Recent commentary

Don’t dare say anything bad about the lat

Visilgākā, viskošākā, visintensīvākā un visemocionālākā jubileja

Latviskā pašapziņa dzīvo katra cilvēka sirdī

New wine in old wineskins?

Georgia and Latvia, and Russia and America, too

Un kur pazuduši Latvijas bērni?

Latvian politics in the shadow of Georgia

President snubs Paralympic athlete’s victory

Russia’s ‘Russia problem’ also causes global misery

Tauta jums ir devusi uzdevumu

Blogs

Columns

Opinions

Svētku dalībnieki priecājās atklāšanas koncerta “Dziedot dzimu, dziedot augu” 5.jūlija ģenerālmēģinājumā. (Foto: Ilmārs Znotiņš, Dziesmu svētku birojs)

Svētki ir sākušies!

Ilze Ostrovska

2008.07.05

Lielie dziedāšanas un dejošanas svētki ir sākušies! Kā mēs visi tos gaidījām, gan dalībnieki, gan līdzjutēji. Un kāds pārdzīvojums bija ķibeles ar ieejas biļešu iegādi, tāpēc vēl jo vairāk mani tracina šodienas paziņojums Dziesmu svētku mājas lapā: “Ap 3000 biļešu vēl pieejamas uz Atklāšanas koncerta ģenerālmēģinājumu šovakar, 5.jūlijā 21.00 Mežaparka Lielajā estrādē, kā arī ap 700 biļešu var iegādāties uz šodien plkst. 16.00 notiekošā koncerta ‘Deju svētkiem -60’ ģenerālmēģinājumu Arēnā Rīga.”

Neskatoties uz grūtībām, lielākajam vairumam cilvēku, ar kuriem aprunājos, tomēr ir izdevies tikt pie zelta vērtajām Dziesmu svētku biļetēm. Dažs stāvot garu garā rindā pie biļešu kasēm, cits atkal no spekulantiem pārpircis par trīskāršu cenu, cits samierinājies ar ģenerālmēģinājumiem, bet citam labs ir bijis tikai pats koncerts. Mums katram ir bijis savs veids, kā tikt pie biļetes, kas sniedz sajūtu, ko tikai Dziesmu svētku laikā var iegūt. To kopības un piederības sajūtu, kad uz Mežaparka skatuves šogad kāps 18 464 koristi, kad Dziesmu svētku gājienā pa Brīvības ielu dosies 38 500 dalībnieku un kad 13 317 dejotāju izveidos kādu latvisku rakstu Daugavas stadionā. Tas esot lielākais dalībnieku skaits svētku rīkošanas vēsturē, starp kuriem ir arī 505 latvieši no ārzemēm. Pa diviem koriem ir atbraukuši no Krievijas un ASV, pa vienam korim no Zviedrijas, Vācijas un Beļģijas, pa vienam korim un vienai tautas deju grupai no Īrijas un Kanādas, bet no tālās Austrālijas ir ieradusies tautas deju grupa, jauktais koris un vīru koris.

Kad mēģināju internetā sameklēt kādu informāciju par iebraukušajiem koriem un deju grupām, ievēroju rakstu kādā portālā par Īrijas latviešu kori: “LBI koris ‘eLVē’ diriģentes Ingūnas Grietiņas vadībā jau labu laiku nopietni gatavojas, lai šī gada jūlijā dotos uz Latviju un piedalītos lielajā kopdziedāšanā. Pagājušā gada nogalē kora kolektīvs nosvinēja savu pirmo jubileju… Katru svētdienu pievakarē dziedātāji pulcējas uz mēģinājumiem, lai mācītos svētku repertuāru. Gan kora diriģentes, gan dalībnieku uzņēmība ir patiešām apsveicama, jo tas nebūt nav viegli – savu brīvo laiku un enerģiju veltīt dziesmai, nevis ģimenei un atpūtai. Arī finansiāli koristi visu paveic paši – apmaksā ceļa izdevumus, pērk dziesmu grāmatas, kā arī gādā tautastērpus svētku koncertam.”

Tas, ka Dziesmu svētku dalībniekiem ir jāpatērē mēģinājumiem ļoti daudz sava brīvā laika, nevienam nav liels noslēpums, bet kā ir ar viņu finansēm? Cik tad maksā šis vaļasprieks?

Lai tie cipari būtu pēc iespējas iespaidīgāki, izmeklēju vistālākā ceļa veicēju un pavaicāju viņam par izdevumiem. Tālis Putniņš ir no Austrālijas un ir XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku tautas deju grupas “Jūrmalnieki” vadītājs. “Jūrmalnieki” sastāvā ir jaunieši no Adelaides, Sidnejas, Melburnas un Kanberas un pirmie izdevumi dejotājiem sākās jau mēģinājumu laikā. Katrs mācījās svētku dejas savās pilsētās, taču pāris reižu vajadzēja sanākt visiem kopā uz kopmēģinājumu. Tad vēl izdevumi tautas tērpiem, ceļa izdevumi uz Latviju, dzīvošana uz vietas. Jocīgi, bet “Jūrmalniekiem” bija atteikta iespēja, tāpat kā Latvijas dalībniekiem, apmesties pa Dziesmu svētku laiku kādā no Rīgas skolām. Tātad rupji skaitļojot, vienam jūrmalniekam šis vaļasprieks izmaksā ap 4 000 AUD, jeb kaut kas pie 1 600 latu. 

