Recent commentary

Apple re-emerges in the Baltics

Atskaite par vizītes trīs galveniem uzdevumiem

Platforma’s plans for free music raise questions

Tempo of change quickens in Latvian politics

Only a new cork in the old bottle?

Valsts prezidenta apsveikums tautiešiem ārzemēs

It was over-ambition that killed the beast

Preserving our common values

Six years on and Microsoft goes fully Latvian

The resurgence of Latvian youth in Australia

Columns

Opinions

Prezidente: Arī Jūs esat daļa no Latvijas

Atzīmējot Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas 87.gadadienu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apsveica arī latviešus ārpus Latvijas.

Vaira Vīķe-Freiberga

Publicēts 2005.11.17

Es sveicu Jūs visus šajā 87. Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienā! Es visiem novēlu gaišus un priecīgus valsts svētkus. Es novēlu, lai katram Jums savā mītnes zemē, savā dzīves vietā šis būtu gadā nozīmīgs notikums, kas atļauj Jums izjust savu kopību un piederību latviešu tautai, kas atļauj Jums izjust lepnumu par to, ka esat latvieši un ka Latvija atkal ir brīva.

Šis ir bijis apaļš gads – 2005.-ais –, kurā mēs esam atzīmējuši arī veselu rindu apaļu gadskārtu nozīmīgiem vēstures pagriezieniem. Mēs sākām gada pašā sākumā, janvārī, ar 1905. gada asiņainās revolūcijas piemiņas pasākumiem. Toreiz tie bija pirmie iedīgļi prasībām pēc līdzvērtīgām tiesībām visiem sabiedrības slāņiem un arī latviešiem kā savas tautas pārstāvjiem. Priekšā vēl stāvēja Pirmais pasaules karš, Neatkarības cīņas, un tad tik drīz un pārāk drīz atkal 1940. gadā pirms 65 gadiem mūsu neatkarības zaudēšana, un piecus gadus vēlāk atkal uz ilgiem laikiem paliekoša okupācija un neatkarības zaudēšana.

Šogad plaši tika atzīmēta uzvara pār Hitleru un nacistiskā režīma sakāve, tika atzīmēta Otrā pasaules kara beigu 60-tā gadadiena. Tajā sakarā mums nācās pārvērtēt un pārdomāt par tā laika notikumiem, to sekām un to nozīmi ne tikai šeit mums Latvijā, bet visā Eiropā un pat citur pasaulē. Pēc ielūguma atzīmēt uzvaru pār fašismu 9.maijā Maskavā man nācās kā prezidentei nākt ar paziņojumu par to, kā mēs šeit Latvijā saskatām šos vēstures notikumus un ko tie nozīmē Latvijas tautai, tāpat mūsu brāļu tautām – lietuviešiem, igauņiem – un tāpat citām tautām, kas nonāca pēc kara kā satelītvalstis Maskavas režīma kalpībā.

Es vēlos pateikties visiem tiem, kas savās mītnes zemēs ir piedalījušies šajā vēstures izvērtēšanas, pārvērtēšanas un galvenokārt skaidrošanas procesā. Tas ir grūts darbs, dažreiz nepateicīgs, bet dažreiz arī vainagojas ar spožiem panākumiem. Tas ir darbs, kas nav vienā dienā padarāms, to esam sen jau mēģinājuši darīt, bet tagad mums ir labākas izdevības to veikt veiksmīgāk un ar labākiem rezultātiem. Es aicinu visus nepagurt šajā nepārtrauktā skaidrošanas darbā gan par to, kas ir Latvija, ka ir tāda Latvija, kur ir Latvija, kāda ir tās pagātne un kādas ir tās nākotnes izredzes. Mēs ceram izdot sējumu, kas drīz parādīsies, ar dažādu valstu un valdību galvu reakcijām uz šiem vēstures skaidrojumiem. Tas būs interesants un vērtīgs dokuments, ar ko Jums varētu būt interesanti iepazīties.

Mēs esam tagad neatkarīga valsts nu jau 15 gadu garumā, un arī tā bija apaļa jubileja, ko maijā varējām nosvinēt. Esam tagad pilnīgi citā situācijā un kvalitātē kā Eiropas Savienības dalībvalsts un NATO alianses locekle. Tas sniedz mums vēl nekad nepieredzētas izdevības, tas prasa no mums arī vēl nekad nepieredzētus pienākumus. Mēs dodam, mēs saņemam pretī, bet, lai saņemtu, ir arī jāprot dot. Mēs varam izteikt un paust savu viedokli, bet lai tiktu uzklausīti, mums jāmāk arī uzklausīt citus. Mums, ar vienvārdsakot, ir jāveido dialogs ar saviem partneriem Eiropas Savienībā un NATO aliansē ar saviem atbalstītājiem, potenciālajiem draugiem un saviem sabiedrotajiem, lai kur tie arī neatrastos pasaulē.

Un tamdēļ šeit aicinājums Jums visiem, tiem, kam Latvija ir dzimtene vai senču tēvu zeme, atcerieties, ka arī Jūs esat daļa no Latvijas, arī Jūs esat daļa no tā ļaužu kopuma, kam par pienākumu ir gādāt, lai Latvija būtu, lai zeltu, lai plauktu, lai pastāvētu. Darāmā ir daudz. Mēs daudz esam sasnieguši, ļoti daudz mums vēl darāmā ir priekšā. Ir lietas, ar ko lepojamies, un citas, par kurām nevaram lepoties, kur sūri, grūti būs jāstrādā, lai tās uzlabotu. Būsim lepni par to, kas paveikts, būsim gatavi pielikt roku, kur kas vēl darāms. Latvijai esat vajadzīgi Jūs visi, Latvijai pietrūkst čaklu darba roku, gudru prātu, godaprāta un labas sirds cilvēku. No tuvienes vai tālienes nāciet Latvijai palīgā! Dievs, svētī Latviju!

Vaira Vīķe-Freiberga no 1999. līdz 2007.gadam bija Latvijas Valsts prezidente.