Thanks, Anita. I hope others feel the same.

Sorry, Ogresdels, but what you wrote is pure idiocy. Discussing what the correct pronunciation of something should be shows respect and not the lack of it. I am sure if some American newspaper had refered to Baiga Vasara as Zaiga Vakara the unusual suspects would be all over it.

Andrejs

Andrejs - 20 December 2008 07:29 AM

I am sure if some American newspaper had refered to Baiga Vasara as Zaiga Vakara the unusual suspects would be all over it.

Andrejs

It is quite surprising to see you write that, Andrej.  After all, you are on record as having not very kind things to say about Baiga Vasara to begin with:

http://www.imdb.com/title/tt0283908/#comment

Also, I knew Zaiga Vasariņa (technically Zaiga Blumberga-Vasariņa).  She was a great lady, a patriot.  Zaiga Blumberga-Vasariņa was a friend of mine.  You, sir, are no Zaiga Blumberga-Vasariņa.

visu labu,

/R

p.s. Admit it, you just don’t like it when Roberts is the hero.

Good catch. Surprised Ogresdels isn’t all over me for refering to the Baigais Gads as Baiga Vasara. I am sure that can be interpreted as a slight on my part on the suffering of the entire Latvian nation throughout its entire history and a defense of the Russians (surprised that Madam President hasn’t jumped on this yet). Only one season? I applogize in advance and for the record state that the rudens, ziema and pavasaris were just as baigi. Now please don’t anyone ask me to pick the baigakais amongst them (just in case Madam President wakes up).
I have no doubt that Zaiga Blumberga-Vasariņa is more of a lady than I and her patriotism without question far superior to mine.
Having had the pleasure of meeting both Robertses I can only say that both are equally heroic in their own special ways. And each unique and without equal.
As to my review of Baiga Vasara. I stand unwavering by my original words. Its a ho hum B movie with glimmers of potential. Please don’t ask me to watch it again.

Andrejs

The term “Baigais gads” almost certainly derives from the title of Edvarts Virza’s prophetic 1939 poem “Baigā vasara.” (By the way, Anna Žīgure, the writer, diplomat and wife of Jukka Rislakki, is Virza’s granddaughter).

Here is a short piece called „Baigais gads”- mīts un tā evolūcija, guaranteed to provoke President Ambersun.

Vysu lobu,
/P

P.S. I’ve written a couple of venomous little pieces on the latest loving actions of the ruling coalition, “Under the Latvian Yoke” and “Baby, Bathwater, Books.” I even link to Jukka…

Note:  The very same Anna Žīgure will be speaking in Chicago in late spring. 

Details forthcoming.

The term “Baigais gads” almost certainly derives from the title of Edvarts Virza’s prophetic 1939 poem “Baigā vasara.”

Actually Peter C., the name “Baigais gads” came from the German propaganda machine. When they invaded and occupied Latvia and the Soviet crimes were being found out, they printed the book “Baigais gads”. It in defamatory terms and pictures showed the crimes in heinous ways so one would hate the Russians and Jews and it worked. “Baigais gads” lasted 379 days for those who want to know.

HAPPY HOLIDAYS

Genau, but the Latvians working in the Nazi propaganda machine most likely took the term from the Edvarts Virza poem.

Mīta etimoloģija.

„Baigs –tas kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas; arī spoks”, teikts literārās valodas vārdnīcā.[9] Līdzīgi to skaidrojuši arī J.Endzelīns un K.Mīlenbahs kā sinonīmus šim vārdam minot drausmīgs, šausmīgs utt. Kādēļ pirmo padomju okupācijas gadu mēs saucam par „baigo” nevis „drausmīgo” vai kādu tml. gadu?

Apzīmējums „baigais gads” pirmoreiz tiek lietots 1941.gada 4.jūlijā laikrakstā „Tēvija” publicētajā rakstā „Kā čekisti izlaupīja un dedzināja Iekšrīgu”, kas sākās ar vārdiem: „Baigs bija viss sarkanā terora gads mūsu skaistajā Rīgā […]”[10] Tomēr šī apzīmējuma lietošana, ko tai laikā bieži lietoja publicisti un literāti, nebija nekas ekstraordinārs, un to lietoja dažādās citās variācijās. Tā pirmajā vācu okupācijas laikā izdotajā laikraksta „Nacionālā Zemgale” numurā tiek runāts par „baigajām stundām, kad trakoja pekles spēki, alkdami asiņu”[11], „Kurzemes Vārdā” par „baigajām dienām, kas beigušās” ar vācu armijas „atbrīvošanu”.[12]

Tomēr par jēdziena „baigais gads” autoru būtu jāuzskata Edvarts Virza (1883 -1940), kura 1939.gada decembrī „Sējējā” publicētā dzejoļa “Baigā vasara”, rindas ”Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzīs/ Bez laika kokiem augļi nokritīs,/ Par nastu būs, kas ir, un tas, kā nava”, daudziem pēc padomju okupācijas gada šķita pravietiskas[13] un pēc Valmieras “Tālavieša” apgalvojuma, tās vai katrs latviešu patriots esot nēsājis kabatā mašīnrakstā pavairotas.[14]

Protams, kad parādījās iespēja, laikraksti šīs vārsmas publicēja, lai tās aktualizētu sabiedrībai. Aizsāka to „Tēvija” 1941.gada 9.augusta numurā, kam sekoja arī citi preses izdevumi.[15] Dzejoļa publikācijas uzreiz neizraisīja padomju okupācijas gada identifikāciju – kā „baigo gadu”, daudz biežāk lietotie apzīmējumi tam bija „posta un iznīcības gads”, „drausmīgais komunistu valdīšanas laiks”, „sarkanais gads”, „drūmais gads”, „moku gads” u.c. Tomēr pamazām rakstu autori, runājot par padomju okupācijas posmu, sāka šo apzīmējumu aizvien biežāk lietot, tā, piemēram, jau dažas dienas vēlāk ”Tēvija” raksta par „baigo dienu Litenes nometnē”, par ”baigajām vēstīm no Igaunijas”, „baigajām naktīm Rīgas centrālcietumā” [16]utt. Pirmais, kas sāka lietot šo apzīmējumu, attiecinot to uz visu padomju okupācijas periodu, bija Mazsalacas draudzes mācītājs Alfrēds Skrodelis savā rakstā „Baigā gada ieguvums”, kurā runāja par latviešiem nepieņemamo boļševiku materiālismu, iepretim vācu nestajai „gara kultūrai”, ko, pateicoties „baigajam gadam”, latvieši beidzot esot apjēguši. [17]

Kopumā tomēr šis apzīmējums padomju okupācijas gadam „nepielipa”, bet tika lietots tikai reizi pa reizei, līdz 1942.gadā iznāca „attēlu un dokumentu krājums par boļševiku laiku Latvijā no 17.VI.1940 līdz 1.VII. 1941” ar nosaukumu „Baigais gads”,[18] ko papildināja „dokumentālā filma” „Sarkanā migla”, kas nāca klajā 1942.gada novembrī. Jau sākot ar 1943.gadu „baigā gada” apzīmējuma lietošana, ir vispārēja[19], ar piebildi, ka „tas esot tautas dots apzīmējums boļševiku valdīšanas gadam”.[20] Šī mistifikācija, par tautas doto apzīmējumu, vēlāk parādās arī trimdā. Tā A.Švābes Latvju enciklopēdijā minēts, ka „baigais gads” ir „boļševiku pirmā okupācijas gada nosaukums latviešu tautā” [21] , bet vēlāk šāds traktējums tiek pārņemts arī pēc neatkarības atgūšanas izdotajās mācību grāmatās.[22]

Tā, atļaušos secināt, ka mīta nosaukums radies no dzejoļa, kas publicēts vēl pirms „baigā gada”, tad tas ir izmantots kā propagandas apzīmējums, kurš vēlāk folklorizējies.

Kaspars Zellis: „Baigais gads”- mīts un tā evolūcija

author=“Peteris Cedrins”

„Baigs –tas kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas; arī spoks”, teikts literārās valodas vārdnīcā.[9] Līdzīgi to skaidrojuši arī J.Endzelīns un K.Mīlenbahs kā sinonīmus šim vārdam minot drausmīgs, šausmīgs utt. Kādēļ pirmo padomju okupācijas gadu mēs saucam par „baigo” nevis „drausmīgo” vai kādu tml. gadu?

ļoti interesanti!

‘to be afraid’ by Vasmer’ ethymology

бояться
боя́ться

бою́сь, укр. боя́тися, ст.-слав. боѩти сѩ φοβεῖσθαι, болг. боя́ се, сербохорв. бо̀jати се, словен. bojáti sę, bátl se, чеш. báti se, польск. bać się, в.-луж. bojeć so, н.-луж. bojaś se.

Родственно лит. bajùs “страшный”, báimė “страх”  (angst), báilė “боязнь, страх”, bijótis “бояться, др.-инд. bháyatē, bibhḗti “боится”, bhītás “боящийся”, авест. bayente “страшить, пугать”, др.-ирл. báigul “опасность” “(it is relative to Lithuanian, Sanskrit and Avestian and ancient Celtic forms)(Педерсен, Kelt. Gr. 1, 56); относившиеся сюда прежде д.-в.-н. bibên “дрожать, трепетать” Вакернагель (KZ 41, 305 и сл.) и Бернекер (1, 68) отделяют от этой группы слов; ср., однако, Мейе, MSL 14, 346. Балто-слав. гл. формы возводятся к основе наст. вр. *bai̯e-, прош. вр. *bii̯ā-, инф. *bītēi с различными выравниваниями по аналогии; см. Траутман, BSW 24; М. – Э. 1, 250 и сл.; 294, 305; Вакернагель, KZ 41, 305 и сл.; Бернекер 1, там же; Перссон 700.

In Prussian-Latvian dictionary by Mikkelis Klussis

BAJJAWA <45> [B`jintun drv] briesmonis, biedçklis
BAJJAWISKAS aj <25> [B`jawa drv] briesmîgs
BAJJINTUN <85> [pobaiint 87 MK] biedçt

Ar cienību,

Juris