Lai gan oficiāli Dziesmu svētki iesākās šodien, 5.jūlijā, taču dziedāšana bija dzirdama jau vakar. Proti, 4.jūlijā, Dziesmu un deju svētku priekšvakarā Rīgā noslēdzās vokālo ansambļu konkurss, kas noteica labākos vokālos ansambļus bērnu, sieviešu, vīru, senioru, jaukto un pusprofesionālo vokālo ansambļu grupās. Vokālie ansambļi pirmo reizi Dziesmu svētku vēsturē būs pilntiesīgi svētku dalībnieki un piedalīsies svētkos ar 3 koncertiem. Pirmoreiz Dziesmu svētku vēsturē šogad tajos piedalīsies arī krāsu mūzikas grupa, kurā apvienojušies cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Ja jau esmu iesākusi ar Dziesmu svētku “neparastībām”, tad jāpiemin arī vecākos un jaunākos dalībniekus - Krimuldas vīru kora “Vecie draugi” dalībniekam Jānim Ulmem ir 88 gadi, bet jaunākajiem - tautas deju ansambļa “Dzintariņš” dalībniecei Paulai Kellijai un tautas deju ansambļa “Bitīte” bērnu grupas dalībniekiem Karlīnai Šēnknehtei un Eduardam Mazmačam - tikai astoņi gadi.
Katri Dziesmu svētki ar kaut ko atšķiras no citiem. Bez jau augšminētajām, šogad speciāli svētkiem ir laista apgrozībā vara un niķeļa sakausējuma piemiņas monētu “Dziesmu svētki”. Tā ir 1 lata monēta un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās - bankās, suvenīru un juvelieru veikalos, kā arī Dziesmu svētku norises vietās – Mežparka estrādē un Daugavas stadionā. Vara un niķeļa kaluma monētas “Dziesmu svētki” cena Latvijas Bankas kasēs - Ls 4.85.

Ir iznākusi arī grāmata angļu valodā Helper for visitors to Latvian Song and Dance Celebration (Dziesmu un deju svētku apmeklētāja palīgs), kas netradicionālā veidā iepazīstina ārvalstu draugus ar latviešu Dziesmu un deju svētku brīnumu – bagāto vēsturi, tradīcijām, norisi, aizkulišu noslēpumiem, kā arī ar svētku dziedošo un dziedinošo iedarbību uz ikvienu, kas tajā ir iesaistīts. “Neiespējami izstāstīts ārvalstu draugiem par Dziesmu un deju svētkiem to, kas mums, latviešiem, liekas tik pašsaprotams - par dalībniekiem, par aizkulisēm, mēģinājumiem un naktīm skolās, par grandiozo skatu Mežaparkā un shēmu, kā svētki tiek rīkoti. Tāpēc, ņemot talkā labu humora izjūtu un daudz attēlu, salikām kopā stāstu par Dziesmu un deju svētkiem,” stāsta grāmatas idejas autore Inta Šoriņa.

Man pašai ļoti simpātiskas liekas Dziesmu svētku uzlīmes, ko nu jau ilgākā laika posmā par zināmi iztērētu naudas summu veikalos Rimi kasieres izdala pircējiem. Piemēram – Pie stūres dzied, pa pedāļiem dejo! Saule. Pērkons. Daugava. Taču man visiemērotākā ir šī – Dziedāt nemāku, svētkus atbalstu! Un uzzīmēts ir cilvēks, kuram pār muti ir pārvilkts krusts.

Ilze Ostrovska ir Latvijā dzimusi sieviete, kura 15 gadus nodzīvojusi Australijā. Tagad, atgriezusies Latvijā, strādā Pasaules brīvo latviešu apvienības birojā un brīvajā laikā raksta avīzē Austrālijas Latvietis par saviem piedzīvojumiem iknedēļas slejā - "Ilze šonedēļ Rīgā".

Pievieno komentāru par šo rakstu

Komentāri nedrīkst pārsniegt 2 500 zīmju. Lūdzam nelietot rupjības vai aizkārt citu godu un cieņu, kā arī nepievienot komerciāla satura ziņojumus vai pārkāpt autortiesības. Komentāri ir moderēti un tos publicējam pēc pārbaudes. Autoram neziņojot strīposim nepiedienīgus komentārus un tos, kas neturas pie temata. Ja ir jautājumi par šiem noteikumiem, raksti mums.

Vārds (obligāti):

E-pasts (obligāti, netiks publicēts):

Komentārs:

Lūdzu ieraksti vārdu, ko redzi bildē: