For discussion purposes:

Lai 8.maijs, kas Eiropā un ASV jau kopš 1945.gada tiek atzīmēta kā Sabiedroto uzvaras pār nacionālsociālistisko Vāciju atceres diena, Latvijā netiktu izmantots sabiedrības grupu konfrontēšanai, bet gan veicinātu izlīgumu starp dažādās pusēs karojošajiem un visiem, kam šīs dienas pieminēšana ir nozīmīga un svēta,

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsaka aicinājumu 130.latviešu strēlnieku korpusa[1] veterānu biedrībai un Latvijas nacionālo karavīru apvienībai, kā arī citām kara veterānu organizācijām – Latviešu strēlnieku apvienībai un „Daugavas Vanagiem”:

Latvijas valsts un ikviena godprātīga politiķa morāls pienākums pret savu tautu ir pagātnes pāridarījumu sajūtas mazināšana un sociālā izlīguma veicināšana. Tādēļ tieši 8.maijs ir atbilstoša diena, lai izteiktu aicinājumu visiem Latvijas kara veterāniem pulcēties vienotā piemiņas pasākumā un kopīgi pieminēt visus nacisma un komunisma upurus Otrajā pasaules karā. Un tieši Rīgas Brāļu kapi, kur atdusas dažādās frontēs un dažādos karos kritušie karavīri, ir vienlīdz simboliska vieta kopīgai piemiņai, kas mūs vienotu, nevis turpinātu šķelt divās karojošās pusēs.

Šogad aprit 67 gadi, kopš beidzies Otrais pasaules karš. Tomēr Latvijas valsts traģēdija, kad mūsu tautieši tika ierauti divu lielvaru slaktiņā un kad bojā gāja desmitiem tūkstošu jaunu cilvēku, kad tauta pret pašas gribu tika sadalīta divās karojošās pusēs, kad brālis tika nostādīts pret brāli, joprojām tiek izmantota pretrunu sēšanai un tautas dalīšanai. Ir saprotams, kādēļ izveidojusies šāda savstarpēji pretrunīga situācija. Daudzi Latvijas pilsoņi, kas Otrā pasaules kara laikā karoja Sarkanās armijas rindās, kļuva par Latvijas PSR nomenklatūras un represīvo iestāžu darbiniekiem. Vienlaikus neapstrīdams ir fakts, ka Sarkanās armijas rindās kara pēdējos gados nokļuva vairāk nekā 57 tūkstoši mobilizēto Latvijas iedzīvotāju. Daudzi tika iesaistīti 130.latviešu strēlnieku korpusa vienībās un piedalījās Kurzemes kaujās. Tieši tur notika smagas sadursmes ar Vācijas karaspēka vienībām, kuru sastāvā karoja arī iesauktie latviešu puiši.[2] Tas kara traģēdijas piemiņu dara daudz sāpīgāku un smagāku, jo abās frontes pusēs karoja brāļi, draugi, kaimiņi, skolasbiedri. Tomēr ikvienam no mums ir dārga savu tuvinieku piemiņa, neatkarīgi no tā, kādā frontes pusē mūsu tēvi vai vectēvi ir karojuši.

Kopš 1995.gada, kad 8.maijs Latvijā tiek atzīmēts kā Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, šajā nozīmīgajā datumā mūsu valstī notiek vairāki piemiņas pasākumi. Dažādās pusēs karojošajiem tie ir atšķirīgi gan laika, gan vietas ziņā. Bet Latvijas valsts oficiālais 8.maija atceres rituāls ik gadus notiek Rīgas Brāļu kapos. Tajā piedalās valsts augstākās amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku vadība un ārvalstu vēstnieki. Tomēr ir pamats apgalvot, ka šis piemiņas rituāls tā īsti nekalpo savam galvenajam uzdevumam – atgādināt cilvēkiem par nacisma traģēdijām un mācīt to, ka mūsu nākotne, cilvēku attiecības un valsts politika jāveido tā, lai līdzīgi notikumi nekad vairs neatkārtotos. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka pirms oficiālā atceres pasākuma pie Svētās uguns un Mātes Latvijas ziedus noliek 130.latviešu strēlnieku korpusa veterānu organizācija. Abi piemiņas pasākumi Brāļu kapos notiek atšķirīgos laikos un to dalībnieki nesatiekas. Savukārt tajā pašā laikā Lestenes karavīru kapos latviešu leģionārus atceras viņu karabiedri un tuvinieki.

8.maijam jākalpo ne tikai piemiņai, bet arī daudz tālejošākam mērķim – sociālā sabiedrības izlīguma veicināšanai, jo pretējā gadījumā, vairāk nekā pusgadsimtu ilgā laika posmā pēc cilvēces lielākās traģēdijas, mēs nebūsim apguvuši nopietnāko no mācībām, kas izriet no Otrā pasaules kara un visiem iepriekš notikušajiem kariem. Mēs nebūsim darījuši visu iespējamo, lai konfrontācijai, naidam un atriebībai, ko uz totalitāru lielvaru ideoloģijas pamatiem joprojām vēlas reanimēt atsevišķi radikālie grupējumi, mūsu sabiedrībā vairs nebūtu dzirdīgu ausu un kaismīgu piekritēju.

1] 130.latviešu strēlnieku korpusa personālsastāvu veidoja PSRS-Vācijas kara sākumā uz Padomju Savienību devušies bēgļi (viņu vidū arī padomju kolaboracionisti), Krievijā dzīvojušie latvieši un piespiedu kārtā Sarkanā armijā 1944.un 1945.gādā mobilizētie Latvijas iedzīvotāji. Kopskaitā Sarkanās armijas vienību rindās karoja 80000-100000 cilvēku jeb 4-5% no pirmsokupācijas Latvijas iedzīvotāju skaita. Vairāk nekā puse jeb apmēram 2,5-3%no visa iedzīvotāju kopskaita krita kaujās pret nacionālsociālistiskās Vācijas karaspēku. 130.latviešu strēlnieku korpuss ir devis lielu ieguldījumu nacisma sagrāvē. Korpusā karojošos nevar uzskatīt par militāro vienību, kuras sastāvā esošie viennozīmīgi atbalstīja padomju varu. No viņu vidus nāca arī cilvēki, kas protestēja pret padomju okupācijas politiku, iesaistījās pretošanās kustībā, arī tika nogalināti vai nonāca padomju ieslodzījuma vietās.

[2] Vācijas bruņoto spēku rindās karoja ap 110 000–115 000 Latvijas iedzīvotāju (apmēram 6–8% no kopskaita), absolūti lielākā daļa no viņiem – mobilizētie. Kauju laukos dzīvību atstāja ap 30 000–50 000 karavīru jeb ap 2,5% no iedzīvotāju kopskaita. Karam beidzoties, Rietumu sabiedroto gūstā nonāca ap 25 000, bet gandrīz 50 000 karavīru nokļuva padomju gūstā un ilgāku vai īsāku laiku bija ieslodzīti PSRS filtrācijas un Gulaga nometnēs. Daudzi tajās gāja bojā un mājās neatgriezās.

Source.

A hasty reaction (a roomful of teenagers will be here expecting me to teach them in a few minutes), but I find this a good way to square the circle, both within Latvia, among Latvians, and for explaining the Latvian case to the outside world.  And I’m no fan of what I’ve seen of Berzins up to now.

Sveiki!

Ever since the debacle of March 16, 1998, a desire to end WWII has been expressed in Latvia.  Most frequently Lāčplēša diena – November 11 (Veterans’ day) – was proposed as the appropriate day to commemorate the end of WWII.  How odd (or was it odd?) that neither VVF nor VZ during their stints as LV presidents ever created a ritual that would finally bring that war to an end.

However, as far as I can tell from http://president.lv/pk/content/?art_id=19427 (quoted above), the current president has done nothing other than describe a problem.  I don’t see a proposal by LV’s President Andris Bērziņš that would change the current status. 

Long ago it was suggested that Latvia’s current President simply show up at the commemoration of the 130th latviešu strēlnieku korpusa veterānu organizāciju, as well as the latviešu leģionārus atcere and even the annual remembrance of Latvia’s Merchant Marine that fought on the side of the Allies during WWII.  He would need to do nothing more than have his/her staff coordinate the timing of the ceremonies so that it were possible for him to attend all three.

Visu labu,

E

PS What time is Bērziņš attending the ceremony that he hasn’t described?

Well, okay, granted—he’s not actually doing anything. But it’s still an improvement over his mumbling on 18. novembris, or his explanation of how he became a millionaire. I’ve ratcheted my expectations for Berzins down as far as they can go, because unfortunately he’s no Joachim Gauck.

Sveiks, Pēteri K!

No harm intended! : )

I’m just not willing to grasp at straws.  AB is who & what he is, will serve out his term and we can only hope will do no harm in the process.  With additional luck, he’ll choose not to help the benefactor, who strategically positioned him to crawl up onto the president’s chair last year, despite his lacking any qualifications.  (Skat. “Satversmes 45. pants: Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā.”)  There is after all a precedent for a flunky (“ieliktenis”) rising to the occasion and taking the office of the president seriously.

But come what may, as the cliche goes:  this too shall pass.

Lai veicas! : )

E.

BTW, AB is preparing a constitutional reform. I just hope he won’t decide to move forward on this reform on May 15.

Aleksejs - 05 May 2012 12:40 PM

BTW, AB is preparing a constitutional reform. I just hope he won’t decide to move forward on this reform on May 15.

Aleks, your post at least made me smile - sort of.  Though we all know that any substantive constitutional reforms are out of the question, since this requires 67 votes to pass. 

What I find more telling is that deputies on FB won’t even commit to relatively minor reforms that only require a majority vote in Saeima when 51 deputies are present.  For example, recently Lejiņš was quite willing to agree that parties shouldn’t include non-partisan candidates on their slates for Saeima.  That was actually Lejiņš’ status in the last two elections, so it’s a huge concession on his part to agree with me.  But when I asked whether that meant “Vienotība” would initiate a change in the law to ban the practice, guess what?  He disappeared from FB.  That’s not the first time that this has happened when a deputy is faced with an issue that he/she has a clear opinion. No matter how committed the deputy may be about the question, if he/she won’t commit to battling it out within the party, then what’s the individual deputy’s value? Whatever the truth of the matter may be, it makes me think that Latvia still doesn’t have any real parties since even clearly electable officials don’t feel capable of affecting the party’s agenda.  Too bad for all of us.

Sveika, Elizabete!  No harm, no foul, and I’m glad to see your posts.  I noticed that you made mention of AB’s benefactor as if there were a single principal one.  Were you thinking of anyone in particular?

Sveiks, Pēteri!

In a word: Lembergs. 

Though it now turns out that he didn’t belong to any party, AB ran on Lembergs’ ZZS’ slate, and was elected to the 10th Saeima, despite having a negative personal vote balance.  (In other words, more voters crossed out his name than gave him plusses.)  Out of the blue, he announced in May, 2011 that he was a candidate for president, and was nominated in Saeima by ZZS deputies. 

At least to me, it looks as though this may be Lembergs’ insurance policy in case he gets tried, convicted and sent to prison.  The President may have the power to lessen the prison term substantially.  For details, see http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=9243.

Visu labu,

Elizabete

LTV: Noliek ziedus Otrā pasaules kara upuru piemiņai

Paldies, Aleks, par Panorāmas rakstu un video kas tika iespiests vakar.  Pavisam pareizi ka tas notika 8. maijā, jo „Šodien visā Eiropā svin nacisma sagrāves dienu un piemin Otrā pasaules kara upurus.”

Visu labu,

E.