Recent commentary

Don’t dare say anything bad about the lat

Visilgākā, viskošākā, visintensīvākā un visemocionālākā jubileja

Latviskā pašapziņa dzīvo katra cilvēka sirdī

New wine in old wineskins?

Georgia and Latvia, and Russia and America, too

Un kur pazuduši Latvijas bērni?

Latvian politics in the shadow of Georgia

President snubs Paralympic athlete’s victory

Russia’s ‘Russia problem’ also causes global misery

Tauta jums ir devusi uzdevumu

Blogs

Columns

Opinions

Dziesmu svētku atklāšanas koncerts, kas notika 6.jūlijā Mežaparka estrādē Rīga, ir saņemis ne visai labas recenzijas latviešu presē. (Foto: Aivars Liepiņš, Dziesmu svētku birojs)

Svētkos var satikt draugus, kā arī akmeņus

Ilze Ostrovska

2008.07.08

Kā jau pa īstiem tautas svētkiem, visu nedēļu darbosies arī Dziesmu un deju svētku gadatirgus “Visus vārtus vaļā vēru, lai varēju lielīties” Vērmanes dārzā, kur Latvijas amatnieki piedāvā tautastērpu aksesuārus, latviskas rotaslietas, tautiskus apģērbus, māla izstrādājumus, austas segas, rokdarbus, pinumus, metāla kalumus u.c. Vienlaikus Vērmanes dārzā notiek koncerti uz lielās dārza estrādes un trim mazākām estrādēm, tāpēc tur var satikt visraibāko publiku – draugus, radus, paziņas, ciemiņus no ārvalstīm un kaimiņu Janku.

Gadatirgus nojumes ir izkaisītas pa visiem Vērmaņdārza celiņiem, kas ieinteresētos pircējus piespiež apstaigāt visu dārzu, ja grib redzēt visu, ko tirgo. Bet, ja esi pārlieku saguris, tepat arī soliņi. Uz viena no tādiem soliņiem sastapu senu draugu, Aldi Silu no Austrālijas, specifiski Adelaides, un nevarēju saprast kā šis mūžīgi skrienošais, mūžīgi ar koriem un tautas dejām aizņemtais cilvēks, var tā mierīgi sēdēt parkā uz soliņa, kad visapkārt valda pats aizņemtākais laiks tādiem cilvēkiem kā viņš. (Skaties video)

Vēl viena lieta, kas ir vērtīgs Dziesmu svētku apskates objekts, ir “Runājošie akmeņi” laukumā pie Pēterbaznīcas. “Runājošo akmeņu” ceļojošā izstāde tapa Latvijas festivāla Francijā “Pārsteidzošā Latvija” ietvaros kā centrālais pasākums. Tagad lielie laukakmeņi ir atpakaļ Latvijā un runā latviski nevis franciski un tāpēc, ka ir dziesmu svētki, katras stundas sākumā arī uzdzied. Pa dienu tie guļ, lai naktī (no plkst.22:30 līdz 04:00) katrs uzsāktu savu stāstu. Katram akmenim ir sava seja, sava balss, sava tēma, raksturs, vārds un humora izjūta.

Es vakar naktī gribēju būt visgudrākā, tāpēc izdomāju apciemot “Runājošos akmeņus” nevis pirmajā darba stundā, bet gan otrajā, tā ap 24:00. Bet es sapratu, ka neesmu bijusi visai oriģināla, jo apmeklētāju bija daudz, daži uzvedās skaļi un staigāja priekšā projektoriem. Tas viss apgrūtināja pilnībā izbaudīt izstādi, bet ar visu to, es sapratu, ka tas ir kaut kas fantastisks. Viens akmens stāstīja par ģeogrāfiskiem un vēsturiskiem datiem un beigās paziņoja: “Tas ir fakts, tas ir kā iecirsts akmenī!” Cits akmens brīdināja cilvēkus, ka ja viņi Latvijas mežos ieraugot cilvēku ar nazi rokā, lai nebīstoties, jo tie esot tikai sēņotāji. Trešais novēlēja piedzīvot to sajūtu, kāda esot lecot ar izpletni, kad uz laiku esi apmānījis zemi, kas visu laiku velk Tevi pie sevis. Teiciens, ka Latvijā visi dzied ir šoreiz kā āmurs naglai uz galvas, jo Latvijā, kā tagad ir pierādīts, pat laukakmeņi prot dziedāt Bēdu manu lielu bēdu. Izstādi varēs apskatīt līdz 20. jūlijam un es to silti iesaku. (Skaties video)

Kā redzu pārāk silti netika uzņemts atklāšanas koncerts “Dziedot dzimu, dziedot augu,” kas notika 6.jūlijā Mežaparka estrādē. Pati nedabūju biļetes, tāpēc cītīgi sekoju līdzi, ko raksta prese. Reklāmraksts Dziesmu svētku mājas lapā vēstīja tā:

Atklāšanas koncertā, atsevišķi dziedot un izceļot tieši sava kora veidam atbilstošās dziesmas, atklāsies visu Latvijā pārstāvēto koru veidu krāsainā mozaīka. Daudzās balsis mūzikā vēstīs par Tēvzemes mīlestību, Baltijas vienotību, sievietes un vīrieša dzīves gājumu, ģimenes nozīmību, bērnu audzināšanu un vecāku godināšanu. Koncerta kulminācijā iecerēts apjomīgs jaundarbs – Z. Liepiņa un M. Zālītes cikls “Dziedot dzimu, dziedot augu”.

Šodienas, 8.jūlija, laikrakstu Diena un Neatkarīgā Rīta Avīze vēstījumi ir daudz skaudrāki. Tautā labi pazīstami ļoti kritiski izsaka savas domas par to, ka koncerts bijis par garu, ka programma neesot bijusi pietiekami pārdomāta, ka dejotāji darbojās citā stilistikā nekā dziedātāji, ka kāpēc koncerts jāsāk plkst.21? Lai būtu tumsa? Tumsu vajag popmūzikas koncertiem, kur cilvēkus apdullina. Vairāk gaismas! Jānis Lūsēns nāca klajā ar ideju: “Sadarbībā ar Komponistu savienību četros gados apzināt autorus, kuri varētu rakstīt a cappella un ar pavadījumu un likt viņiem pastrādāt. 10—20 autoriem pasūtīt pa piecām dziesmām, un kori lai paši atlasa. Tā veidotos nākamo Dziesmu svētku Zelta repertuārs. Repertuāru jāveido no dziesmām, kuras ir svarīgas, aktuālas, tautai mīļas. M. Brauna ‘Saule. Pērkons. Daugava’ un R. Paula ‘Manai dzimtenei’ taču netika rakstītas Dziesmu svētkiem, bet tagad ir kopkora iemīļotākās dziesmas! Jāatrod vieta priekam un enerģētikai, lai nav tikai latviešu gaudulība, mūžīgās sāpes.”

Jau laikraksta virsraksti pasaka daudz, “Vieni aizgāja apgaroti, citi – garlaicības mākti” (NRA) un “Popkorns un Jurjānu Andrejs” (Diena). Bet nenokārsim degunus, jo Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumu “Latvija – Saules zeme” organizatori sola daudz interesantāku, atraktīvāku un, galvenais, lai visiem būtu iespēja sadziedāties. Iespējams, tieši daudzo nezināmo dziesmu skandēšana atklāšanas koncertā bija pie vainas tam, ka daļai skatītāju nebija emocionālās pacilātības sajūtas.

Ilze Ostrovska ir Latvijā dzimusi sieviete, kura 15 gadus nodzīvojusi Australijā. Tagad, atgriezusies Latvijā, strādā Pasaules brīvo latviešu apvienības birojā un brīvajā laikā raksta avīzē Austrālijas Latvietis par saviem piedzīvojumiem iknedēļas slejā - "Ilze šonedēļ Rīgā".

Pievieno komentāru par šo rakstu

Komentāri nedrīkst pārsniegt 2 500 zīmju. Lūdzam nelietot rupjības vai aizkārt citu godu un cieņu, kā arī nepievienot komerciāla satura ziņojumus vai pārkāpt autortiesības. Komentāri ir moderēti un tos publicējam pēc pārbaudes. Autoram neziņojot strīposim nepiedienīgus komentārus un tos, kas neturas pie temata. Ja ir jautājumi par šiem noteikumiem, raksti mums.

Vārds (obligāti):

E-pasts (obligāti, netiks publicēts):

Komentārs:

Lūdzu ieraksti vārdu, ko redzi bildē: