Recent commentary

Don’t dare say anything bad about the lat

Visilgākā, viskošākā, visintensīvākā un visemocionālākā jubileja

Latviskā pašapziņa dzīvo katra cilvēka sirdī

New wine in old wineskins?

Georgia and Latvia, and Russia and America, too

Un kur pazuduši Latvijas bērni?

Latvian politics in the shadow of Georgia

President snubs Paralympic athlete’s victory

Russia’s ‘Russia problem’ also causes global misery

Tauta jums ir devusi uzdevumu

Blogs

Columns

Opinions

Dziesmu svētku noslēguma koncerts Mežaparkā beidzas ar “Gaismas pils”. (Foto: Aivars Liepiņš, Dziesmu svētku birojs)

Pēc svētkiem, eiforijas sajūta

Ilze Ostrovska

2008.07.12

Ak, vai cik žēl, svētki ir galā! No vienas puses, it kā jau esmu dabūjusi savu devu latviešu kultūras priekš ilgāka laika, bet no otras puses, atgriešanās realitātē vienmēr ir mazliet mokoša.

Vakar, atkal naktī, atgriežoties mājās, man pretī nāca krieviski runājošu jauniešu grupa, kas nav nekas neparasts ikdienā, bet pēkšņi es secināju, ka pa šo Dziesmu svētku nedēļas laiku, es neesmu tos ievērojusi. Šajā nedēļā Rīgā, pārmaiņas pēc, latvieši bija ņēmuši pārsvaru. Protams, Vecrīga vēl joprojām ir pilna ar tūristiem, bet tie ir visur un viņi nāk un iet. Esmu nogurusi un neizgulējusies, bet tas ir tas specifiski patīkamais nogurums, kas īstenībā rada tādu kā eiforijas sajūtu, reiboni. Nemaz nevaru iedomāties, ka jāgaida veseli pieci gadi, lai to atkal izjustu.

Dziesmu svētku noslēguma koncertam bija dots nosaukums “Latvija – Saules zeme”. Ne jau tāpēc, ka Latvijā mūžīgi spīd saule (man ir liecinieki, kas apliecinās pretējo), bet gan tāpēc, ka: “No Saules mēs un mūsu Dziesmu svētki gūst enerģiju un prieku. Saule mūsos uztur dzīvotgribu un neļauj svētku sajūtai sapīties nopūtu un ciešanu intonācijā.” Noslēguma koncertam izraudzītā mūzika bija raksturota kā ezers, kas pilns līdz malām, bet ne piliens tajā nav lieks. Un tā tas arī bija, beidzot repertuārs, kuram es nevarētu ne ko pielikt, ne ko atņemt! Visas dziesmas bija tautā pazīstamas un iemīļotas, bet uz beigām, tā teikt ķirsītis uz kūkas, bija atstātas tās, kuras veido to jocīgo kamolu kaklā un no kurām paliek valgas acis. Nezinu, vai tiem 12 tūkstoš dziedātāju bija tādas pašas izjūtas, bet es un pārējie 20 tūkstoš skatītāju izskatījās sajūsmināti par koncertu.

Pavisam citi Dziesmu svētki notika kalniņa lejasdaļā, vēl pirms estrādes. Tirgus kņada, ēdienu smarža un rindas pēc dzērieniem. Kaut kas mani tajā kaitināja. Zemapziņā saprotu, ka tā tas ir bijis un arī būs, bet šoreiz, kad ir tik interesantas dziesmas, visiem taču vajadzētu atrasties savās sēdvietās. Nē, sēžot savā pirmajā zonā, tieši pašā priekšā, mani tas nemaz netraucēja, un es nemaz nebūtu to ievērojusi, ja kaut kad koncerta vidū nebūtu aizskrējusi pēc koncerta programmiņas.
Tā nu tas ir, vienam patīk māte, otram meita, bet man patīk tautu dēls.

Esmu dzirdējusi visdažādākās atsauksmes par šīgada Dziesmu svētkiem un man skaidrs ir viens, ka izpatikt visiem nav iespējams. Un es arī saprotu, ka speciāli neviens režisors, mākslinieks vai vadītājs necentās uztaisīt kaut ko sliktu. Visi bija strādājuši pēc labākās sirdsapziņas un centušies pielikt roku, lai lielais darbs uz priekšu iet. Tāpēc arī bija iespējams sarīkot šos dziesmu svētkus un tāpēc arī mūsu dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO cilvēces radošā mantojuma sarakstā. Un mēs, latvieši, esam un būsim paši atbildīgi par to, lai tā tas būtu mūžīgi mūžos.

Ilze Ostrovska ir Latvijā dzimusi sieviete, kura 15 gadus nodzīvojusi Australijā. Tagad, atgriezusies Latvijā, strādā Pasaules brīvo latviešu apvienības birojā un brīvajā laikā raksta avīzē Austrālijas Latvietis par saviem piedzīvojumiem iknedēļas slejā - "Ilze šonedēļ Rīgā".

Pievieno komentāru par šo rakstu

Komentāri nedrīkst pārsniegt 2 500 zīmju. Lūdzam nelietot rupjības vai aizkārt citu godu un cieņu, kā arī nepievienot komerciāla satura ziņojumus vai pārkāpt autortiesības. Komentāri ir moderēti un tos publicējam pēc pārbaudes. Autoram neziņojot strīposim nepiedienīgus komentārus un tos, kas neturas pie temata. Ja ir jautājumi par šiem noteikumiem, raksti mums.

Vārds (obligāti):

E-pasts (obligāti, netiks publicēts):

Komentārs:

Lūdzu ieraksti vārdu, ko redzi bildē: