Arhlatviešu vidusskolā beidzas 8. mācību gads, “Atbalsis” pošas uz Dziesmu svētkiem

Lieliem un satraucošiem soļiem tuvojas beigām jau astotais mācību gads Baškortostānā, Arhlatviešu vidusskolā. Kāpēc lieliem? Tāpēc, ka atlicis mazāk par nedēļu, lai latviešu valodas skolotājs varētu doties mājup. Kāpēc satraucošiem? Tāpēc, ka vēl priekšā ir Jāņi un “Atbalss” brauciens uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Satraukumu rada arī tas, ka šoreiz “Atbalsi” līdz Rīgai pavadīs režisors Renārs Vimba, kurš vēlas veidot filmu par to, kā Baškīrijas latvieši gatavojas Dziesmu svētkiem. Pagaidām neesmu sapratusi, vai šis satraukums ir patīkams vai traucējošs, šķiet, par to būs jārunā tad, kad viss būs beidzies.

Pašreiz Arhlatviešu vidusskolā rit skolēnu dienas nometne, kurā notiek arī latviešu valodas, folkloras un rokdarbu nodarbības. Ar LVA (Latviešu valodas aģentūras) un PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienības) atbalstu, nometnē piedalās divi skolotāji no Latvijas. Mūzikas skolotāja Anna Briška un rokdarbu skolotāja Antra Bāliņa-Diega. Skolotājas Baškīrijā viesojas jau otro reizi. Arhlatviešu vidusskolas skolēni ar aizrautību apgūst latviešu rotaļas un dančus, ar lielu uzcītību darbojas skolotājas Antras rokdarbu stundās. Tas viss viņiem ir kas nebijis un jauns, skolēni ar patiesu prieku pieņem visu to, ko abas skolotājas var iemācīt.

Šis mācību gads bija notikumiem piesātināts. Ziemas saulgriežos Arhlatviešu vidusskolā viesojās muzikālās apvienība “Rāmi Riti”, februārī Latviešu kultūras dienās darbojās skolotāji no Latvijas un Maskavas, latviešu folkloras ansamblis “Atbalss” ieguva “Parauga” ansambļa titulu, jūnija beigās skolēni dosies uz Dziesmu svētkiem.

Ar katru mācību gadu skolotāja darbs kļūst dinamiskāks, piesātinātāks, gribas pat teikt sarežģītāks. Šķiet, no latviešu valodas skolotāja kā no brīnumdara tiek gaidīts kaut kas neparasts. Bet vēlme dažādot un uzlabot savu darbu un bērnu ikdienu nav nekas neparasts, tā ir norma. Dažubrīd liekas, ka skolas direktore vairs nepieņems latviešu valodas skolotājas idejas un ieceres, par daudz aktīvas un skaļas tās šķiet. Taču direktore pieņem, direktore atbalsta, tas ir liels atspaids skolotāja darbā. Apziņa, ka neesi ar savu domu viens.

Viens notikums dod aizmetni citam notikumam, neliela idejas dzirkstele izvēršas par notikuma lavīnu. Spēj tikai darīt! Spēj saķert ideju dzirksteles! Dzirksteles rada gaismu un siltumu. Man liekas, ikviens kas bijis Maksima Gorkija ciemā Arhlatviešu vidusskolā, katrs, kas spējis aizraut bērnus kaut uz mirkli ir radījis gaismu un siltumu bērnu sirdīs un prātos.

Arhlatviešu vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Roza Mazitova reiz teica, ka visi tie latviešu skolotāji, kas viesojušies skolā atklāj, cik radoša, draudzīga un talantīga ir latviešu tauta.

Latviešu valodas un kultūras skolotāja darbību Baškortostānas Maksima Gorkija ciemā finansē Latviešu valodas aģentūra no valsts budžeta. 2018. gadā latviešu valodu skolotājas Ilonas Saverasas vadībā apgūst 19 skolēnu, bet folkloras ansamblī “Atbalss” aktīvi darbojas 16 bērnu.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Sibīrijā.

Top 10 digital essentials for travellers to Latvia

If you are heading over to Latvia this summer here are the top 10 digital essentials to consider.

  1. Get a local SIM card for your mobile telephone. You will need a local number to be able to perform some of the other items mentioned below. Prepaid SIM cards are available from Narvesen, Circle K and larger stores and start from as low as EUR 2. Latvijas Mobilais Telefons has the best mobile coverage in Latvia, but you may want to also consider Bite, Tele2 and others. If you are staying for more than a month several cost-effective plans are also available from as low as EUR 9.99 for unlimited calls, SMS and data.
  2. Get your new mobile eID. If you have a Latvian passport and are using either an iOS (iPhone) or Android smartphone register for the new eSignature mobile service. This will enable you to sign documents electronically and correspond with Latvian government agencies, banks and other businesses no matter where you are in the world effectively bypassing notaries and other intermediaries. To register you will need to visit the Business Registrar of Latvia on the 2nd Floor on 2 Pērses (near the corner of Barona & Blaumaņa Streets). Bring your passport and mobile phone – the whole registration process shouldn’t take more than 15 minutes (ring them on 67108787 to check on the waiting times).
  3. Register your own personal domain, for example, abolins.id.lv. Every Latvian citizen is entitled to a free personal domain in the id.lv space subject to availability. If you’re feeling especially patriotic then you can also register āboliņš.id.lv with the complete Latvian letters. Having your own personal domain means that you can set up an email address that won’t change every time you decide to switch your email provider. If you have been feeling uneasy about your current email service because of the way they are using your personal data then this a great alternative. Why not set up an email address for every family member, eg. janis@abolins.id.lv, maija@abolins.id.lv, peters@abolins.id.lv and so on.
  4. Download the Latvian folksongs app for iOS (iPhone) and Android smartphones. There will be lots of singing this summer so why not have a few folksongs under your belt in preparation. The Tautasdziesmas app will also work without an Internet connection and the zoom function is particularly useful for campfire and other social gatherings. You can also listen to the melodies in case you need a refresher.
  5. Share your travel photos and videos using files.fm. Upload up to 20Gb or more and you can password protect your data as well. Founded by Latvian Jānis Viklis, this free service has been going strong since 2007 and is a super-fast alternative to Dropbox.
  6. Transfer your money with TransferWise and avoid unnecessary bank and currency conversion fees. Brought to you by the same people who created Skype, this service will allow you to transfer your money in hours rather than days and save money as well. Set up within minutes and use on your iOS (iPhone) and Android device. The borderless account service is even faster.
  7. Get around Riga with public transport using Moovit or Trafi. Enter your destination and you will be guided with step by step directions on your smart device (phone or watch). The mobile friendly website 1188 also provides timetables for services outside of Riga.
  8. Get around Riga with Taxify, the Uber taxi service of the Baltics. Estonian-based Taxify now operates in over 25 countries and 40 cities worldwide. Download the app, choose a driver based on distance, prices and car model and watch the driver arrive at your pick-up destination in real time. Expect to pay no more than 10-15 EUR for a taxi from the airport to the centre of Riga.
  9. Get around Riga with car-sharing service CarGuru. Download the app and register in minutes (which includes taking a photo of your driver’s license). Select a car from a list of nearby locations – you have up to 20 mins to get to your reserved car. Unlock the car using the app, take the keys out of the glovebox and you’re ready to start driving. The price includes all costs including fuel, parking and insurance.
  10. Get around Riga with a Sixt rental bike. Choose from 28 rental stations in Riga as well as Jurmala. Download the Nextbike app and register. The first 30 minutes are free, thereafter EUR 0.99 for each additional 30 minutes or EUR 9.99 for a 24 hour rental.

Latvia enjoys one of the fastest Internet speeds in the world and Lattelecom provides a free public WiFi service. But we suggest you get off your devices and enjoy the rich cultural program on offer (including the Song Festival in early July) as part of Latvia’s centenary celebrations!

 

Lieldienu svinēšana Baltikas ciemā Baškīrijā

Klāt pavasaris! Klāt Lieldienu prieks! Lai gan Baškīrijā pavasaris nāk ilgi un ar lielām pūlēm, tas tomēr nāk, un Lieldienas pa kupenām tek tam līdzi. Šogad Baškīrijas latviešiem Lieldienas ievilkās līdz pat aprīļa vidum. Lai! Svētku nekad nav par daudz.

Šoreiz Lieldienu prieku dalījām ar Baškortostānā dzīvojošajiem baltkrieviem, kuri 19. gadsimta beigās no centrālās un austrumu Baltkrievijas pārcēlās uz Baškīriju zemes dēļ. Baltkrievi apmetās Iglino rajonā, kur savukārt jau mitinājās latvieši. Iglino un Arhangele bija divas lielākās latviešu kolonijas Baškortostānā.

Iglino rajons atrodas netālu no Baškīrijas galvaspilsētas Ufas, agrāk – Ufas apriņķis. Tajā vienkopus atradās Austrumciema (visvecākais latviešu ciems Baškīrijā), Ozolciema, Baltijas (tagad Baltikas) ciema, Rīgas, Simbirskas, Baložciema u.c. viensētu kolonijas.

Baltijas ciema koloniju 1885. gadā nodibināja Smiltenes un Raunas ieceļotāji. Latvieši audzēja rudzus, prosu, auzas, kviešus, galvenais ienākumu avots bija lopkopība. 1890. gadā latvieši atvēra savu skolu, pirmajos gados mācības notika latviešu valodā. 20. gadsimta sākumā mācības notika jaunās skolas telpās, tās pirmais direktors bija Kārlis Sville. Ar lielu bijību vietējie latvieši atceras skolotāju Gustavu Gulbi, kurš skolā nostrādājis visu mūžu. Pratis gatavot vijoles, bijis labs dārznieks. Baltijas un Austrumu ciemā bija lūgšanu nami, kuri 20. gadsimta 30-tajos gados pārtapa par klubiem. Baltijas ciema lūgšanu namā strādāja pērminderis Kārlis Gulbis, kuru 1937. gadā apcietināja, un piesprieda 25 gadu sodu izsūtījumā. Līdzīgi kā Arhangeles kolonijas latvieši, arī Iglino tika dibināti orķestri, kori, pat amatierteātri. Pūtēju orķestri vadīja Pēteris Eidiņš, stīgu instrumentu orķestri – Voldemārs Šmits.

Baltkrievi, līdzīgi kā latvieši, 19. gadsimta beigās uz Baškīriju pārcēlās zemes dēļ. 20 gadsimta sākumā uz Baškīriju atceļoja Pirmā pasaules kara bēgļi. Ar laiku jau atbraukušie baltkrievi uz Baškīriju aicināja savus novadniekus, slavēdami Baškortostānas auglīgo zemi. Baltkrievi galvenokārt nodarbojās ar zemkopību, audzēja linus. Saimniekoja tā, kā bija pieraduši to darīt dzimtenē. 20. gadsimta 50-tajos, 70-tajos gados daudz latviešu atgriezās savā etniskajā dzimtenē. Baltkrievi šo iespēju tik ļoti neizmantoja. Baltikas ciema vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Marina Manturova paskaidroja: “Staļiniskās represijās latvieši cieta krietni vairāk nekā baltkrievi, tas bija viens no iemesliem, kāpēc latvieši izmantoja iespēju atgriezties Latvijā”.

Iglino rajons ir vienīgais Baškortostānas rajons, kur dzīvo daudz baltkrievu, tāpēc tika izveidots Baltkrievu Kultūrvēsturiskais centrs, kura paspārnē darbojas pieaugušo un bērnu baltkrievu folkloras ansambļi, muzejs, kā arī bibliotēka, kurā ir pieejamas grāmatas baltkrievu valodā. Baltikas ciema vidusskolā fakultatīvi var apgūt baltkrievu valodu un folkloru. Līdzīgi kā latviešiem Jāņi, arī baltkrievi ļoti labprāt svin vasaras saulgriežus (jūlijā). Tie ir plaša mēroga svētki, kurus apmeklē baltkrievi no citām Krievijas pilsētām un no Baltkrievijas.

Apmeklējot Baltikas ciemu, mani patīkami pārsteidza iedzīvotāju draudzība un mērķtiecība. Par saviem līdzekļiem ciematā ir uzcelta baznīca, ciemats ir sakopts un tīrs. Kluba zālē nebija nevienas brīvas vietas, pie tam, uz koncertu bija atnākuši ne tikai skolēni, bet arī skolotāji. Taču visbrīnišķīgākais bija tas, ka pēc koncerta es iepazinos ar vienu no Baltikas ciema latvietēm Mildu Gulbi. Viņas senči savulaik atbraukuši no Vidzemes.

Baškīrijas latviešu diasporai ir izveidojusies cieša sadraudzība ar ukraiņu un vāciešu diasporu. Kārtējo reizi pārliecinos, ka nedz ukraiņiem, nedz vāciešiem un arī baltkrieviem nav tik ciešas sadarbības un atbalsta ar etnisko dzimteni kā tas ir latviešiem. Uzturēt un saglabāt saikni ar savu etnisko dzimteni ir svarīgi, taču Baltikas baltkrievi savu kultūru un valodu spēj saglabāt arī bez šīs saiknes ar dzimteni. Pirms pāris gadiem ugunsgrēks iznīcināja Baltkrievu etnogrāfisko muzeju, vietējie to ir atjaunojuši. Baltkrievu folkloras ansamblis “Sjabri” vairākkārt ir ieguvis “Tautas ansambļa” godu.

Baltkrievus un latviešus vieno kas kopīgs. Tā ir spēja svešā vietā neaizmirst sevi un spēt par to runāt un stāstīt tik ilgi, kamēr sadzird un apjauš, ka mēs esam tāda saujiņa ne savējo. Šai baltkrievu saujiņai tas ir izdevies lieliski. Saglabāt savu kultūru un valodu laikā, kad līdzekļu trūkumu dēļ daudz kas apstājas, ir liela māka. Mēs varam tikai mācīties, kā to paveikt. Gribas ticēt, ka šī saikne ar uzņēmīgo, viesmīlīgo un draudzīgo tautu nepārtrūks.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Sibīrijā.