Adrese: http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=42740832
Maskavas pētījums: padomju gados baltieši PSRS deva vairāk nekā saņēma

11. oktobris 2012 13:57

Krievijas vēsturnieki vēl tikai gatavojas publiskot vērienīgu pētījumu par ekonomisko situāciju Baltijas republikās padomju laikos, bet darba starprezultāti jau liecina, ka Baltijas republikas nekad nav bijušas ”liekēžu” statusā un tās devušas lielāku ieguldījumu PSRS tautsaimniecībā, nekā saņēmušas. Krievu pētnieki gan apstrīd apgalvojumus par Baltijas reģiona ekspluatēšanu, jo vidēji arī iedzīvotāju ienākumi Baltijā bijuši lielāki nekā pārējās republikās, ziņo laikraksts ”Izvestija”.

Krievijas vēsturnieki un arhīvu pētnieki drīz noslēgs apjomīgu, jau pusotru gadu ilgu pētījumu par ekonomiskajām attiecībām starp Baltijas republikām un PSRS centrālo varu laikā no 1953. līdz 1964. gadam, kopumā plānots publiskot vairākus simtus dokumentu, arī dažus līdz šim slepenus papīrus. Pētnieki gan darbu turpināšot, un izvērtēšot visu laika posmu līdz PSRS sabrukumam 1991.gadā.

Taču, jau vērtējot pētījuma starprezultātus, Krievijas vēsturnieki apstrīd līdz šim Baltijas valstīs un Krievijā publiskajā retorikā izskanējušus radikālos uzskatus, ka Baltijas valstis tikai saņemtu labumus ”no centra” vai ka centrālā vara atņemtu republikām visu un pazeminātu to labklājību.

”Nav taisnība tiem, kuri domā, ka Padomju Savienība ekspluatējusi šo reģionu, tā darba un dabas resursus, Taču nav taisnība arī tiem, kuri uzskata, ka augstu dzīves līmeni Baltijas valstis sasniegušas, tikai pateicoties lielajiem ieguldījumiem no ”centra”,” laikrakstam paudusi Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta pētniece Jeļena Zubkova.

Zubkova klāstījusi, ka, piemēram, 1956.gadā Latvijas īpatsvars no kopējiem PSRS tautsaimniecības ienākumiem sasniedza 1,2%, Lietuvas – 1,1%, Igaunijas – 0,7%. Tai pat laikā no 1951. līdz 1955.gadam no kopējiem PSRS kapitālieguldījumiem Latvija saņēmusi 0,7%, Igaunija – 0,7%, bet Lietuva – 0,6%. Aptuveni šādas proporcijas saglabājušās arī turpmāk, Lietuvai gan izdevies palielināt saņemto ieguldījumu īpatsvaru līdz 1,2%, bet Latvijai – līdz 0,9%.

Viņa norādījusi: šie dati paliecina, ka Baltijas republikas gan deva savu artavu kopējā PSRS tautsaimniecībā, gan arī saņēma ”no kopējā katla”. Bet, viņasprāt, apgalvojumi par ekspluatāciju neiztur kritiku, jo Baltijas valstis bijušas ”Padomju Savienības materiālās labklājības etalons”. Viņa norādījusi, ka kopumā iekšzemes kopprodukts uz vienu PSRS iedzīvotāju 1956.gadā bija 535 rubļi, bet Latvijā tas bija 647 rubļi, Igaunijā – 636 rubļi. Tiesa, Lietuvā tas bija zemāks par vidējo – 459 rubļi.

Savukārt 1961.gadā, kuru uzskata par PSRS veiksmīgo laiku, republiku vidējie ienākumi pieauguši vēl vairāk. PSRS tie bijuši 547 rubļi uz iedzīvotāju, Latvijā – 717 rubļi, bet Igaunijā – 720 rubļi. Lietuvā situācija nebija uzlabojusies un ienākums uz vienu iedzīvotāju bija 489 rubļi. Krievijā šajā laikā šis rādītājs bija 598 rubļi, Ukrainā – 559 rubļi.

Pētnieki arī norāda uz augsto labklājības līmeni Baltijas republiku laukos, vēsta ”Izvestija”. Vēsturnieki secinājuši, ka Baltijas zemnieku darbs ticis apmaksāts labāk nekā citviet PSRS.

