“Ai, bagāta man zemīte” – jauna horeogrāfija XVI Latviešu Dziesmu un deju svētkiem Kanādā

XVI LATVIEŠU DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KANĀDĀ Dagmāras Bārbales jaunās horeogrāfijas “Ai, bagāta man zemīte” oriģinālmūzika tagad pieejama straumēšanas platformās

Ziemeļamerikā ir vairākas mazas deju grupas, bet repertuārs grupām ar mazu dejotāju skaitu nav plašs. Gribēdami piedāvāt jaunu, jauku deju šīm grupām, XVI Latviešu dziesmu un deju svētku Kanādā rīkotāji vērsās pie horeogrāfes Dagmāras Bārbales, ar lūgumu radīt deju četriem pāriem, kas būtu piemērota gan vidējai paaudzei, gan jauniešiem. “Mani ļoti iepriecināja šis aicinājums radīt deju Latviešu dziesmu un deju svētkiem Kanādā, jo uzskatu, ka dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai ārpus Latvijas robežām ir nenovērtējama loma mūsu nacionālās identitātes stiprināšanā. Ļoti gribējās radīt šiem svētkiem, ko pavisam īpašu, tāpēc nolēmām radīt ne tikai deju, bet arī mūziku”, stāsta D.Bārbale. 

“Mēs ļoti priecājamies par skaisto deju un mūziku! Dejas “Ai, bagāta man zemīte” iekļaušana svētku progrmma, turpina Kanādas iesākto Svētku tradīciju  – jaunu deju radīšanu tieši deju Lieluzvedumiem – 2009.g. Zigurds Miezītis, 2019.g. Jānis Purviņš”, saka Tija Freimuta – Tautas deju nozares vadītāja un Svētku vice-priekšsēde.

Dejai mūziku komponējis Mārtiņš Miļevskis, teksta autore Inga Cipe. Dziesmas ierakstā piedalījušies bungu un dūdu mūzikas grupa Auļi, ģitārists Jānis Kalniņš un koklētāja Latvīte Cirse. Dziesmu iedziedājis Renārs Kaupers. Ieraksts tapis Studijā “LAUSKA”, skaņu režisors Kaspars Bārbals. Dziesma klausāma arī Dolby Atmos Spatial audio formātā.

Dziesma pieejama visās straumēšanas platformās, ieskaitot Spotify un Apple Music

XVI LATVIEŠU DZIESMU UN DEJU SVĒTKI KANĀDĀ notiks 2024. gadā no 4. – 7. jūlijam Toronto pilsētā, turpinot ilggadējo latviešu dziesmu un deju tradīcīju Kanādā. Svētku ietvaros notiks tautas deju Lieluzvedums, Jaundeju koncerts un TDA “Teiksma” (Latvija) deju koncerts, kā arī kopkoru koncerts, garīgās un orķestra mūzikas koncerts, teātris, bērnu aktivitātes, tirdziņš, mākslas un daiļamatnieku izstādes, balles un citi sarīkojumi. Paredzēts, ka Svētkos piedalīsies kolektīvi un viesi no Kanādas, ASV, Latvijas un Eiropas.

Tija Freimuts ir XVI Latviešu Dziesmu un deju svētku Kanādā Tautas deju nozares vadītāja un Svētku vice-priekšsēde.

Aptauja tiem, kuri pēdējos 10 gados atgriezušies Latvijā no dzīves emigrācijā

Lai noskaidrotu atgriešanās apstākļus un nosacījumus dažādos Latvijas reģionos, Latvijas Universitātes pētnieki veic pētījumu.

Dzīves un darba iespējas reģionos ir viens no svarīgiem faktoriem, kas nosaka, vai no Latvijas aizbraukušie atgriezīsies, kā arī kur tie izvēlēsies dzīvot pēc atgriešanās.

Lai labāk saprastu, kā sociāli-ekonomisko situāciju Latvijā un savā pilsētā vai novadā vērtē tie, kuri izlēmuši atgriezties, ar ko viņi šobrīd nodarbojas, kas mudinājis atgriezties un ar kādiem izaicinājumiem nācies saskarties, Latvijas Universitātes migrācijas pētnieki sadarbībā ar Latgales pārstāvniecību īsteno aptauju. Tās mērķis noskaidrot, kā ir mainījušās dzīves un darba iespējas Latvijas reģionos, un kādi apstākļi veicina vai kavē remigrantu iekļaušanos darba tirgū vai savas uzņēmējdarbības uzsākšanu. Pētījums palīdzēs sagatavot priekšlikumus atbalsta instrumentu plānošanai un ieviešanai, lai veicinātu un atbalstītu atgriešanos Latvijā.

Ja Jūs pēdējo 10 gadu laikā esat atgriezies/-usies Latvijā, aicinām Jūs piedalīties aptaujā!

Lai piedalītos aptaujā, lūdzu, klikškiniet šeit: https://aptauja.migracija.lv/2022-remigracija-regionos . Anketas aizpildes ilgums ir aptuveni 15 minūtes. Aptauju var aizpildīt latviešu vai angļu valodā.

Aptaujas norises laiks ir līdz 5.decembrim.

Inta Mieriņa ir LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Valsts prezidenta Egila Levita apsveikums valsts svētkos tautiešiem visā pasaulē

Sveicināti Latvijas valsts svētkos visā pasaulē!

Šogad jau 104. reizi svinam 18. novembri – Latvijas valsts dibināšanas dienu. Tie ir mūsu valstiskuma, brīvības un demokrātijas svētki.

Šis datums vedina domāt par Latviju vairāk un dziļāk. Mēs izjūtam piederību Latvijai, izjūtam atbildību par savu valsti. Tā mums ir dārga un vienīgā. Mēs esam gatavi to aizstāvēt.

Mīļie tautieši!

Latvija kļūst latviskāka. Saeimas lēmums par pāreju uz mācībām vienīgi latviešu valodā – mūsu valsts valodā – dziļi atbalsosies nākotnē. Tā ir ļoti būtiska reforma. Latvija kļūst latviskāka, un Latvijas sabiedrība kļūs saliedētāka.

Šajās dienās sagaidām jaunu valdību. Tai ir jābūt reformu valdībai. Mūsu tautsaimniecībai jāattīstās straujāk, mūsu tautas labklājībai jāaug ātrāk.

Tādēļ sadarbībai ar diasporu jākļūst vēl ciešākai un intensīvākai. Latvijai akūti ir vajadzīgi gudri cilvēki ar rietumniecisku domāšanu. Latvijas izrāviens izglītībā, ekonomikā un citās jomās nevar notikt bez jūsu iesaistīšanās pārmaiņu procesos.

Es aicinu apvienot spēkus Latvijas reformēšanai – tikai kopīgs darbs un nesavtīgi pūliņi Latvijai ļaus pastāvēt kā attīstītai, latviskai un modernai Eiropas valstij.

Dārgie tautieši!

Šeit, man aiz muguras, jūs redzat Paula Kalniņa un Jāzepa Rancāna portretus. Tie nesen papildināja Latvijas Valsts prezidentu portretu galeriju. Viņi trimdā uzņēmās pildīt Latvijas Valsts prezidenta pienākumus okupācijas laikā. Valsts prezidenta institūcijas simtgadē augstu novērtējam viņu darbu un ticību Latvijas atdzimšanai.

Liels paldies visiem valstiskā darba turpinātājiem ārpus Latvijas!

Dārgie draugi!

Nākamajā vasarā mūs kopā pulcēs Dziesmu svētki – skaistie, latviskie svētki, kam svinēsim 150. gadadienu. Tie vieno paaudzes, tie vieno latviešus gan Latvijā, gan visā pasaulē.

Dziesmu svētki izteic mūsu nācijas esību un mīlestību uz Latviju. Būsim tajos kopā, lai kur mēs katrs atrastos!

Vēlēsim Latvijai saules mūžu!

Apsveicu visus latviešus un visus Latvijas pilsoņus mūsu valsts proklamēšanas svētkos!