Top 10 digital essentials for travellers to Latvia

If you are heading over to Latvia this summer here are the top 10 digital essentials to consider.

  1. Get a local SIM card for your mobile telephone. You will need a local number to be able to perform some of the other items mentioned below. Prepaid SIM cards are available from Narvesen, Circle K and larger stores and start from as low as EUR 2. Latvijas Mobilais Telefons has the best mobile coverage in Latvia, but you may want to also consider Bite, Tele2 and others. If you are staying for more than a month several cost-effective plans are also available from as low as EUR 9.99 for unlimited calls, SMS and data.
  2. Get your new mobile eID. If you have a Latvian passport and are using either an iOS (iPhone) or Android smartphone register for the new eSignature mobile service. This will enable you to sign documents electronically and correspond with Latvian government agencies, banks and other businesses no matter where you are in the world effectively bypassing notaries and other intermediaries. To register you will need to visit the Business Registrar of Latvia on the 2nd Floor on 2 Pērses (near the corner of Barona & Blaumaņa Streets). Bring your passport and mobile phone – the whole registration process shouldn’t take more than 15 minutes (ring them on 67108787 to check on the waiting times).
  3. Register your own personal domain, for example, abolins.id.lv. Every Latvian citizen is entitled to a free personal domain in the id.lv space subject to availability. If you’re feeling especially patriotic then you can also register āboliņš.id.lv with the complete Latvian letters. Having your own personal domain means that you can set up an email address that won’t change every time you decide to switch your email provider. If you have been feeling uneasy about your current email service because of the way they are using your personal data then this a great alternative. Why not set up an email address for every family member, eg. janis@abolins.id.lv, maija@abolins.id.lv, peters@abolins.id.lv and so on.
  4. Download the Latvian folksongs app for iOS (iPhone) and Android smartphones. There will be lots of singing this summer so why not have a few folksongs under your belt in preparation. The Tautasdziesmas app will also work without an Internet connection and the zoom function is particularly useful for campfire and other social gatherings. You can also listen to the melodies in case you need a refresher.
  5. Share your travel photos and videos using files.fm. Upload up to 20Gb or more and you can password protect your data as well. Founded by Latvian Jānis Viklis, this free service has been going strong since 2007 and is a super-fast alternative to Dropbox.
  6. Transfer your money with TransferWise and avoid unnecessary bank and currency conversion fees. Brought to you by the same people who created Skype, this service will allow you to transfer your money in hours rather than days and save money as well. Set up within minutes and use on your iOS (iPhone) and Android device. The borderless account service is even faster.
  7. Get around Riga with public transport using Moovit or Trafi. Enter your destination and you will be guided with step by step directions on your smart device (phone or watch). The mobile friendly website 1188 also provides timetables for services outside of Riga.
  8. Get around Riga with Taxify, the Uber taxi service of the Baltics. Estonian-based Taxify now operates in over 25 countries and 40 cities worldwide. Download the app, choose a driver based on distance, prices and car model and watch the driver arrive at your pick-up destination in real time. Expect to pay no more than 10-15 EUR for a taxi from the airport to the centre of Riga.
  9. Get around Riga with car-sharing service CarGuru. Download the app and register in minutes (which includes taking a photo of your driver’s license). Select a car from a list of nearby locations – you have up to 20 mins to get to your reserved car. Unlock the car using the app, take the keys out of the glovebox and you’re ready to start driving. The price includes all costs including fuel, parking and insurance.
  10. Get around Riga with a Sixt rental bike. Choose from 28 rental stations in Riga as well as Jurmala. Download the Nextbike app and register. The first 30 minutes are free, thereafter EUR 0.99 for each additional 30 minutes or EUR 9.99 for a 24 hour rental.

Latvia enjoys one of the fastest Internet speeds in the world and Lattelecom provides a free public WiFi service. But we suggest you get off your devices and enjoy the rich cultural program on offer (including the Song Festival in early July) as part of Latvia’s centenary celebrations!

 

Lieldienu svinēšana Baltikas ciemā Baškīrijā

Klāt pavasaris! Klāt Lieldienu prieks! Lai gan Baškīrijā pavasaris nāk ilgi un ar lielām pūlēm, tas tomēr nāk, un Lieldienas pa kupenām tek tam līdzi. Šogad Baškīrijas latviešiem Lieldienas ievilkās līdz pat aprīļa vidum. Lai! Svētku nekad nav par daudz.

Šoreiz Lieldienu prieku dalījām ar Baškortostānā dzīvojošajiem baltkrieviem, kuri 19. gadsimta beigās no centrālās un austrumu Baltkrievijas pārcēlās uz Baškīriju zemes dēļ. Baltkrievi apmetās Iglino rajonā, kur savukārt jau mitinājās latvieši. Iglino un Arhangele bija divas lielākās latviešu kolonijas Baškortostānā.

Iglino rajons atrodas netālu no Baškīrijas galvaspilsētas Ufas, agrāk – Ufas apriņķis. Tajā vienkopus atradās Austrumciema (visvecākais latviešu ciems Baškīrijā), Ozolciema, Baltijas (tagad Baltikas) ciema, Rīgas, Simbirskas, Baložciema u.c. viensētu kolonijas.

Baltijas ciema koloniju 1885. gadā nodibināja Smiltenes un Raunas ieceļotāji. Latvieši audzēja rudzus, prosu, auzas, kviešus, galvenais ienākumu avots bija lopkopība. 1890. gadā latvieši atvēra savu skolu, pirmajos gados mācības notika latviešu valodā. 20. gadsimta sākumā mācības notika jaunās skolas telpās, tās pirmais direktors bija Kārlis Sville. Ar lielu bijību vietējie latvieši atceras skolotāju Gustavu Gulbi, kurš skolā nostrādājis visu mūžu. Pratis gatavot vijoles, bijis labs dārznieks. Baltijas un Austrumu ciemā bija lūgšanu nami, kuri 20. gadsimta 30-tajos gados pārtapa par klubiem. Baltijas ciema lūgšanu namā strādāja pērminderis Kārlis Gulbis, kuru 1937. gadā apcietināja, un piesprieda 25 gadu sodu izsūtījumā. Līdzīgi kā Arhangeles kolonijas latvieši, arī Iglino tika dibināti orķestri, kori, pat amatierteātri. Pūtēju orķestri vadīja Pēteris Eidiņš, stīgu instrumentu orķestri – Voldemārs Šmits.

Baltkrievi, līdzīgi kā latvieši, 19. gadsimta beigās uz Baškīriju pārcēlās zemes dēļ. 20 gadsimta sākumā uz Baškīriju atceļoja Pirmā pasaules kara bēgļi. Ar laiku jau atbraukušie baltkrievi uz Baškīriju aicināja savus novadniekus, slavēdami Baškortostānas auglīgo zemi. Baltkrievi galvenokārt nodarbojās ar zemkopību, audzēja linus. Saimniekoja tā, kā bija pieraduši to darīt dzimtenē. 20. gadsimta 50-tajos, 70-tajos gados daudz latviešu atgriezās savā etniskajā dzimtenē. Baltkrievi šo iespēju tik ļoti neizmantoja. Baltikas ciema vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Marina Manturova paskaidroja: “Staļiniskās represijās latvieši cieta krietni vairāk nekā baltkrievi, tas bija viens no iemesliem, kāpēc latvieši izmantoja iespēju atgriezties Latvijā”.

Iglino rajons ir vienīgais Baškortostānas rajons, kur dzīvo daudz baltkrievu, tāpēc tika izveidots Baltkrievu Kultūrvēsturiskais centrs, kura paspārnē darbojas pieaugušo un bērnu baltkrievu folkloras ansambļi, muzejs, kā arī bibliotēka, kurā ir pieejamas grāmatas baltkrievu valodā. Baltikas ciema vidusskolā fakultatīvi var apgūt baltkrievu valodu un folkloru. Līdzīgi kā latviešiem Jāņi, arī baltkrievi ļoti labprāt svin vasaras saulgriežus (jūlijā). Tie ir plaša mēroga svētki, kurus apmeklē baltkrievi no citām Krievijas pilsētām un no Baltkrievijas.

Apmeklējot Baltikas ciemu, mani patīkami pārsteidza iedzīvotāju draudzība un mērķtiecība. Par saviem līdzekļiem ciematā ir uzcelta baznīca, ciemats ir sakopts un tīrs. Kluba zālē nebija nevienas brīvas vietas, pie tam, uz koncertu bija atnākuši ne tikai skolēni, bet arī skolotāji. Taču visbrīnišķīgākais bija tas, ka pēc koncerta es iepazinos ar vienu no Baltikas ciema latvietēm Mildu Gulbi. Viņas senči savulaik atbraukuši no Vidzemes.

Baškīrijas latviešu diasporai ir izveidojusies cieša sadraudzība ar ukraiņu un vāciešu diasporu. Kārtējo reizi pārliecinos, ka nedz ukraiņiem, nedz vāciešiem un arī baltkrieviem nav tik ciešas sadarbības un atbalsta ar etnisko dzimteni kā tas ir latviešiem. Uzturēt un saglabāt saikni ar savu etnisko dzimteni ir svarīgi, taču Baltikas baltkrievi savu kultūru un valodu spēj saglabāt arī bez šīs saiknes ar dzimteni. Pirms pāris gadiem ugunsgrēks iznīcināja Baltkrievu etnogrāfisko muzeju, vietējie to ir atjaunojuši. Baltkrievu folkloras ansamblis “Sjabri” vairākkārt ir ieguvis “Tautas ansambļa” godu.

Baltkrievus un latviešus vieno kas kopīgs. Tā ir spēja svešā vietā neaizmirst sevi un spēt par to runāt un stāstīt tik ilgi, kamēr sadzird un apjauš, ka mēs esam tāda saujiņa ne savējo. Šai baltkrievu saujiņai tas ir izdevies lieliski. Saglabāt savu kultūru un valodu laikā, kad līdzekļu trūkumu dēļ daudz kas apstājas, ir liela māka. Mēs varam tikai mācīties, kā to paveikt. Gribas ticēt, ka šī saikne ar uzņēmīgo, viesmīlīgo un draudzīgo tautu nepārtrūks.

Ilona Saverasa ir skolotāja, kas māca latviešu valodu un kultūru Sibīrijā.

GVV latviešu valodas mācību programma laika tecējumā

Latviešu centrs Garezers sāka savu darbību 1965. gadā. Garezers ir pastāvējis, lai pulcinātu latviešu sabiedrību, audzinātu un mācītu latviešu jaunatni, lai stiprinātu latviešu valodu, kultūru un garīgās vērtības, lai veicinātu latvietību un saites ar Latviju. Garezera vasaras vidusskola (GVV) ir darbojusies kopš 1966. gada vasaras. GVV ir intensīva latviešu valodas vasaras programma jauniešiem no 14 līdz 17 g. vecumam. 2017. gada vasarā mācījās 119 jaunieši. Kādēļ vēl šodien jaunieši ziedo savu brīvo vasaras laiku, lai dzīvotu sešas nedēļas mežā? Skolēni aptaujās paši raksta:

“Es esmu piedalījusies Garezera nometnēs kopš man ir bijuši 6 gadi. Man ļoti patīk būt Garezerā; un es vienmēr priecājos kad es varu redzēt manus latviešu draugus.” “ Es braucu uz GVV, lai turpinātu attīstīt savas latviskās zināšanas un latviešu valodu, un protams, lai būtu ar draugiem.”

Tā paaudze latviešu, kas iebrauca ASV pēc 2. pasaules kara, grūti strādāja un centīgi izglītoja savus bērnus. Viņi izaudzināja divas paaudzes, kas sevi uzskata par latviešiem, un lika stiprus pamatus latviešu sabiedrībai. Šobrīd sabiedrisko darbinieku darbība strauji samazinās un atsevišķas organizācijas spriež par savu pašlikvidāciju. Kā saglabāt latviskumu, kā to saglabāt un noturēt nacionālo identitāti? Skolas ir svarīgas diasporas latviešu sabiedrības eksistencei.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā. ASV tautas skaitīšanas dati 2005. gadā rādīja, ka aptuveni 85,300 latviešu atrodas ASV.

Kādas ir viņu latviešu valodas spējas? Latviešu valoda aizvien vairāk zaudē savas dzimtās valodas pozīciju.

Sākuma gados GVV, gan arī citās diasporas latviešu skolās, mācījās bērni un jaunieši, kam mājās dzīvoja dzimtās valodas runātāji. Skolotāji arī bija dzimtās valodas runātāji. Skolēniem tikai bija jānoslīpē latviešu valoda, mācīja pēc Endzelīna valodas likumiem un lietoja filoloģes Baltiņas-Bērziņas grāmatu kā mācību grāmatu. Gadiem ejot uz priekšu, skolēnu mājās mazumā gāja dzimtās valodas runātāji. Vairāk ģimenēs viens vai otrs vecāks nebija latvietis. Skolēniem vairs nebija tikai jānoslīpē valoda, bet gan jāmāca latviešu valoda. Bija jāmāca latviešu valodas gramatika, radās daudz dažādas vingrinājumu lapas. Skolēni iemanījās tās labi izpildīt. Bet, rakstu valoda un runas valoda kļuva arvien liesāka. Vēl cita grūtība radās, proti, atšķirība bērnu valodas līmeņos kļuva arvien lielāka. Kā mācīt vienā klasē ar vienu skolotāju, vienlīdzīgi labi skolēnam ar labāku valodas līmeni un skolēnam ar vājāku valodas līmeni? Kad gāja runa par sadalīšanu skolēnus grupās pa valodas spējām, no vecākiem un skolotājiem izskanēja bažas. Svarīga ir skolēna pašapziņa, draudzības, prieks mācīties. Kā lai apvieno vēlmi skolēnos attīstīt valodu un arī mīlestību pret Latviju un latviešiem.

Kā zināms, vārdu krājums ir cieši saistīts ar cilvēka mājas un sabiedrisko dzīvi. Neskatoties uz to, ka latviešu skolas pievērsās vārdu krājumam, skolēnu vārdu krājums arvien samazinājās. Grūtākais bija atrast piemērotu lasāmvielu. Ja valodas līmenis bija piemērots, tad saturs bija bērnišķīgs. Ja saturs atbilda skolēna vecumam, valodas līmenis bija grūts. ALA centās līdzēt, izdodot grāmatas, piem. Lidijas Ziemeles Valodas mācība un Maijas Laiviņas Vēstures grāmatas pamatskolai. Latviešu valodas aģentūras (LVA), kas ir Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, mērķis ir veicināt latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. LVA ir sniegusi palīdzību, bet arvien pietrūkst mūsdienīgu un diasporas vajadzībām atbilstošu literatūras un vēstures materiālu.

LVA novēroja, ka latviešu valoda diasporā aizvien vairāk zaudē savas dzimtās valodas pozīcijas. Bet, saukt to par svešvalodu ir grūti.  Lielākai daļai GVV skolēnu latviešu valoda ir pirmā valoda ko dzirdēja. Viņiem tika dziedātas latviešu šūpuļdziesmas, lasītas latviešu pasakas un kāds ir runājis ar viņiem latviski, vai nu pamata, vidējā vai augstākā līmenī. Kad pienāca skolas gadi, tad 90% laika tika pavadīts vidē, kur runāja angliski. Jaunās zināšanas, ko ieguva bija saistītas ar angļu valodu. Tā latviešu valoda kļuva sekundāra. ALA Izglītības nozares vadītāja, Andra Zommere, izmanto apzīmējumu, mantotā valoda. Latviešu valodu nevaram saukt par dzimto valodu, jo dzīvojam angļu valodas vidē. Reizē, nevaram to par svešvalodu saukt, jo no bērnības to dzirdam un runājam. Kā latviešu skolām strādāt? Kādus materiālus izmantot? Kādas mācību metodes? Galvenais, jāveicina mūsu skolēnos valodas izaugsmi.

Liels solis uz priekšu tika sperts kad izveidoja latviešu valodas līmeņu pārbaudījumus. ALA Izglītības nozare sadarbojās ar PBLA Izglītības padomes locekli, Daci Mažeiku. Par ASV latviešu skolu vajadzībām piemērotāko tika atzīts pastāvošais Eiropas valodas portfelis (EVP). EVP ir standartizēta valodas apguves līmeņa vērtēšanas sistēma Eiropas Savienības valstīs, kas nosaka personas dažādu valodu prasmi, iedalot to sešos līmeņos – Pamata valodas prasmes līmenis (A1, A2), Vidējais līmenis, kur skolēns patstāvīgi spēj lietot valodu (B1, B2), Augstākais līmenis, kur skolēns brīvi pārvalda valodu (C1, C2). Lietojot EVP Eiropas institūcijas un uzņēmēji var noteikt un izvērtēt potenciāla studenta vai darba ņēmēja valodas līmeni. Izmantojot šādus valodas pārbaudījumus ASV latviešu skolās, skolotāji var gūt vajadzīgo informāciju skolēnu mācīšanai un izaugsmes vērtēšanai. Arī paši skolēni spēj apzināties valodas prasmju līmeņus un turpināt sekot to izaugsmei un attīstībai. Valodas pārbaudījums ir lodziņš uz to, kāds ir skolēna valodas līmenis runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas un lasīšanas prasmēs. Ja skolotājs zina, kāds ir skolēna līmenis katrā prasmē, tad var labāk piemērot mācību vielu skolniekam. Vairāk par EVP var atrast Latviešu valodas aģentūras mājas lapā Eiropas valodu portfelis sadaļā.

GVV skolēni raksta Valodas līmeņu pārbaudījumus kopš 2014. gada vasaras. Šis ir viens no soļiem virzībā uz katra atsevišķa skolēna prasmju novērtējumu, personiskāku mācību pieeju un individuālāku mācību materiālu attīstību. Katru gadu audzēkņi veic valodas pārbaudījumu vasaras sākumā (formatīvi) un beigās (summatīvi). Pa šiem gadiem novērots, ka skolēnu valodas izaugsme vasarā, sešās nedēļās, pārsniedz ziemas mēnešu izaugsmi. To var izskaidrot ar to, ka GVV laikā skolēni pavada dienas latviešu valodas vidē, pievēršas mācībām latviešu valodā un izmanto valodu runājot gan ar pieaugušajiem, gan ar vienaudžiem. Izņēmumi ir tie jaunieši, kas apmeklē latviešu vidusskolu mājas pilsētās, kam valodas izaugsme parādās arī pēc ziemas mēnešiem. Mums, latviešu sabiedrībai, ir jāpiestrādā atbalstīt ģimenes, kas cenšas uzturēt latviešu valodas līmeni. Valoda ir dzīves veids, ne tikai mājas darbs. Lai valoda izaugtu, attīstītos, tā jālieto mājās un sabiedrībā. Ir jālasa, jārunā, jāraksta un valoda regulāri jāklausās.

Šovasar pirmo reizi GVV mācīja latviešu valodu sadalot skolēnus pa valodas līmeņu grupām. Vecuma grupas, klases, netika dalītas, kā arī citos priekšmetos skolēni netika sadalīti pa valodas līmeņiem. Jauno pieeju izmantoja tikai Valodas mācībai. Kopā sanāca 12 atsevišķas valodas grupas, kuras mācīja 8 skolotājas. Atsauksmes par šo sadalījumu bija pozitīvas, gan no skolotājiem, gan no skolniekiem. Skolotāja Laura Mestere (no Latvijas) izstrādāja pagaidu programmu šīm klasēm. Pamatā valodas līmenis noteica pārrunājamos tematus, bet klase (I, II, III vai IV) noteic mācāmo gramatiku. Tie audzēkņi kuri mācījās A1 vai A2 līmeņu grupās izmantoja LVA izdotās A1LAIPA un A2LAIPA grāmatas. Citos līmeņos izmantoja agrāk lietotus materiālus vai skolotāju radītus materiālus. LAIPA grāmatas izmanto svešvalodas mācību metodiku. Materiāli neatbilst pilnībā GVV skolēniem, kam latviešu valoda ir otrā valoda vai mantotā valoda. Visbiežāk pietrūka gramatikas vingrinājumi. Dažkārt skolotāji centās integrēt valodas stundu uzdevumus ar citu priekšmetu uzdevumiem (piemēram: publiskas runas sagatavošanas II klases literatūras un valodas grupām, aprakstu veidošanas izmantojot mākslas vēstures vielu, III klases vēstures pētniecības projekts iesaistot rakstu darbu un stāstījumu).

I klasē 20 skolēni mācījās izmantojot integrētu valodas mācības pieeju, valodu un literatūru. Skolēnus sadalīja divās grupās A1 un A2, un vasarai beidzoties 10 skolēni pārliecinoši sasniedza A2 līmeni un 9 sasniedza B1 līmeni. II klasē 43 skolēni mācījās 4 valodas grupās, kā arī III klasē 41 skolēns mācījās 4 valodas grupās. Analizējot Valodas līmeņu pārbaudījumu rezultātus, var secināt, ka skolēnim kas mācījās A līmeņa valodas grupās notika manāma valodas izaugsme. Vidējā līmeņa grupām, B1 un B2, izaugsme ir grūtāka. Tur rezultātus vērtīgi analizēt pa prasmēm, lai saprastu kā skolotāji var efektīvak strādāt par labu skolēnu valodas izaugsmei. IV klases skolēni mācījās 2 valodas grupās. IV klases skolēni kārtoja Latvijas Valsts valodas prasmes pārbaudījumus.  Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva un vecākā referente Baiba Mūrniece Buļeva ieradās GVV piektajā skolas nedēļā. Speciālistu ceļu un uzturu sedza Sabiedrības integrācijas fonda piešķīrums, ko jau otro gadu saņem ALA Izglītības nozare, sadarbībā ar GVV. Visi 15 IV klases skolēni ieguva Latvijas Valsts valodas prasmes apliecību atbilstoši savam līmenim. Pārbaudījumi apstiprināja, ka skolēnu latviešu valodas prasme ir pietiekama veiksmīgai saziņai valodas prasmes pamata un vidējā līmenī. Šovasar divas skolnieces saņēma arī augstākā, C līmeņa apliecības, norādot uz to, ka abas ir bilingvālas, ka vienlīdzīgi labi pārvalda latviešu un angļu valodas. Šādu valodas līmeni spēj sasniegt tad, kad ģimene mājās konsekventi runā latviski, pievēršoties arī klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmēm.

Nobeigšu šo pārskatu ar ALA izglītības nozares vadītājas Andras Zommeres secinājumiem, kurus viņa rakstīja “Izglītības nozares 2014./2015. gada projekts” aprakstā.

“Mācoties latviešu valodu tikai sestdienas un svētdienas skolas, laika gaitā ir pierādījies, ka nepieciešama no Latvijas skolās izmantotās vai ASV skolās trimdas sākuma gados izveidotās atšķirīga metodika. Jāpiegriež vērība arī piemērotu materiālu izvēlei, kuri situācijas sarežģītības dēļ̧ atšķirtos no līdz šim lietotajiem vai Latvijā izdotajiem līdzekļiem dzimtās valodas apguvei. Pieredze liecina, ka ASV latviešu skolās jāizmanto metodika un materiāli, kas drīzāk atbilst latviešu valodas kā otrās valodas vai mantotās valodas apguvei. Izmantojot otrās/mantotās valodas metodiku un pārbaudījumus, ir iespējams panākt tikpat labus vai pat labākus rezultātus valodas apguvē. Liela nozīme ir arī valodas un satura integrētajai apguvei, kas veicina straujāku valodas attīstību. Vēl jāuzsver vecāku lomas svarīgums bērna valodas pilnvērtīgā kopšanā. Latviešu skolās izmantotajai metodikai un materiāliem ir nenoliedzami liela nozīme, tomēr galvenā loma bērnu valodas apguves motivēšanā un ilgstošā nodrošināšanā ir ģimenei un vecākiem. Vecākiem noteikti jārod skolēniem iespējas izmantot un vingrināt visas valodas prasmes diendienā, lai pilnveidotu valodas izaugsmi. Skolām, savukārt, efektīvi mācot latviešu valodu, jāsekmē, jāatbalsta un jāmotivē vecāku vēlme ar bērniem sazināties latviski.” (A. Zommere)

Anita Briede-Bilsena, Garezera vasaras vidusskolas (GVV) skolotāju pārzine. Vairāk nekā 30 vasaras mācījusi GVV, gan latviešu valodu, tautas dejas, folkloru, Latvijas senvēsturi. Piedalījusies GVV programmu veidošanas projektos.