Latviešu valodas aģentūra sāk uzņemšanu tālmācības skolā

LVA skolā 6–14 gadus veci bērni (kuri dzīvo ārpus Latvijas) attālināti mācīsies latviešu valodu. Nodarbības tiek gatavotas un tiks vadītas ClassFlow vidē.

Vācijā izskanējuši latviešu dziesmu un deju svētki “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”

Svētdien, 18. jūnijā, izskanot vīru koru koncertam ar komponista Mārtiņa Brauna piedalīšanos un folkloras kopu priekšnesumiem pilsētas laukumā, Vācijas pilsētā Eslingenā noslēdzās latviešu rīkotie Eslingenas Dziesmu svētki, kuros ap 700 dalībnieki godināja 1947. gadā notikušo latviešu svētku 70. gadadienu un arī Vācijā sveica gaidāmo Latvijas simtgadi.

Plašajā trīs dienu programmā, piedaloties 700 dalībniekiem 33 latviešu kolektīvos no 11 valstīm, Eslingenas pilsētas iedzīvotāji un tās viesi tāpat kā pirms 70 gadiem varēja piedzīvot visu latviešu kultūras bagātību – dziesmas, dejas, teātra spēli, kino, amatniecību, tradicionālo dziedāšanu un dančus.

Svētku programma 16. jūnija rītā tika atklāta ar svinīgo dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā, kura bijusi nozīmīgs latviešu pulcēšanās centrs jau pēckara gados. Dievkalpojumu vadīja pieci latviešu un viens vācu mācītājs, uzsverot latviešu tautas vienotību arī dažādās zemēs un likteņos. Pēc dievkalpojuma notika dalībnieku gājiens, kas, plīvojot Latvijas karogiem un skanot dziesmām, vijās caur Eslingenas ielām, kurās savulaik dzīvojuši un strādājuši latvieši. Svētku gājiens noslēdzās pilsētas tirgus laukumā, pulcējot dalībniekus uz svētku atklāšanas koncertu. Svētku pirmā diena turpinājās ar uzvedumu “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu” un deju kolektīvu uzstāšanos dažādās pilsētas vietās, bet vakarā notika viena no ilgi gaidītajām svētku kulminācijām – mūzikla, trimdas latviešu stāsta “Eslingena” izrāde, kuru vairāk nekā deviņu mēnešu ilgumā režisora Jāņa Mūrnieka vadībā gatavoja 60 latvieši no septiņām valstīm. Mūzikla ievadvārdus teica tā mūzikas autore, ASV dzīvojošā komponiste Lolita Ritmane, bet pirms izrādes, vairāk nekā 900 skatītāju pilnā pilsētas koncertzāle, godināja “Eslingenas” idejas autora Alberta Legzdiņa piemiņu. Izrāde izpelnījās stāvovācijas un priekpilnas atsauksmes, ļaujot cerēt, ka 2018. gadā mūziklu “Eslingena” varēs noskatīties arī skatītāji Latvijā.

Svētku otrajā dienā, arī pulcējot pilnas skatītāju zāles, notika divi lielkoncerti – gan koru kopkoncerts, gan deju lieluzvedums, tika atklāta grāmata “Atmiņas par Eslingenu” un noritēja sarunu un atmiņu vakars, bet noslēgumā dalībniekus uz balli aicināja grupa “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis” un Londonas latviešu grupa “Austrumkalns”. “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” noslēguma dienā pilsētas laukumā priecēja latviešu folkloras kopas gan no Latvijas, gan citām valstīm, bet uz kopīgu koncertu aicināja vīru kori “Dziedonis” un “Gaudeamus”, kura izskaņā, pie klavierēm esot pašam komponistam Mārtiņam Braunam, kori un skatītāji vēlreiz vienojās aizkustinošā “Saule, Pērkons, Daugava” dziedājumā. Tāpat svētku programmā, satiekot pašu režisori, varēja noskatīties Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Dieva putniņi” seansu, darbojās latviešu amatnieku darinājumu tirdziņš un vakaros uz kopā būšanu aicināja īpašais svētku krodziņš “Rīgas Runcis”. Vēl līdz pat 30. jūnijam Eslingenas pilsētas muzejā ikviens interesents var apskatīt izstādi “Latvieši Eslingenā 1947” par latviešu dzīvi šajā pilsētā 20. gadsimta 40. gados. Izstāde tapusi, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva materiālus.

“Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, kas simboliski iezīmēja Latvijas simtgades notikumus arī Vācijā, klāt bija gan Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, gan svētku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts, kā arī svētku dalībniekus sveica Eslingenas pilsētas mērs Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), pilsētas Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler).

Laura Putāne, Štutgartes biedrības “Saime” vadītāja, svētku idejas iniciatore un galvenā rīkotāja, kā arī šī gada apbalvojuma “Laiks Ziedonim” laureāte, atskatoties uz aizvadītajiem svētkiem priecājas: “Sapnis ir piepildījies! Triju dienu garumā Eslingenas ielas, laukumi un pagalmi bija latviešu pārpildīti, visur, tik tiešām visapkārt skanēja latviešu valoda, dziesmas un dejas. Tērpu krāšņumu un daudzveidību, balsu skanīgumu un dejas soļu dimdēšana nebija iespējams nepamanīt un nesadzirdēt. Uz trim dienām atkal Eslingena bija kļuvusi par mazo Latviju. Un nekas pēc 70 gadiem nav mainījies. Šie svētki tāpat kā toreiz bija satikšanās, saprašanās un vienotības svētki, kas vēl ilgi paliks dalībnieku un viesu atmiņā kā dziļš emocionāls un garīgs piepildījums un apliecinājums mūsu latviskajām vērtībām un bagātībai.”

Eslingena bija viena no lielākajām latviešu bēgļu apmetnēm pēckara gados. Te 1947. gada 25. maijā notikušie Dziesmu svētki pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku un izskanēja caur koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm, dievkalpojumiem un svētku gājienu. Drīz pēc tam sākās latviešu bēgļu masveida izceļošana, vedot bēgļu ceļus uz visām pasaules malām. 1950. gada maijā Eslingenas nometne tika slēgta. Kaut arī latviešu atrašanos Eslingenā pēckara gados paši vācieši vērtē neviennozīmīgi, tomēr šobrīd notiekošie pasākumi un izveidojusies sadarbība guvuši prieku un atzinīgus vārdus gan no pilsētas vadības, gan tās iedzīvotājiem.

Pasākuma organizatori Latviešu kultūras biedrība “Saime“ pateicas svētku atbalstītājiem un sadarbības partneriem: Latvijas Republikas  rlietu ministrijai, Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, Eiropas Latviešu apvienībai, Latviešu Kopībai Vācijā, Eslingenas pilsētas pašvaldībai, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, Latvijas Nacionālajam arhīvam, Heinz Weiler fondam, Kārumam, Valmiermuižas alus darītavai, Latvijas Balzāmam, dzirkstošo vīnu darītavai “Kessler”, kā arī, protams, visiem koriem, deju un folkloras kopām, amatniekiem, svētku brīvprātīgajiem un svētku viesiem.

Plašāk par notikumu “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” var uzzināt šeit.

LTV 1 sižeti par svētku norisi skatāmi 3 vietās;  šeit, šeit un šeit.

Svētku norises foto galerija lejupielādējama šeit.

Saziņai:

 Ilze Timbare,

“Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” mediju koordinatore

tel. +49 176 61486372,

e-pasts: eslingena2017.prese@gmail.com

Ilze Timbare ir Elsingenas Dziesmu svetku 2017 projekta PR un preses pārstāve

Eslingenā, Vācijā atklāj Dziesmu svētkus “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”

No 16. līdz 18. jūnijam Eslingenā, Vācijā, norisinās vērienīgs pasākums “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, kuru apmeklēs Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Šajā laikā latvieši pieskandinās pilsētas ielas un koncertzāles, svinot Eslingenas dziesmu svētku 70. gadadienu.

Diasporas vēstnieks A. Sjanīts apmeklēs svētku pasākumus, aicinot dalībniekus glabāt latviešu valodu un kultūru tāpat, kā tas daudzu desmitu gadu garumā izdevās trimdiniekiem, kas, pulcējoties Eslingenā, dejoja un dziedāja pirms 70 gadiem. Svētku norisē piedalīsies arī Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, kura teiks uzrunu svētku atklāšanas pasākumā.

Tieši Eslingenā tūlīt pēc kara tika izveidota lielākā latviešu bēgļu nometne Vācijā, kurā vienviet uzturējās ap 7000 latviešu. Par spīti grūtībām latvieši ātri attīstīja plašu kultūras dzīvi, 1947. gadā sarīkojot pirmos trimdas dziesmu svētkus.

Šogad pilsētā trīs dienas valdīs īpaša gaisotne, piedāvājot vairāk nekā desmit pasākumu, to vidū svētku gājienu, koru un deju kolektīvu koncertus, kā arī dziesmu spēles „Eslingena” izrādi, kurā piedalīsies teju 60 dalībnieku no astoņām valstīm. Kopā svētkos pulcēsies vairāk nekā 700 dziedoši un dejojoši latvieši. Svētku laikā notiks arī tikšanās ar bijušajiem un esošajiem eslingeniešiem, kā arī grāmatas „Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Ārlietu ministrija sadarbojas ar pasākuma „Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” organizētājiem, sniedzot atbalstu deju lielkoncerta „Latviešu danči” norisei. Eslingenas dziesmu svētkos piedalīsies šo svētku patronese un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī kultūras ministre Dace Melbārde.