Melburnā aizsāks Latvijas simtgades karoga ceļu apkārt pasaulei

Gada nogalē aizsāksies viena no pirmajām simtgades norisēm – Latvijas karoga ceļš apkārt pasaulei, kam vakar ceļa vārdus deva Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Kultūras ministre Dace Melbārde ir saņēmusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) uzaicinājumu gada nogalē piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kā arī 56. Austrālijas latviešu kultūras dienās. Kultūras dienās ministre uzņēmusies veikt goda patroneses pienākumus, atklājot vērienīgo pasākumu, kura laikā tautiešiem tiks nodots arī Latvijas simtgades karogs. Tāpat viņa uzstāsies ar referātu un ar svinīgām runām vairākos kultūras dienu pasākumos.

Iniciatīva Latvijas karoga ceļš apkārt pasaulei ir 2×2 nometnes dalībnieku iecere, ko īsteno LV100 Jauniešu rīcības komiteja. Projekta mērķis ir nacionālā simbola godināšana, tā vairojot latviešu kopienās ārvalstīs patriotismu un lepnumu par Latviju. Tas būs ne tikai dāvinājums Latvijas simtgadei, bet arī mantojums, ko nodot nākamajām paaudzēm. Karogs kopā ar vēstījumu grāmatu, pabijis visos kontinentos, 2018. gadā atgriezīsies Latvijā.

Šobrīd Austrālijā mīt viena no pasaulē lielākajām latviešu kopienām, tādēļ ministre darba vizītes laikā plāno vairākas tikšanās un diskusijas ar tautiešiem par Latvijas valsts simtgades svinībām. Savukārt kultūras dienās šogad plānota plaša programma, kurā iesaistīsies kupls kolektīvu skaits, tostarp no Latvijas arī deju kopa „Līgo”, kur tās vadītājs Jānis Purviņš sniegs arī meistarklases. Ministres darba vizītes dienas kārtībā paredzētas vairākas uzrunas, tostarp Kultūras dienu un Lietišķās mākslas izstādes atklāšanās, kā arī kopkora koncertā.

„Lai arī ir pagājuši turpat kā 70 gadi kopš mūsu vecvecāki un viņu ģimenes bija spiesti atstāt Latviju, mīlestība un piederības sajūta pret senču zemi nav mazinājusies. Tieši pretēji, jo īpaši tagad, kad dzīvojam globalizētā pasaulē, aizvien biežāk dzird vārdus – piederība un identitāte. Mēs patiesi lepojamies ar to, ka piederam tik senai tautai ar tik bagātīgu kulturālo mantojumu! Latvietības saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm nebeidzas tikai ar vietējo latviešu sabiedrības sarīkojumu apmeklēšanu, iešanu sestdienas skolā, dziedāšanu latviešu korī, dejojot tautas dejas un pavadot vasaru latviešu bērnu nometnē. Mums ir nepieciešama dzīvā saite ar Latviju, tikšanās un iepazīšanās ar latviešiem no Latvijas! Lai arī Austrālija atrodas tik tālu, arī mēs esam daļa no latviešu tautas! Jūtamies bezgala pateicīgi, ka varam būt daļa no Latvijas simtgades aktivitātēm un būsim pirmā vieta, kur plīvos Latvijas simtgades karogs,” tautiešu vārdā stāsta Lara Brennere, Austrālijas latviešu 56. Kultūras dienu priekšsēde.

Kultūras ministre šogad aicināta pārstāvēt Latvijas valdību un uzstāties ar atklāšanas runu arī Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā “Ar skatu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu”. Viņa īpaši vēlas uzsvērt radošuma un izcilības lomu valsts izaugsmē, kvalitatīvas dzīves vides radīšanā, akcentējot bagāto Latvijas kultūras mantojuma un radošuma potenciālu jaunu radošo uzņēmumu veidošanā.

Austrālijā izstrādāta ļoti veiksmīga kultūrpolitika, definējot kultūru kā vienu no tautsaimniecības nozarēm un ekonomikas attīstības pīlāriem. Līdz ar to sagaidāms, ka forums būs noderīga platforma jaunām idejām kultūras un radošo industriju uzņēmumu jomā, stiprinot un attīstot ekonomiskos sakarus un tādējādi sniedzot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ar Klusā okeāna un Āzijas reģionā dzīvojošo latviešu mērķtiecīgu iesaisti ekonomisko sakaru attīstībā plānots ne vien veicināt Latvijas biznesa iespējas šajā reģionā, bet arī aicināt tautiešus atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību un eksportu.

Saskaņā ar pēdējiem tautas skaitīšanas datiem Austrālijā dzīvo aptuveni 20 000 cilvēku, kas uzrāda latvisku piederību. Teju simts dziedātāji un dejotāji no Austrālijas piedalījās XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Rīgā. Šobrīd tautieši ir uzsākuši aktīvu gatavošanos Latvijas valsts simtgades svinībām, plānojot dažādas aktivitātes, tai skaitā XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos 2018. gadā Austrāliju plāno pārstāvēt jau 103 koristi un 57 dejotāji.

Gunta Bormane ir Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Turpinās pieteikšanās “Eslingenas Dziesmu Svētkiem 70”!

Jau pavisam drīz pēc Otrā Pasaules kara lielākās latviešu bēgļu apmetnes vietā Vācijā c Eslingenā – no 2017. gada 15. – 18. jūnijam tiks rīkots svētku pasākums “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, tādējādi godinot vienu no ievērojamākajiem kultūras notikumiem latviešu trimdas vēsturē. 1947. gadā Eslingenā uz Dziesmu Dienām pulcējās vairāk kā 1000 dziedātāji un vairāki tūkstoši klausītāju, kuri tā brīža apstākļu spiesti bija atstājuši savu dzimteni un devušies meklēt jaunas mājas plašajā pasaulē.

Svētku programmas ietvaros notiks koru kopkoncerts ar folkloras kopu un latviešu skoliņu bērnu piedalīšanos, deju kolektīvu koncerts, kā arī neiztrūkstoša dziesmu svētku sastāvdaļa – svētku gājiens ar atklāšanas pasākumu un kopīgu balli noslēgumā!

Par pasākuma kulmināciju kļūs mūzikls, trimdas latviešu dziesmu spēle “Eslingena”, kuras autori ir “Čikāgas piecīšu” solists, bijušais eslingenietis Alberts Legzdiņš, Emmy balvas laureāte Lolita Ritmane un Andris Ritmanis. Režisors šim iestudējumam ir Jānis Mūrnieks, kuram Eslingenas dziesmu spēle tika uzticēts arī aizvadītajā gadā Latvijā. Aktieru ansambli veido latviešu diasporas kopienu pārstāvji no 8 Eiropas valstīm.

Kopā plānojam uzņemt nepilnu 1000 dalībnieku un vairākus tūkstošus skatītājus gan no Eiropas un Latvijas, gan latviešu kopienām citās pasaules valstīs. Jo īpaši gaidām ciemos bijušos Eslingeniešus, Dieva Putniņus, izkaisītus plašajā pasaulē, Jūsu pēctečus un tos, kuriem sirdī Eslingena ieņem īpašu vietu! Ceram, ka šis notikums, tāpat kā pirms 70 gadiem, kļūs par satikšanās, saprašanās un latviešu kopības svētkiem!

Pieteikšanās anketa, kā arī tālāka informācija par svētku programmu un norisi saņemama, rakstot uz eslingena2017@gmail.com līdz 2017. gada 15. janvārim.

Tiem, kam dalība svētkos kādu apstākļu dēļ nav iespējama, bet vēlaties dot savu pienesumu, priecāsimies par Jūsu ziedojumiem! Tos adresēt: Lettischer Kulturverein SAIME e.V., Baden-Wuerttemberg Bank, IBAN: DE65 6005 0101 7412 0979 10, BIC: SOLADEST600.

Šobrīd gaidām dalībnieku pieteikumus un aicinām arī svētku ciemiņus, īpaši tos, kam tāls ceļš līdz Eslingenai mērojams, ieplānot savu dalību jau tagad!

Organizētāju – Latviešu Kultūras biedrības SAIME – vārdā,

Laura Putāne

 

Gadatirgus Brīvdabas muzejā aicina latviešu amatniekus no visas pasaules 

Kopš 1971. gada Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs rīko Latviešu Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu. Jau 46 reizes jūnija sākumā uz Brīvdabas muzeju sabrauc amatnieki no Latvijas un citām zemēm, lai parādītu ko prot, palepotos ar savu varējumu un paskatītos citu veikumu.

Audēji un kalēji, adītājas un celotājas, akmeņkaļi un dzintarnieki, tamborētājas un šuvējas, žogu pinēji un žogu raušu cepējas, podu taisītāji un podu gāzēji, varkaļi un rotkaļi, karošu grebēji un vienkoču cirtēji, jautrie mucinieki un glāžnieki, peteņu pinēji un maucīšu darinātājas, ratiņdreimaņi un svilpaunieku meistari, rudzu (rupj-) maizes un piparkūku cepējas – seno tradīciju glabātāji un jaunāku laiku meistari jau gadu desmitiem brauc uz Brīvdabas muzeju.

Satikties ar aroda “brāļiem” – pamācīties un padižoties, mācīt arodu un piedāvāt savus darbus lielākajā Latvijas amatnieku tirgū. Ne velti šis notikums tiek dēvēts par tradicionālās amatniecības augstāko raudzi – augstāko virsotni, jo TE sabrauc vislabākie un rāda vislabāko (veikumu). Katru gadu gadatirgu divās dienās apmeklē vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku gan no Latvijas, gan dažādām pasaules valstīm.

Par godu mūsu visu mīļās Latvijas 100-gadei 2018. gadā gadatirgu (kas notiks 2. un 3. jūnijā) esam iecerējuši īpašu – Brīvdabas muzejs vienkopus aicina latviešu amatniekus no visas pasaules, gluži, kā Dziesmu svētkos, kur plecu pie pleca stāv kori no visas pasaules, arī pie mums Brīvdabas muzejā plecu pie pleca darbosies un dižosies amatnieki no visas pasaules. Aicinām visus, visus pasaules latviešus – dažādu amatu pratējus un darītājus kuplināt Brīvdabas muzeja lielāko un skaistāko pasākumu – 48. Latviešu lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu.

Gadatirgus norises laiks – 2018. gada 2. un 3. jūnijs. Amatniekiem iekārtošanās tirdzniecības vietās – no 1.jūnija pēcpusdienas. Brīvdabas muzejs nodrošina Pasaules latviešu amatniekiem bezmaksas amatu demonstrējuma vietu, tirgošanās vietu, ieeju amatniekam un viņa palīgiem, palīdzību organizatoriskos jautājumos.

Būsim priecīgi, ja ar šo ziņu dalīsieties, palīdzēsiet to nogādat līdz ikvienam latvietim visās pasaules malās, jo gadatirgus ir satikšanās vieta gan amatniekam, gan tirgotājam, gan pircējam un vērotājam.

Uz jautājumiem atbildes labprāt sniegsim, ja rakstīsi uz info@brivdabasmuzejs.lv, adresējot Brīvdabas muzeja direktores vietniecei Kristīnei Kūlai.

Uz tikšanos mājās!

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs