Recent commentary

Don’t dare say anything bad about the lat

Visilgākā, viskošākā, visintensīvākā un visemocionālākā jubileja

Latviskā pašapziņa dzīvo katra cilvēka sirdī

New wine in old wineskins?

Georgia and Latvia, and Russia and America, too

Un kur pazuduši Latvijas bērni?

Latvian politics in the shadow of Georgia

President snubs Paralympic athlete’s victory

Russia’s ‘Russia problem’ also causes global misery

Tauta jums ir devusi uzdevumu

Blogs

Columns

Opinions

Trīs tenori - Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs - izpilda komponista Jura Kulakova aranžēto tautasdziesmu “Tōli dzeivoj muna meilō”. (Foto: Aivars Liepiņš, Dziesmu svētku birojs)

Tautasdziesmas un tautastērpi

Ilze Ostrovska

2008.07.11

Ir priekšpēdējā Dziesmu un deju svētku diena un ir redzēts vēl viens lielisks koncerts – “Veltījums tautasdziesmai”, kas notika 10.jūlijā Rīgas Kongresu namā. Šī koncerta veidotāju vēlme bija līdzās tradicionālajiem tautas mūzikas atskaņojumiem piedāvāt citu skatījumu uz tautasdziesmu un tas viņiem tiešām izdevās, jo tika atskaņoti arī tādi aranžējumi, kuros atpazinu tikai pāris notis no it kā pazīstamas dziesmas.

Viskonservatīvāk savam darbam bija piegājis Maestro Raimonds Pauls, jo viņa darinātās dziesmas varēja atpazīt uzreiz un pat dungot līdzi. Arī citi Latvijā populāri džeza, roka un popmūzikas mākslinieki ļoti radoši atskaņoja sevis izvēlētos skaņdarbus, kuriem ik pa laikam pievienojās arī dziedātāji.

Tā nu es pirmo reizi iepazinos ar Latvijas Trīs tenoriem Nauri Puntuli, Guntaru Ruņģi un Miervaldi Jenču un neaizmirstama manā atmiņā paliks viņu izpildītā tautasdziesma “Tōli dzeivoj muna meilō”, kuru pavadīja pats aranžētājs Juris Kulakovs uz akordeona un arī diriģēja pats.

Starp sieviešu izpildītājām noteikti izcēlās spēcīgās balss īpašniece Ilona Bagele, kurai nepārprotami piemīt arī lielisks aktrises talants, kas padarīja viņas sniegumu vēl aizraujošāku.

Vakara vadītājs teicami piestrādāja pie zāles iekustināšanas, tāpēc skatītāji arī dabūja iemēģināt savas balsis gan dziedot “Kur tu teci”, gan piedziedot “Tumša, tumša tā eglīte”. Kā jau tas parasti gadās, ka tad, kad ir sākusies īsta jautrība un skatītāji ir atraduši kopīgu valodu ar koncerta sniedzējiem, tad skan pēdējā dziesma un ir laiks doties mājās.

Mājās vēl ātri iemetu acis laikrakstos, jo ievēroju labākās speciālistes Latvijā tautastērpu centra Senā klēts direktores Maruta Grasmanes komentārus par Dziesmu svētku dalībnieku tautastērpiem. Kā izrādās, reti kuram ir precīzs, pēc etnogrāfijas likumiem darināts vai uzvilkts tautastērps. Te Austrumlatvijas, Madonas, brunčiem ir pievilkts klāt spangu vainags, kādu valkā tikai Kurzemē — Ventspilī, Kuldīgā un Alsungā — un nekādā gadījumā citur. Te atkal valnīši, ko puisis uzmaucis virs zeķēm, ir absolūti nepareizi, un senlatviešiem pat sapņos nekas tāds nerādījās! Bija arī komentārs par ziedu vainagu:

Tā kā nesen bija Jāņi, un šajos svētkos pie tautastērpiem patiešām var likt ziedu vainagus — gan meitenes, gan sievas —, ziedu vainagi ir pieļaujami arī Dziesmu svētkos. Turklāt tā kā patlaban ir īstais puķu laiks un ziedu vainagi ir tik populāri, tas ir pieņemams variants. Svētku gājienā gan redzēju arī no mākslīgiem ziediem veidotus vainagus, par ko droši var teikt — katastrofa! Vienīgi gribu piebilst, ka pašreiz vairs nevajadzētu valkāt tos lielos Jāņu vainagus, bet varētu dot priekšroku smalkākiem vainadziņiem, kas nenosedz seju. Kā zināms, mūsu latviešu sievietes gudrības simbols ir atklātā, augstā piere, ko nenāktu par ļaunu demonstrēt arī publiski.

Tādai speciālistei gan būtu grūti uz visu to ačgārnību noskatīties, bet man, parastam mirstīgam, kurš nemāk atšķirt Kurzemes saktu no Lielvārdes, šīs niansītes ir veikli paskrējušas garām. Tērps, kas neizpelnījās nekādu kritiku bija Senlatvietes tērps, kas varētu būt no Austrumlatvijas puses.

Ir vēl viens cilvēks, kas ļoti labi ir ievērojis dažādas nianses un niansītes šajos Dziesmu svētkos. Tas ir Miķelis Svilāns un viņam būtu daudz ko pastāstīt par visiem Dziesmu svētkiem plašajā pasaulē, kuros viņš ir piedalījies, bet šeit tikai īsumā par viņa skatījumu. (Skaties video)

Ilze Ostrovska ir Latvijā dzimusi sieviete, kura 15 gadus nodzīvojusi Australijā. Tagad, atgriezusies Latvijā, strādā Pasaules brīvo latviešu apvienības birojā un brīvajā laikā raksta avīzē Austrālijas Latvietis par saviem piedzīvojumiem iknedēļas slejā - "Ilze šonedēļ Rīgā".

Pievieno komentāru par šo rakstu

Komentāri nedrīkst pārsniegt 2 500 zīmju. Lūdzam nelietot rupjības vai aizkārt citu godu un cieņu, kā arī nepievienot komerciāla satura ziņojumus vai pārkāpt autortiesības. Komentāri ir moderēti un tos publicējam pēc pārbaudes. Autoram neziņojot strīposim nepiedienīgus komentārus un tos, kas neturas pie temata. Ja ir jautājumi par šiem noteikumiem, raksti mums.

Vārds (obligāti):

E-pasts (obligāti, netiks publicēts):

Komentārs:

Lūdzu ieraksti vārdu, ko redzi bildē: