Recent commentary

Don’t dare say anything bad about the lat

Visilgākā, viskošākā, visintensīvākā un visemocionālākā jubileja

Latviskā pašapziņa dzīvo katra cilvēka sirdī

New wine in old wineskins?

Georgia and Latvia, and Russia and America, too

Un kur pazuduši Latvijas bērni?

Latvian politics in the shadow of Georgia

President snubs Paralympic athlete’s victory

Russia’s ‘Russia problem’ also causes global misery

Tauta jums ir devusi uzdevumu

Blogs

Columns

Opinions

Dziesmu un deju svētku gājiens pa Rīgas centru ilga 7 stundas. (Foto: Ilmārs Znotiņš, Dziesmu svētku birojs)

Re ko uzgāju garā gājienā

Raksta rīki

Nosūtīt draugam

Izdrukāt

Izslāpušajiem skatītājiem limonādi pārdeva Arnis Kākulis un viņa dēls Zintis, kas uz Latviju pārcēlušies no Čikāgas. (Foto: Arnis Gross)

Elmārs Bauris ir viens no vecākājiem Dziesmu svētku dalībniekiem. (Foto: Ilze Ostrovska)

Ilze Ostrovska

2008.07.06

Dziesmu svētku gājiens bieži paliek atmiņā skaidrāk nekā paši Dziesmu svētki, jo tajā tiešām var redzēt to Latvijas kultūras bagātību, kad katram novadam, katrai mazai tautas deju vai kora grupiņai tautas tērps ir citādāks, nemaz nerunājot par izrunu un dziedamām dziesmām. Vislabāk šo garo gājienu, kas šogad ilga pāri par septiņām stundām, ir skatīties vietā, kur stāv kāda mutīga sieva, kurai vienmēr ir gatavs uzsauciens vai pamudinājums gājējiem, jo tas piešķir sevišķu, pacilātu gaisotni visai apkārtnei. Tad arī laiks paiet ātrāk un jautrāk.

Atšķirībā no citiem svētkiem, šogad gājiens ir pirmajā svētku dienā, nevis pēdējā dienā. Gājiens sākās 11.novembra krastmalā un virzījās cauri Rātslaukumam, pa Kaļķu ielu, gar Brīvības pieminekli un tālāk pa Brīvības ielu līdz pat Dailes teātrim. Dalībniekiem bija jānoiet gājienā aptuveni 2 kilometri un tas paņēma aptuveni vienu stundu. Gājiena dalībniekus pa mikrofonu uzsauca trīs vietās – pie Rātsnama, kur tos sveica valsts augstākās amatpersonas, pie Laimas pulksteņa un pie Dailes teātra. Uz dienas beigām paši pieteicēji arī bija manāmi noguruši un viņu uzsaucienos parādījās pa dažai tīri saprotamai kļūdiņai. Piemēram, grupa “Skanda” pēkšņi pārtapa par “Skrandu”, kas izraisīja vispārēju jautrību apkārtējos. Šajā momentā es sajutu, ka esmu starp savējiem, jo tikai latvietis, kas ieinteresēti klausās visā notiekošajā, varēja pamanīt šo vārdu spēli, šo nieka viena burta kļūdiņu.

Kā jau tas notiek, kad ilgstoši stāvi kādā vietā, Tu sāc iepazīt sev apkārtējos, līdz šim nepazīstamos cilvēkus, un nepaiet ilgs laiks, kad sākas sarunas un domu apmaiņas ar tiem. Tā nu es sāku runāties ar vienu pavecāku vīru, kas ļoti labprāt pastāstīja savu dzīves stāstu. Izrādās, viņš gaidīja savu kori, lai izdevīgā mirklī pievienotos tam un turpinātu gājienu ar savu VEF kori “Olutiņš”. Lai gan “Olutiņš” izklausās pēc vīru kora, tajā dziedot tikai divi vīri, bet pārējās esot dāmas. Elmārs Bauris, tā sauca manu kaimiņu, esot 90 gadu vecs, tāpēc izvēlējies sākt savu gājienu tikai no Rātslaukuma, kaut jūtoties spirgts un vesels, jo daudz staigājot un veselīgi ēdot. Kad ieminējos, ka oficiālajos Dziesmu svētku sarakstos kā vecākais dalībnieks tiek minēts Jānis Ulme ar 88 gadiem, Baura kungs izvilka savu dalībnieka karti un smaidot teica, ka laikam tomēr viņš būs tas vecākais.

Intereses pēc izstaigāju visu gājiena maršrutu, satiku neskaitāmas paziņas un pa laikam uzdūros kādam patīkamam pārsteigumam vai acij tīkamam skatam. Pie Brīvības un Blaumaņu ielas krustojumu ievēroju mazu zēnu, kas pārdeva paštaisītu limonādi. Viņš izskatījās gluži kā kādā redzētā amerikāņu filmā, kur bērni uz ielas pelna savu kabatas naudu ar atsvaidzinoša citrona dzēriena tirgošanu. Jaunajam biznesmenim, septiņus gadus vecajam Zintim Kākulim, šie esot pirmie Dziesmu svētki Latvijā, jo tikai gadu atpakaļ esot pārvācies no Čikāgas. Viņa dzērienam bija liela piekrišana un katrs pircējs uz atvadām saņēma sirsnīgu paldies un sveicienu Dziesmu svētkos.

Lai gan ir tāds nerakstīts dabas likums - kā klāt Dziesmu svētki, tā klāt arī melni lietus mākoņi, kas dziedātājiem un dejotājiem liedz pilnībā baudīt svētku skaistumu, vismaz gājiena laikā debesis saulainas un tikai ar dažiem mākonīšiem. Tāpēc gājiena dalībnieki nedabūja visai Latvijai parādīt savus lietusmēteļus, kuri esot no caurspīdīga, ūdensnecaurlaidīga materiāla, lai ne tikai pasargātu greznos tautastērpus no samirkšanas, bet arī būs labi redzami lietus gadījumā. Mētelīšus rotājot ne vien Dziesmu un deju svētku, bet arī valsts 90.dzimšanas dienas logotips, kas svētku dalībniekus aicinās domāt par savu zemi un tās skaisto tuvojošos gadadienu. Iepriekšējās nedēļas nogalē brīvprātīgie, kas palīdz Dziesmu svētku organizētājiem, saiņoja svētku dalībnieku ceļa somas - linu auduma maisiņus, kur ielikt nošu grāmatas. Tajos bez jau minētajiem lietus mētelīšiem varēs atrast arī derīgas informācijas materiālus, sēžampaklājiņus un spuldzītes, kas svētku dalībniekiem pēc režijas un scenogrāfijas iecerēm būs jāizmanto priekšnesumos.

Patīkami nogurusi no šodienas piedzīvotā, devos mājās atpūtināt savas nogurušās kājas un smelties spēkus veselīgā miegā, lai atkal rīt varētu stāties pretī Dziesmu svētku piedzīvojumiem. Pretī man nāca koristi un koristes, cerams, mazliet atvilkuši elpu no rīta gājiena, lai enerģijas pilni dziedātu atklāšanas koncertā “Dziedot dzimu, dziedot augu”. Vēl kā pa miglu atcerējos, ka neesmu paspējusi apmeklēt Dziesmu un deju svētku gadatirgu “Visus vārtus vaļā vēru, Lai varēju lielīties” Vērmaņdārzā, bet nekas, to paspēšu citu dienu.

Ilze Ostrovska ir Latvijā dzimusi sieviete, kura 15 gadus nodzīvojusi Australijā. Tagad, atgriezusies Latvijā, strādā Pasaules brīvo latviešu apvienības birojā un brīvajā laikā raksta avīzē Austrālijas Latvietis par saviem piedzīvojumiem iknedēļas slejā - "Ilze šonedēļ Rīgā".

Pievieno komentāru par šo rakstu

Komentāri nedrīkst pārsniegt 2 500 zīmju. Lūdzam nelietot rupjības vai aizkārt citu godu un cieņu, kā arī nepievienot komerciāla satura ziņojumus vai pārkāpt autortiesības. Komentāri ir moderēti un tos publicējam pēc pārbaudes. Autoram neziņojot strīposim nepiedienīgus komentārus un tos, kas neturas pie temata. Ja ir jautājumi par šiem noteikumiem, raksti mums.

Vārds (obligāti):

E-pasts (obligāti, netiks publicēts):

Komentārs:

Lūdzu ieraksti vārdu, ko redzi bildē: