Today, Pussywillow Sunday, Latvian folklore tradition believes you must flog family, children, friends, animals to wish them good luck and good health!

The branches need to be cut from 9 different types of trees, including evergreens.

Apals ka pupols, vesels ka abols!

Anyone know of any other traditions?

No DELFI portāla:

Agrs rīts, kāds iedrāžas istabā un maigi “glāstot” tavu augumu ar pūpolu zariem sauc: “Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!”

Klāt ir Pūpolsvētdiena un tieši pēc nedēļas būs arī Lieldienas. Kāpēc tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kāpēc to sauc tieši tā un, kāpēc notiek tā pēršana ar pūpolzariem, skandējot augstākminēto frāzi?

Pūpolsvētdiena ir gana sena un miglā tīta kā jebkuri svētki, kur mijās kristiešu un latviešu sendievu tradīcijas. Tāpēc daži fakti:

Kristīgajā Baznīcā tiek svinēta Palmu jeb Pūpolsvētdiena - latīniski “Palmarum”. Svētku pamatā ir vēsturisks notikums, kas atainots Evaņģēlijos, proti, Jēzus iejāšana Jeruzalemē. Kaut arī Jēzus iejāja Jeruzalemē uz ēzelīša, viņš tika sagaidīts kā ķēniņš. Cilvēki māja ar palmu zariem, klāja viņa ceļā drēbes, palmu zarus un sauca: “Ozianna Dāvida dēlam!” Taču cilvēki gaidīja, ka viņš būs cita veida ķēniņš, nevis tāds, kas tika piesists krustā.

Tā kā Latvijas klimatiskajos apstākļos neaug palmas, bet gan šajā laikā krāšņi zied pūpoli, šī diena ir nosaukta par Pūpolsvētdienu. Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.

Klusā nedēļa ir Lielā gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa. Šajā laikā ikviens cilvēks ir aicināts atcerēties 40 dienas, kurās Jēzus tuksnesī lūdza Dievu un gavēja pirms savas publiskās darbības sākšanas, kā arī gatavoties Lieldienām - Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.
Šis ir īpaši labvēlīgs laiks, lai noliktu visus savus smagumus, grēkus, saņemtu piedošanu, svētību un stiprinājumu ticībā. Tas upuris, ko Kristus nesa, mirstot krusta nāvē, ir nests katra cilvēka dēļ.

No sentēviem mums ir citas tradīcijas:
Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā jeb Pūpolnīcā ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu un vērbošanu. Nav gan īsti skaidrs, kā un kāpēc radusies šī tradīcija, taču tās pirmsākumi tiek saistīti pat ar ļoti seniem, pat pagāniskiem rituāliem. Līdzīga tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem.

Teicienus, ko var izmantot pie pēršanas:

*Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!

*Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!

*Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!

*Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!

*Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!

*Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!

Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.

Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas, vai jānoliek citā redzamā vietā, jo ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie esot jāiet lauzt Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā. Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.

Cits ticējums vēsta, ka Pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari, ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas. Interesanti, ka Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta “pūpolu putra” - tradicionāls ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas.

Tāpat Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.

Interesanti, ka kāds no ticējumiem aizliedz Pūpolsvētdienā bērniem ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis, bet vēl cits ticējums iesaka Pūpolsvētdienā visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klāšoties labi.

Vel viens teiciens, kuru es atceros:

“Slimiba lauka, veseliba ieksa!”

Mr. L. L.

Tūlīt, šie svētki atkal būs klāt!

Nez vai šo gad, pat varēs iespraust pūpolu zemē pie kapa—mums tik daudz sniegs!

Irēna