr daudzi komentētāji un speciālisti atgādina par Klintona administrācijas neveiksmīgajiem uzbrukumiem Afganistānai un Sudānai pēc teroraktiem ASV vēstniecībās Kenijā un Tanzānijā 1998. gadā un aicina nevis spert pārsteidzīgus soļus, bet gan veikt pārdomātas starptautiskās operācijas, lai aizturētu un sodītu patiesi vainīgos.

Pēkšņā atskarsme, ka Amerika, līdz šim tik neuzvaramā pasaules lielvara, patiesībā ir viegli ievainojama un pat daļēji bezspēcīga pret pāri jebkurām robežām ejošu terorismu, neapšaubāmi ir konsolidējusi Rietumu pasauli un mazinājusi anti-amerikānisko noskaņojumu Eiropā un citās valstīs.

Tomēr miljoniem Amerikas iedzīvotāju un tiem līdzi jūtošie cilvēki visā pasaulē nedomā tik daudz par teroraktu stratēģiski politiskajām sekām, bet gan joprojam pārdzīvo un šausminās par tuvu pie 5000 bez jebkāda attaisnojuma dzēstajām nevainīgu cilvēku dzīvībām.

Tāpat Amerikas pilsoņi un tās neskaitamie ārzemju viesi, studenti, pastāvīgie rezidenti un imigranti prāto par izmaiņām, ko tikko piedzīvotā traģēdija ienesīs viņu ikdienišķajā dzīvē. Skaidrs, ka visiem būs jāsamierinās ar stingrāku kontroli, izmantojot transporta pakalpojumus un šķērsojot robežas. Bet negribētos, lai amerikāņu brīvība un tiesības tiktu aizstāvētas ierobežojot citu tautību, rasu vai reliģiskās pārliecības un īpaši jau arābu izcelsmes cilvēku brīvību, tiem pienākošos taisnīgu attieksmi un nevainības prezumpcijas iespējas. Jo tad terorisms patiesi bus uzvarējis.

Ieva Raubiško, žurnāliste no Latvijas, mācījās un strādājā Vašingtonā, vēlāk bija Radio Brīvā Eiropas ziņu dienesta vadītāja Rīgā. Tagad mācās Anglijā.