Raksts.

Galu galā mēs esam attīstīta ES un NATO dalībvalsts. Turklāt ļoti īpaša: Latvijas pilsoņi pēdējos 6 gadu laikā ir biežāk patstāvīgi pieņēmuši lēmumus nekā jebkurā citā ES dalībvalstī, izņemot Slovēniju. Lēmuši paši, nevis gaidījuši uz politiķiem. Lielā mērā tādēļ Latvijas politikā noticis pirms dažiem gadiem nebijs progress, izveidojies labs līdzsvars starp tautu un varu. Tiešās demokrātijas izmantošana ir lielisks Latvijas sabiedrības sasniegums, kas var kalpot par paraugu citām sabiedrībām.

Un, jā, ar dažām atrunām arī 18.februāra referendumu varam atrast vietu šajā veiksmes stāstā. Tik jūtīgs jautājums, iespējams, būtu novedis pie pamatīgiem konfliktiem mazāk saliedētas sabiedrības, bet Latvijas sabiedrība šo pārbaudījumu kopumā lieliski izturēja - neieslīgstot etniskos nemieros un uzvarētāji/zaudētāji retorikā.

...
Manuprāt, mūsdienu pasaulē drošums ir ne tikai ieročos, bet arī mūsu galvās. Ja nav objektīvu ārēju apdraudējumu, tas nenozīmē, ka nav draudu. Tāpat kā paranoiķa iedomātie draudi apdraud gan viņu pašu, gan apkārtējos, tas pats var notikt arī visas sabiedrības mērogā. Ja mums visur sāks rādīties apdraudējumi un ienaidnieki, tad gan palielināsies iespēja pašiem sev nodarīt kaitējumu (kaut vai dzīves kvalitātes ziņā), gan arī, šādi turpinot, mēs patiešām varam šo ienaidnieku pašrocīgi radīt.