Šī lapa izdrukāta no DELFI portāla
Adrese: http://www.delfi.lv/archive/print.php?id=42047074
VL-TB/LNNK sūdzībai ST par ‘valodas referendumu’ pietiekams atbalsts - parakstīties sola ‘Vienotības’ frakcijas vairākums (plkst.17:26)
11. janvāris 2012 16:24
VL-TB/LNNK sūdzībai ST par ‘valodas referendumu’ pietiekams atbalsts - parakstīties sola ‘Vienotības’ frakcijas vairākums (plkst.17:26)
Foto: DELFI
Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK kosntitucionālo sūdzību Satversmes tiesā (ST), ar kuru apstrīdēta referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai atbilstība Satversmei, atbalstīs “Vienotības” vairākums, apliecināja Saeimas spīkere un “Vienotības” vadītāja Solvita Āboltiņa.
Āboltiņa žurnālistiem pastāstīja, ka tikai daži frakcijas deputāti sūdzību ST neparakstīs, to skaitā arī viņa pati. Politiķe skaidroja, ka ar sūdzību tiek apšaubīts Valsts prezidenta un arī viņas vadītā Saeimas Prezidija lēmums nodot Saeimā iesniegto Satversmes grozījumu projektu parlamentam. Tāpēc Saeimas priekšsēdētāja savu parakstu zem konstitucionālā iesnieguma neliks, lai nenonāktu interešu konfliktā.
“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Eduards Smiltēns portālam “Delfi” atzina, ka fiziski parakstīšanās zem pieteikuma varētu notikt ceturtdien.
“Vienotības” deputāte Ilma Čepāne, kura jau iepriekš izteikusies, ka valodas referenduma likumība ir apšaubāma, portālam “Delfi” sacīja, ka trešdien iepazinusies ar nacionālās apvienības sagatavoto pieteikumu, un tas esot bijis labi izstrādāts, tāpēc viņa esot gatava zem tā parakstīties. Čepāne uzsvēra, ka viņa par referenduma apšaubāmo tiesiskumu runājusi jau sen, taču iepriekš viņai nav izdevies pārliecināt kolēģus, tomēr “vai tāpēc mums nav tiesības kļūdas labot”.

Čepāne pieļāva, ka ST varētu atzīt - pirmie četri Satversmes panti nav grozāmi, tāpēc referendums varētu arī nenotikt. Deputāte norādīja, ka šis būtu precedents, un atgādināja, ka atsevišķās valstīs konstitucionālā tiesa izvērtē likumus “prejudiciāli”, proti, pirms to pieņemšanas. Deputāte uzskata, ka līdzīgi vērtējams būtu arī tas, vai kāds jautājums vispār ir nododams tautas nobalsošanai, jo pretējā gadījumā teorētiski referendums būtu iespējams par jebkuru absurdāko normu, kas varētu arī būtiski ierobežot cilvēktiesības.

Savukārt cits “Vienotības” deputāts Andrejs Judins portālam “Delfi” sacīja, ka viņš iesniegumu neparakstīs. Lai gan Judins uzskata, ka šis referendums nav konstitucionāls, tomēr tas sabiedriskajā telpā “atvērs jaunu fronti” diskusijām ne tikai par valodu, bet arī par to, ka “lūk, krievi visu izdarījuši pēc latviešu likumiem, bet tagad viņiem nemaz neļauj rīkot referendumu”. Šādā gadījumā strīdi sabiedrībā varētu nebeigties februārī pēc referenduma, bet ilgt visu laiku, kamēr lietu nebūtu izskatījusi Satversmes tiesa, savu nostāju skaidroja Judins.

Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam “Delfi” sacīja, ka frakcijas vairākums uzskatot - izvairīšanās no referenduma būtu gļēvulība, jo tas būtu signāls, ka “mums ir bail no referenduma iznākuma”. ZZS tieši aicinājusi pilsoņus piedalīties referendumā, lai pēc iespējas vairāk vēlētāju nobalsotu par latviešu kā vienīgo valsts valodu, sacīja politiķis. Tomēr atsevišķi frakcijas deputāti varētu parakstīties zem nacionālās apvienības sagatavotā pieteikuma, sacīja Brigmanis.

Gatavību parakstīt sūdzību ST portālam “Delfi” apliecināja ZZS pārstāve Iveta Grigule.

Savukārt Zatlera Reformu partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis žurnālistiem trešdien pēc koalīcijas pārstāvju tikšanās sacīja, ka tikai nupat saņemts nacionālās apvienības sagatavotās sūdzības viens eksemplārs, tāpēc vispirms ar to jāiepazīstina frakcija, un tikai tad ZRP varēs pateikt, kā rīkosies.

Jau vēstīts,ka ierosmi apstrīdēt ST referenduma par krievu valodas statusu atbilstību Satversmei izteica nacionālā apvienība, taču, lai iesniegtu konstitucionālo sūdzību, nepieciešami 20 deputātu paraksti, bet VL-TB/LNNK Saeimā ir tikai 14 deputāti.
Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Saistītie raksti

  Valodas referendums : CVK apstiprina referenduma zīmes jautājuma jauno formulējumu (282) | 10. janvāris 2012 19:45
  Čepāne: valodas refrenduma likumība ir stipri apšaubāma; CVK vai prezidentam vajadzēja ‘nospiest bremzes’  (488) | 10. janvāris 2012 08:49
  Valodas referendums : Nacionālā apvienība tiesā apstrīdēs referenduma likumību (479) | 09. janvāris 2012 19:53
  Valodas referendums : ‘par’ balsos vairāki SC deputāti un pašvaldību pārstāvji (249) | 09. janvāris 2012 14:44

Sveiki!

*If* the Constitutional Court (Satversmes tiesa) decides to hear this case, I suppose we’ll discover whether they believe that our Founding Fathers were wrong in 1922 to provide specific instructions (see below) within the Constitution’s articles that provide the specific mechanism to change every single article in the Constitution, including Article 4 (which since 1998 contains this sentence: “The Latvian language is the official language in the Republic of Latvia. ”)  In other words: how can a referendum (whose aims, I, of course, don’t support) that’s based on the Satversme’s own articles possibly be anti-constitutional?

I’m tempted to call this whole debacle a colossal waste of time.  Except that it does serve the purpose of attention not being focused on what the government is (or isn’t) doing to address the woeful state of the economy, the ‘brain drain’ created by young people emigrating to western countries, the lack of a coherent education policy, to say nothing of health and welfare policies.  So, clearly some benefit from this diversion, though I don’t believe it’s those citizens of Latvia who aren’t parliamentary deputies or Ministers in the Cabinet.

E.

From Latvia’s Constitution (Satversme):

Article 78. Electors, in number comprising not less than one tenth of the electorate, have the right to submit a fully elaborated draft of an amendment to the Constitution or of a law to the President, who shall present it to the Saeima. If the Saeima does not adopt it without change as to its content, it shall then be submitted to national referendum.

See also : Article 77. If the Saeima has amended the first, second, third, fourth, sixth or seventy-seventh Article of the Constitution, such amendments, in order to come into force as law, shall be submitted to a national referendum.

everything is a waste of time…..................except taking a toke.
too bad i can’t do it at work.

Sveiki!

Ja gadienā kādam interesē šis tēmats, es arī Saeimas deputātam Andrejam Judinam par šo Feisbukā (https://www.facebook.com/andrejsjudins?sk=wall) jautāju un šeit viņa sīkais paskaidrojums, kas ļoti skaidrā valodā visu saliek pa plauktiņiem:

Manā skatījumā ne katrs jautājums, ko cilvēki var noformulēt, var tikt nodots izlemšanai referendumā. Piemēram, vai tautai nobalsojot, var atņemt sievietēm vēlēšanu tiesības, aizliegt kādas tautības pārstāvjiem adoptēt bērnus vai atņemt pilsonību tiem cilvēkiem, kuru uzskati mums nepatīk? Mana atbilde – Nē. Ar referendumu nevar izlemt jautājumus, kas vērsti uz cilvēku pamattiesību ierobežošanu. Tāpat arī jautājumi, kas nosaka valsts pamatu (konstitucionālo kodolu) nevar tikt grozīti referenduma ceļā. Darbības, kas vērstas uz Latvijas Republikas demontāžu vai likvidāciju, pēc savas būtības ir prettiesiskas. Gribu vērst Jūsu uzmanību niansei – es runāju par prettiesiskumu, nevis nelikumību. „Prettiesiskums” nozīmē neatbilstību tiesībām, tiesību garam, savukārt pretlikumība ir neatbilstība likumam. Prettiesiskas var būt arī darbības, kas formāli nav aizliegtas ar likumu. Vienkāršiem vārdiem runājot, tiesības – tas ir gars, likums – forma, tiesību materializācija. Likumdevēja pienākums jau sen ir bijis ar likuma palīdzību noteikt, ka Latvijas Republikas konstitucionālais kodols nevar tikt grozīts ar tautas nobalsošanu. Tas netika izdarīts. Šīs neizdarības rezultāts mums ir zināms – tie, kas faktiski neatzīst Latvijas Republiku, uzskatot, ka 1991.gadā bija jādibina cita (jauna) valsts, organizēja parakstu vākšanu par otro valsts valodu, kas iniciēja referendumu. Vai ar to tika pārkāpti likumi? Nē, minētās darbības ir likumīgas, bet tas apdraud Latvijas Republikas konstitucionālo pamatu un tādēļ nevar tikt atzītas par tiesiskām.

