Šodien Somijā atzīmē Neatkarības dienu
06.12.2011 ĢIRTS VIKMANIS
Šovakar Somijas galvaspilsētā Helsinkos Prezidenta pilī notiks tradicionālā Neatkarības proklamēšanas dienas balle, uz kuru uzaicinājums jebkuram somam ir liels pagodinājums. Latvijā dzīvojošais somu rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki uzsver, ka mūsu tautām ir daudz kopīga – gan sarežģītā vēsture, gan attieksme pret kultūru un dabu.
“Ja tu būtu soms, tu jau vakar būtu nopircis labu ēdienu un dzērienu, lai sagatavotu svinīgas vakariņas ģimenei un to laikā vakarā skatītos tiešraidi no balles Prezidenta pilī,” saka Juka. Uz balli pilī, kurā kungi ir tērpti frakās, bet kundzes elegantās vakarkleitās, katru gadu tiek ielūgts ap 2000 viesu.
Šajā dienā somi arī dodas uz kapiem, lai godinātu Brīvības cīņās, Pilsoņu karā un Ziemas karā kritušos tautiešus. Katru gadu citā Somijas pilsētā notiek valsts svētku militārā parāde, bet vakarā somi māju logos liek divas svecītes – J. Rislaki stāsta, ka tām ir jārāda ceļš uz mājām brīvības cīnītājiem. Neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa ir arī televīzijā demonstrētā filma “Nezināmais karavīrs”, kas vēsta par Otro pasaules karu.
J. Rislaki teic, ka neatkarības proklamēšana Somijai notikusi līdzīgi kā Latvijā – bez vardarbības. Tas bijis tā laika Somijas valdības un parlamenta lēmums. “Pie mums tolaik bija arī Krievijas karavīri, taču viņi uzvedās mierīgi, jo nezināja, ko darīt Krievijā valdošā sajukuma dēļ,” skaidro rakstnieks. Latvijā pēc Neatkarības proklamēšanas sekoja bermontiāde un Brīvības cīņas, bet Somiju sāka plosīt pilsoņu kara traģisms.
“Somija sašķēlās divās daļās – vienā pusē bija aizsargi jeb baltie, bet otrā – sarkanie jeb sociālisti. Karš bija asiņains, ilga trīs mēnešus un prasīja 40 000 somu dzīvību. Beigās uzvarēja baltie,” vēsturiskos notikumus atgādina J. Rislaki.
“Latvieši un somi ir karavīru tautas, mums vēsture bijusi vardarbīga un sarežģīta. Jums, latviešiem, tā bijusi vēl šausmīgāka nekā mums,” salīdzina J. Rislaki. Latviešu un somu mentalitātē viņš redz daudzas kopīgas lietas – abām tautām svarīga ir mūzika un dziedāšana, literatūra, kā arī daba – mežs, makšķerēšana un medības. Arī Jukam patīk makšķerēšana – viņš bērnībā dzīvojis Hames provincē, kur apkārt ir daudz ezeru. Latviešiem un somiem ir kopīga kaislība uz hokeju – šogad Somija otro reizi vēsturē kļuva par pasaules čempioni, un tie somiem bija īsti nacionālie svētki. Somijā seši procenti no tās 5,3 miljoniem ir Somijas zviedri jeb, kā Juka saka – “zviedru somi”. Atceros kādu Somijas zviedru studentu viesošanos Latvijas Universitātē. Toreiz valdošā hokeja pavasara noskaņā pajautāju jauniešiem, kuras valsts komandai viņi jutīs līdzi. Atbilde bija ātra un nešaubīga: “Par Somiju, kā gan citādi!” Šādu attieksmi apstiprina arī Juka Rislaki. “Likumā noteikts, ka zviedri iemācās somu valodu, bet somi – zviedru valodu. Latvijai neder Somijas modelis valodas jautājumos. [bold for Peteris C. and Aleks] Zviedriski runājošie somi vienmēr ir dzīvojuši Somijā, ir patrioti, visi ir pilsoņi un visos karos cīnījās par Somiju. Viņi ir maza minoritāte, turklāt likumi viņiem dod daudz tiesību,” stāsta J. Rislaki. Savukārt somu attieksmi pret pašu valodu viņš vērtē kā tradicionālu un tādu, kas nepieļauj daudz svešvārdu, taču pēdējos gados līdz ar interneta attīstību somu valodā ienāk daudz anglicismu.
Somiju pasaulē cildina par tās izglītības sistēmu un labajām universitātēm. Pēc Jukas vārdiem, skolotāja profesijai viņa dzimtenē ir augsts reitings un skolotāji ir labi atalgoti. “Telekomunikāciju giganta “Nokia” veiksmes stāsts balstās uz labām skolām un universitātēm. Pašlaik gan “Nokia” neiet tik labi kā agrāk asās konkurences dēļ. Tagad Somijā valsts un sabiedrība meklē jaunu virzienu, kā varētu vairot turību. Veca joma ir papīra un celulozes rūpniecība, bet pasaulē tās produkcijas ir pārāk daudz. Tagad somi aktīvi lūko atjaunojamās enerģijas virzienā,” stāsta Juka. Jāuzsver, ka Somija nav NATO dalībvalsts, taču rakstnieks to skaidro ar to, ka somiem ir svarīgs pašlepnums un sava neatkarīga armija – tas skaidrojams ar Somijas sarežģīto vēsturi.