Zubkova laikrakstam klāstījusi, ka pētnieki publiskos arī dokumentus par to, kā tika pieņemti daži lēmumi par republiku attīstību, kā tos saskaņoja ar ”centru” un kā mēģināja panākt kompromisus. Kā piemēru viņa min Latvijas Pļaviņu HES celtniecību, kas esot bijusi pašas republikas varas pārstāvju iniciatīva, jo Latvijai katastrofāli trūcis elektroenerģijas. ”Centrs” tam piekritis, lai gan HES celtniecība bijusi dārga.

Jau ziņots, 2005.gadā Saeima uzdeva valdībai izveidot īpašu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu, masu kapu vietas, apkopotu visu informāciju par represijām, masveida deportācijām un arī aprēķinātu zaudējumus, ko šis režīms nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

Tāpat 2005.gada Saeimas lēmums paredz “joprojām uzturēt prasības pret Krieviju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu atdošanu Latvijai”.

2009.gadā komisija aplēsusi iespējamos iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguvumus, ja nebūtu PSRS okupācijas, secinot, ka IKP zaudējis vairāk nekā simts miljardus latu.

Taču, sākoties krīzei, 2009.gadā, kad komisijas darbs jau tuvojās noslēgumam, ekonomiskās krīzes dēļ tās darbību apturēja. Kopš tā laika PSRS okupācijas radīto zaudējumu apkopošanu un aprēķināšanu turpina uz komisijas locekļu bāzes izveidotā sabiedriskā organizācija “Latvijas okupācijas izpētes biedrība” par privāti saziedotiem līdzekļiem.
Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

And your point is…?

Aleksejs - 11 October 2012 05:56 AM

And your point is…?

to inform…..............

Maris doesn’t speak Latvian. :)

BTW, there’s an interesting bit in that study. It’s in the funny language so me translate, me translate badly.

The vast majority of the former Soviet countries are united in what makes us stand out from the Baltics: We never had a tradition of transparency. The Baltic states—for better or worse—have kept their closeness to the European democracy, because they were the last ones to join the USSR and the first ones to leave it. In our anti-corruption terminology the word, “transparency” appeared only in 2000-01. Before that, we had no transparency and we couldn’t have: the czar didn’t have to answer before the slaves. The Soviet leaders reported in forms of congresses, which you can hardly call “transparent.”

last ones to join the USSR ?

didn’t join. remember the invasion thing?

It’s a quote. It’s that green-lettered thing. I don’t make up quotes.

Aleksejs - 11 October 2012 07:04 AM

It’s a quote. It’s that green-lettered thing. I don’t make up quotes.

my bad…..........recon it was another one of your “themes”.

Themes or theses? Boy, what do they put in your food, PB? Somethin’ deep-fried?

Aleksejs - 11 October 2012 07:25 AM

Themes or theses? Boy, what do they put in your food, PB? Somethin’ deep-fried?

not only you posess ESP, you now a deep frying expert. talk to Ritins…............yea right.

Šī lapa izdrukāta no DELFI portāla
Adrese: http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=42756972
Gatis Krūmiņš: No Latvijas uz PSRS 15 pēckara gados pārsūknēja 13 miljardus rubļu
(125)
Gatis Krūmiņš, Dr.hist., ekonomiskās vēstures pētnieks
17. oktobris 2012 21:25
Gatis Krūmiņš: No Latvijas uz PSRS 15 pēckara gados pārsūknēja 13 miljardus rubļu
Foto: Publicitātes foto
Pēdējā laikā sabiedriskajā telpā izplatījās ziņas, ka Krievijas vēsturnieku grupa savos pētījumos ir secinājusi, ka Baltijas valstis nav uzturētas no PSRS budžeta, kā tas iepriekš tika apgalvots PSRS historiogrāfijā un kā joprojām apgalvo daudzi mūsdienu Krievijas politiķi un pētnieki. Šeit rezultāti būšot gluži pretēji – atzīts, ka Baltijas valstis ir bijušas PSRS donori un finansējušas PSRS tautsaimniecību.

Tā kā konkrēti skaitļi līdz šim netiek nosaukti, tad ieviesīšu šajā jautājumā nelielu skaidrību - par kādām summām tad ir runa. Dažādu avotu, pamatā padomju laika slepeno grāmatvedības atskaišu un kopsavilkumu par budžetu izpildi apkopojums liek secināt, ka laika posmā no 1946.līdz 1960.gadam Latvija dotēja PSRS tautsaimniecību kopumā par 13 miljardiem rubļu, jeb PSRS vajadzībām ārpus Latvijas novirzīja 16,5 procentus no saviem ieņēmumiem.

13 miljardi ir tā summa, par kuru Latvijas puses maksājumi PSRS budžetā pārsniedza PSRS investīcijas (tanī skaitā militāros izdevumus) Latvijā. Līdz šim publiski pieejamas bija tikai tās summas, kuras no PSRS budžeta tika ieskaitītas Latvijas PSR budžetā, tādā veidā apzināti tika radīts maldīgs iespaids, ka Latvija saņēma PSRS dotāciju. Patiesībā notika otrādi, vairāki miljardi rubļu katru gadu no Latvijas tika novirzīti uz PSRS budžetu, un šie līdzekļi Latvijā atgriezās tikai daļēji.

Teorētiski pie tām summām, kas tika tērētas Latvijā, nevajadzētu pieskaitīt PSRS militāros izdevumus Latvijā, kas šajā laika posmā sastādīja 22,7 miljardus rubļu. Tādā gadījumā jau varētu runāt par 35,7 miljardiem rubļu. Taču, tā kā šī nauda tika iztērēta Latvijas teritorijā un pieņemsim, ka zināmu ārējo aizsardzību PSRS karaspēks nodrošināja, šos izdevumus pieskaitu PSRS investīcijām Latvijā. Protams, neefektīgām un pat mūsu valstij kaitējošām. Militāro izdevumu apjoms ir dramatisks - gandrīz trešdaļa no kopējiem izdevumiem Latvijas teritorijā, nedaudz militāro izdevumu apjoms samazinājās tikai pēc Josifa Staļina nāves. Tātad - Latvija ne tikai finansēja šeit esošo PSRS karaspēku, bet papildus tam ievērojamas summas investēja PSRS tautsaimniecībā.

Lai uzskatamāk raksturotu, kāda bija situācija konkrētos gados, piedāvāju tabulu. Starpība starp grafiku līknēm ir tā summa, kas palika PSRS. Tikai vienu reizi, 1954. gadā, PSRS izdevumi Latvijā nedaudz pārsniedza ieņēmumus. Pēc Staļina nāves tika nolemts paaugstināt lauksaimniecības produkcijas cenas un kompensēt iepriekšējā gada cenu starpību. Tā kā Latvija bija liels produkcijas piegādātājs, no PSRS budžeta togad tika saņemta ievērojama summa.

Tiem, kas vēlēsies detalizētāk iepazīties ar Latvijas ekonomisko situāciju 40. un 50. gados, jāgaida līdz nākamā gada vidum, kad gaidāma manas monogrāfijas iznākšana.

Tas ir notikumiem bagāts laika posms, sākot no nežēlīgas pēckara sovjetizācijas līdz ”atkusnim” un nacionālkomunistiem, ko lielā mērā varam salīdzināt ar mums labāk zināmo, bet arī joprojām maz pētīto M. Gorbačova reformu laiku. Tikai ar citu iznākumu, īpaši Latvijā, kur 1959. gadā notika Maskavas atbalstīts valsts apvērsums.

To my surprise, Russian TV channel NTV—the same Kremlin-friendly channel that showed “a documentary” condemning the Russian opposition—showed last Friday a new documentary film called “Bread For Stalin.” The film is about the victims of the Stalin’s collectivization policies. The film’s narrator behind the screen says the following words, “The difference between two genocides (USSR and Nazi Germany) is in the system of selection. Here, in the USSR, it was based on class. Yes, there were no gas chambers, no death camps in the USSR for the deported. The vast majority of the people in the Russian holocaust would die from hunger,” the narrator says.

In Moscow, history is everywhere

AT,
As a complete aside
... from your BBC posting there is a reference to Alistair Cooke (who died 2004) and from there is a reference to Louis Armstrong.
I was at the front gate at the Perth airport when Louis Armstrong stepped off the plane and proceeded to walk through.
I shook his hand, welcoming him to WA.
His response was (& I’ll never forget it) “Keep your pipes clean”.
I was too young to be a smoker then, but am now ... I should have listened more carefully to that advice.
He came to Perth twice.
I went both times to his concerts.

I miss Alistair Cooke as much as I miss Spike Milligan (died 2002).