Es neparakstīju iesniegumu Satversmes tiesai, jo uzskatu, ka tam ir jānotiek, ja jau tik tālu esam nonākuši. Visas darbības, kas tika veiktas ceļā uz referendumu bija likumīgas. Gan spēkā esošie likumi, gan atbildīgo valsts amatpersonu rīcība leģitimizē šo referendumu. Satversme pieļauj tās 4. panta grozīšanu, referenduma sarīkošanai nepieciešamais parakstu skaits tika savākts, Valsts prezidents, neraugoties uz dažām kritiskām piezīmēm, nosūtīja Satversmes grozījumu projektu nevis uz miskasti, bet uz Saeimu, Saeimas prezidijs ierosināja nodot grozījumu projektu Saeimas komisijām, nevis atteicās pieņemt šo dokumentu izskatīšanai, Saeimas deputāti (tai skaitā tie, kuri šodien parakstīja iesniegumu Satversmes tiesai), 22. decembri piedalījušies šī likumprojekta izskatīšanā. Taisnība, gan Vienotības, gan arī Nacionālās Apvienības deputāti balsojuši pret Satversmes grozījumiem. Tomēr, uzskatot, ka likumprojekts ir prettiesisks (a) un nelikumīgs (b) vispār nebija jābalso, jo prettiesiskas un nelikumīgas idejas nav noraidāmas ar balsu vairākumu – šādas idejas vienkārši ir ignorējamas. Tomēr mēs to noraidījām ar savām balsīm. Ar savu iepriekšējo darbību mēs atzinām, ka referenduma organizēšana ir likumīga. Šis referendums ir prettiesisks, nepatīkams, nepieņemams, bet likumīgs… Arī CVK rīkojusies saskaņā ar likumu, izsludinot referenduma organizēšanu 18. februārī. Tā vietā, lai izstrādātu grozījumus, kas (a) nepieļautu nākotnē līdzīgu referendumu iniciēšanu un (b) tautas vairākumam nobalsojot PRET grozījumiem 18.februārī, nepārprotami parādītu, ka Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, tika ierosināts apturēt tautas nobalsošanu. Vai tas atrisinās problēmu? Ļoti šaubos. Mēs dzīvosim ar šo problēmu līdz Satversmes spriedumam un, iespējams, ilgāk, ja ar spriedumu neapmierinātie apstrīdēs to Eiropas Cilvēktiesību tiesā..

4. Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.

(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

I have to agree with politruk and others that this amendment was a mistake,
but i don’t think that that is at the bottom ofthis mess.

Ushik claims it’s the pride…..............well, he can have his pride in Krasny Ploshad.

We’ll have to see what the judges come up with.

In the meanwhile y"all study up…............LOL

Šai zemē visdārgā mēs brīvību guvām,

Te paaudžu paaudzēm laimīgam dzimt,

Te šalc mūsu jūra, te zied mūsu druvas,

Te skan mūsu pilsētas, Rīga te dimd.

Padomju Latvija mūžos lai dzīvo,

Spoža lai Padomju vainagā mirdz!

Mēs cēlāmies, verdzības važas lai rautu,

Par gadsimtu cīņām ik vieta vēl teic.

Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu

Mēs kļuvām par spēku, kas pretvaru veic.

Padomju Latvija mūžos lai dzīvo,

Spoža lai Padomju vainagā mirdz!

Pa Ļeņina ceļu uz laimi un slavu

Ar Oktobra karogu iesim mūždien.

Mēs sargāsim Padomju Tēvzemi savu

Līdz pēdējai asiņu lāsei ikviens.

Padomju Latvija mūžos lai dzīvo,

Spoža lai Padomju vainagā mirdz!

Padomju Latvija mūžos lai dzīvo,

Spoža lai Padomju vainagā mirdz!

Pete, I hope it will never come to that.  Those lyrics really grate on my nerves, especially since a Latvian must have written them.  Surely no one took them seriously to heart.

BackgroundThe music was composed by Anatols Liepiņš, and the lyrics were written by Fricis Rokpelnis and Jūlijs Vanags.

Like it or not, i had to sing it in school….........after the Soviet anthem, to boot.

But are you not with the pai-pai gang?

When I was growing up, we never sung the Soviet Latvian anthem. Ever.

Where were you in 1949?

http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-katram-latvietim-jaintegre-vismaz-viens-krievs.d?id=42054254&com=1&no=0&s=1

Somebody put this goat back in the barn…............
Actually this is insulting to russians and latvians.

peter B et al,
“Actually this is insulting to russians and latvians”

I pick our Aleksejs.

Visu labu,

I pick our Aleksejs.”

Didn’t know tat you needed a domestic partner…...................LOL

As with many of Peebays posts - the stench of BS is overwhelming.

Where were you in 1949?

Peebay must have been quite the singer of patriotic songs going on the age of 6…

Better question being where is Aleks now. And where are you ?

.................LOL

Sveiki!

Pete B wrote: “I have to agree with politruk and others that this amendment was a mistake/…../”

I’m not sure whom your’e calling a “politruk.”  Pēteris C used to be called that, but I’m the only person who participated in this thread before you used that highly insulting soviet term.  Unlike you, I most certainly do NOT consider the 1998 amendment to the 4th Article of Latvia’s Constitution ‘a mistake’, which I made perfectly clear in my post.  For that matter, the Saeima’s deputy Andrejs Judins, whose FB post I copied into this thread, considers the amendment to Article 4 (“The Latvian language is the official language in the Republic of Latvia. ”)  to be of such importance to the constitutional core of the Republic of Latvia’s identity that it should never have been allowed to be brought up in a referendum.  (From Judins’ post: “Tāpat arī jautājumi, kas nosaka valsts pamatu (konstitucionālo kodolu) nevar tikt grozīti referenduma ceļā.  /...../Likumdevēja pienākums jau sen ir bijis ar likuma palīdzību noteikt, ka Latvijas Republikas konstitucionālais kodols nevar tikt grozīts ar tautas nobalsošanu. Tas netika izdarīts ”) By the way, the highly-regarded Judins has a PhD in the law and his credentials can be found at: http://www.vienotiba.lv/andrejs_judins 

I also couldn’t find anyone in the Delfi article that you posted at the start of this thread who thought that the amendment to Article 4 was a mistake.  So, I have no idea with whom you’re agreeing.  Perhaps not taking ‘tokes’ prior to posting on LOL might be a good idea (i.e., Pete B, Post #2: “everything is a waste of time…..................except taking a toke.”) 

E.

PS *If* this referendum takes place on February 18 – and I sincerely hope that the Constitutional Court doesn’t cancel it –  for those living abroad who are interested in voting by mail, this is explained at: http://web.cvk.lv/pub/public/30290.html  Your passport and an application announcing your intention to vote must be received by February 4th at one of the Latvian Embassies listed at : http://web.cvk.lv/pub/upload_file/TN_2012/Pasta_iecirkni.pdf

This referendum – if held – is symbolic.  It is highly improbable that a sufficient number of people will vote to adopt Russian as an official co-language with Latvian.  The ruling coalition (including Deputy Judins;  see his post above; and even Lembergs’ party that’s in the opposition), however, is urging vote-eligible citizens to turn out in high numbers in order to drive home the point that citizens consider that the Latvian language is indeed part of the constitutional core of Latvia’s identity.  This is necessary because Saeima lawmakers since 1994 when they began making amendments to the Constitution didn’t actually do their jobs, and have the Constitution analyzed so that Articles were updated and protected from the Founding Fathers’ original wording.  Now, in their mad rush to ‘catch up,’ they’ve created a constitutional crisis. 

I could say more, but I really do think that Judins (see Post #3 above) was quite succinct.  All vote-eligible citizens are permitted to vote in referendums and Saeima elections, regardless whether you can read Latvian or not.  But, since maintaining Latvian as the sole language of the Republic is the point of those opposing the referendum’s proposed change, I just can’t bring myself to translate Judins’ response to my question.

Peter B, I have never met Aleks, but I am quite sure he wasn’t even born in 1949.  I am very curious about this “anthem” and since you had to sing it in 1949, just how much longer after ‘49 were kids made to sing it?
Stalin died in 1953 but Kruschev wouldn’t have changed much in that respect nor any of those other ossified leaders. 
If Aleks didn’t have to sing it, was it Gorby that made that decision to stop singing it in schools?

I got out in 1960,so it was probably Nikita Sergeyevich, who started
the Destalinization…..........