Recent commentary

Don’t dare say anything bad about the lat

Visilgākā, viskošākā, visintensīvākā un visemocionālākā jubileja

Latviskā pašapziņa dzīvo katra cilvēka sirdī

New wine in old wineskins?

Georgia and Latvia, and Russia and America, too

Un kur pazuduši Latvijas bērni?

Latvian politics in the shadow of Georgia

President snubs Paralympic athlete’s victory

Russia’s ‘Russia problem’ also causes global misery

Tauta jums ir devusi uzdevumu

Blogs

Columns

Opinions

Koncertuzvedumā “No sirsniņas sirsniņai” piedalījās 75 deju kolektīvi un 2231 dejotāji, kurus beigās skatītāji sveica ar stāvošām ovācijām. (Foto: Ilmārs Znotiņš, Dziesmu svētku birojs)

Patika viss, ko redzēju uz skatuves

Ilze Ostrovska

2008.07.09

Beidzot redzēju klātienē, ko tad par tām nedabūjamām Dziesmu svētku biļetēm var saņemt pretī. Mēroju ceļu pāri Daugavai, lai Ķīpsalas hallē noskatītos deju svētku koncertuzvedumu “No sirsniņas sirsniņai”.

Tā bija dejas soļu, mūzikas un tērpu parāde, jo uz skatuves mijās latviešu tautas deju soļi ar tango, lauku sētas skatus nomainīja pilsētas neona gaismas un deju tērpi mainījās, mainījās, līdz beidzot tika līdz tautas tērpiem.

“No sirsniņas sirsniņai” ir stāsts trijās daļās par lauku puiša mīlestību, laimes meklējumiem pilsētā un atgriešanos mājās. Katrai daļai ir savs nosaukums un sava stila mūzika. Pirmajā daļā liegās dejotāju kustības dejā “Un tu atkal atnākt nevarēji” būtu gandrīz pielīdzināmas baletam, kur pretī otrajā bija gan maršveidīgā “Nevienam es tās Rīgas neatdošu”, gan “Svīres tango”. Man, ka jau tādai mazliet vecmodīgai personai, visvairāk pie sirds gāja trešā daļa, jo nekas manās acī nebūs labāks par vecajiem, labajiem latviešu tautas dejas soļiem un tautas tērpiem.

Bet, nepārprotiet mani, es nevienu mirkli nejutos garlaikota un man patika viss, ko redzēju uz skatuves, tāpēc arī koncerts sākumā izlikās nepiedienīgi īss, bet kad ieskatījos pulkstenī, tad pamanīju, ka laiks ir pagājis vēja spārniem un pusotru stundu jau esmu baudījusi raitos dejas soļus. Nevarēju neievērot tās straujās kāju kustības, tos augstu paceltos ceļgalus, taisnās muguras un to ritmisko kustēšanos. Ātrums kādā viss notika bija apskaužams, jo no savas pieredzes zinu, ka tās ātrās dejas, lai gan izskatās ļoti skaisti, taču ir fiziski grūti dejojamas.

Ideāli iederējās šajā uzvedumā kadri no vecajām latviešu kinofilmām, kurus rādīja ekrānos uz sienas. Kad runa gāja par puisi, kurš krogus, alutiņa un daiļās krodzinieces dēļ aizmirst savu mīļoto, tad rādīja kadrus no Salna pavasarī. Kad runa gāja par lielpilsētas dzīvi ar sīkām mīlas dēkām, tad rādīja Ceplis un Agrā rūsa. Bet, kad puisis atkal atgriežas atpakaļ dzimtajā ciemā un mēģina atgūt meitenes sirdi, tad rādīja Limuzīns Jāņu nakts krāsā, kur Uldis Dumpis lenc jauno Diānu Zandi un mēģina visādi citādi viņai izpatikt.

Kamēr jaunie lēkāja kā driģenes saēdušies Pārdaugavā, tikmēr vecākās paaudzes dziedātāji un dejotāji mierīgākā gaisotnē uzstājās Doma laukumā uz speciāli būvētas skatuves. Tagad sēžot tribīnēs var redzēt gan skatuvi, gan lielo ekrānu. Iepriekšējā naktī, tā pavēlāk dodoties cauri Doma laukumam, ievēroju lielo rosību tieši blakus lielajam ekrānam, kur acīmredzami tika piestrādāts pie skatuves būvniecības. Ātrumā nevarēju iedomāties, kuriem priekšnesumiem tas varētu būt domāts, tāpēc šāvu vaļā savu jautājumu vienam no strādniekiem. Atbilde bija: “Dziesmu svētkiem.” Jā, nu tik daudz es pati varēju iedomāties, bet ja es gribot tuvāku informāciju, lai iegādājoties programmu. Jocīgi likās, ka cilvēks ir ar mieru strādāt naktī nemaz nezinot, kam viņa darbs ir vajadzīgs. Bet varbūt viņš strādā pēc principa – jo mazāk zināsi, jo mazāk klapatu.

Ilze Ostrovska ir Latvijā dzimusi sieviete, kura 15 gadus nodzīvojusi Australijā. Tagad, atgriezusies Latvijā, strādā Pasaules brīvo latviešu apvienības birojā un brīvajā laikā raksta avīzē Austrālijas Latvietis par saviem piedzīvojumiem iknedēļas slejā - "Ilze šonedēļ Rīgā".

Pievieno komentāru par šo rakstu

Komentāri nedrīkst pārsniegt 2 500 zīmju. Lūdzam nelietot rupjības vai aizkārt citu godu un cieņu, kā arī nepievienot komerciāla satura ziņojumus vai pārkāpt autortiesības. Komentāri ir moderēti un tos publicējam pēc pārbaudes. Autoram neziņojot strīposim nepiedienīgus komentārus un tos, kas neturas pie temata. Ja ir jautājumi par šiem noteikumiem, raksti mums.

Vārds (obligāti):

E-pasts (obligāti, netiks publicēts):

Komentārs:

Lūdzu ieraksti vārdu, ko redzi bildē: