Eslingenā, Vācijā atklāj Dziesmu svētkus “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”

No 16. līdz 18. jūnijam Eslingenā, Vācijā, norisinās vērienīgs pasākums “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, kuru apmeklēs Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Šajā laikā latvieši pieskandinās pilsētas ielas un koncertzāles, svinot Eslingenas dziesmu svētku 70. gadadienu.

Diasporas vēstnieks A. Sjanīts apmeklēs svētku pasākumus, aicinot dalībniekus glabāt latviešu valodu un kultūru tāpat, kā tas daudzu desmitu gadu garumā izdevās trimdiniekiem, kas, pulcējoties Eslingenā, dejoja un dziedāja pirms 70 gadiem. Svētku norisē piedalīsies arī Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, kura teiks uzrunu svētku atklāšanas pasākumā.

Tieši Eslingenā tūlīt pēc kara tika izveidota lielākā latviešu bēgļu nometne Vācijā, kurā vienviet uzturējās ap 7000 latviešu. Par spīti grūtībām latvieši ātri attīstīja plašu kultūras dzīvi, 1947. gadā sarīkojot pirmos trimdas dziesmu svētkus.

Šogad pilsētā trīs dienas valdīs īpaša gaisotne, piedāvājot vairāk nekā desmit pasākumu, to vidū svētku gājienu, koru un deju kolektīvu koncertus, kā arī dziesmu spēles „Eslingena” izrādi, kurā piedalīsies teju 60 dalībnieku no astoņām valstīm. Kopā svētkos pulcēsies vairāk nekā 700 dziedoši un dejojoši latvieši. Svētku laikā notiks arī tikšanās ar bijušajiem un esošajiem eslingeniešiem, kā arī grāmatas „Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Ārlietu ministrija sadarbojas ar pasākuma „Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” organizētājiem, sniedzot atbalstu deju lielkoncerta „Latviešu danči” norisei. Eslingenas dziesmu svētkos piedalīsies šo svētku patronese un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī kultūras ministre Dace Melbārde.

 

 

Pavisam drīz sāksies Dziesmu svētki Eslingenā

Pēc 6 dienām, laikā no 16. līdz 18. jūnijam Vācijas pilsētiņas Eslingenas ielas būs pilnas ar latviešu tautastērpos tērptām latvju zeltenēm un vīriem, pasākuma “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” dalībniekiem. Ja tikko mūsu hokeja fani pārsteidza Vācijas iedzīvotājus, parādot savu vienotību, gara spēku un mīlestību pret Latviju, tad pēc pavisam neilga laika varēsim parādīt vāciešiem sevi no vēl vienas puses – mīlestības pret dziesmu, deju, tautas kultūru, tradīcijām. Kaut arī esam skaitliski maza tauta, tomēr šādā veidā varam parādīt Eiropai, cik mēs visi kopā tomēr esam lieli!

Tiek plānots, ka Eslingenā ar savām dziesmām, dejām un rotaļām ieradīsies aptuveni 600 dalībnieki – dziedātāji, dejotāji un folkloristi no 11 valstīm, gan tepat no Eiropas – Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Francijas, Norvēģijas, Īrijas, Anglijas, Dānijas un citām valstīm, gan arī no Kanādas, Austrālijas un protams arī Latvijas. Šajos svētkos iecerēts tuvināt un vienot gan trimdas jeb vecās paaudzes latviešus, gan diasporu jeb tautiešus, kas uz ārzemēm pārcēlušies salīdzinoši nesen.

Savu dalību apstiprinājusi arī svētku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, Kultūras ministre Dace Melbārde,  Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma. No vācu puses svētku dalībniekus sveiks viens no pilsētas mēriem Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler).
“Esmu pateicīga tautiešiem, kuri, sākot no Otrā pasaules kara beigām, rīko nozīmīgus pasākumus ārpus Latvijas. Tas ļāvis nepazaudēt piederības sajūtu Latvijai un nodot mūsu īpašās vērtības nākamajām paaudzēm. Arī pirms 70 gadiem Eslingenas Dziesmu svētki bija apliecinājums latvietībai un brīvas Latvijas vērtībām. Savukārt šogad, kad sākam atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, Eslingenā svētkus ieskandinās tautieši, kuri šobrīd dzīvo vairāk nekā desmit valstīs. Prieks, ka šim nozīmīgajam notikumam gatavojas arī tie latvieši, kuri ārzemēs dzīvo salīdzinoši nesen,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Svētki izvērtīsies trīs dienu garumā. Tie sāksies piektdien, 16. jūnijā desmitos no rīta, ar atklāšanas dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā – baznīcā, kur dievu lūguši gan tie latvieši, kas patvērumu no 2. Pasaules kara rada sev Eslingenā, gan tie, kas Eslingenā un tās apkārtnē dzīvo vēl šodien. Plkst. 11:15 tiek plānots svētku gājiens cauri pilsētai. Pateicoties ciešai sadarbībai ar Eslingenas pašvaldību, pasākuma organizatoriem ir izdevies panākt, ka gājiena dalībnieki izies tās pašas ielas un pagalmus, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem, kur atradās pamatskola, vietējais ķinītis, piena māja un citas latviešiem toreiz nozīmīgas vietas.

Svinīgā svētku atklāšana paredzēta pusvienos dienā pilsētas tirgus laukumā, bet jau divos visi aicināti uz uzvedumu “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”. Laikā starp 15:00 un 18:00 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet pilsētā ar saviem priekšnesumiem pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēs dažādi latviešu kolektīvi. Bet vakarā paredzēta ilgi gaidītā un astoņu latviešu kopienu pārstāvju apvienotā aktieru un dziedātāju ansambļa iestudētā dziesmu spēles “Eslingena” izrāde, kas būs latviešu valodā, taču ar vācu subtitriem, lai būtu saprotama un saistoša arī vācu publikai.

Sestdiena tiek plānota ar diviem lielkoncertiem – plkst. 12:00 – koru kopkoncerts, bet plkst. 15:00 uz koncertu aicinās visi dejotāji. Sestdienas vakaru, kā jau tas latviešiem pieņemts, paredzēts noslēgt ar svētku balli, kurā dalībniekus priecēs grupas “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis Vēja muzikanti” un “Austrumkalns”. Īpašs notikums sestdienas pievakarē plkst. septiņos būs tikšanās ar bijušajiem Eslingeniešiem un citiem Dieva Putniņiem, lai klausītos to atmiņstāstos. Vienlaicīgi notiks arī grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” atklāšana.

Savukārt, svētdien plkst. 12:00 visi mīļi aicināti uz vēl vienu kopkoncertu, šoreiz piedāvājot iepazīties ar latviešu folkloru, bet svētku noslēgumā – plkst. 14:00 – Mārtiņa Brauna mesa “Daugava” LU vīru kora “Dziedonis” un RTU vīru kora “Gaudeamus” izpildījumā ar pašu M. Braunu pie klavierēm.

Paralēli gan dalībnieki, gan pasākuma viesi varēs iegādāties arī dažādus latviešu amatnieku, rotkaļu un izstrādātāju darbus amatnieku tirdziņā, kas darbosies visu trīs dienu garumā. Bet jau no 13. jūnija līdz pat mēneša beigām pilsētas muzejā Gelbes Haus būs aplūkojama izstāde par četrdesmito gadu latviešu nometni Eslingenā, tā laika sabiedrisko un kultūras dzīvi.

Svētkus ieskandinot, jau ceturtdienas vakarā tiks demonstrēta latviešu spēlfilma “Dieva Putniņi” (oriģinālvalodā ar vācu subtitriem), kā arī ceturtdienas un piektdienas vakaros darbosies latviešu bārs “Rīgas Runcis”, kurā skanēs latviešu mūzika un būs iespējams baudīt latviešu gardumus.

Precīzāka informācija par pasākumu norises vietām un laikiem, pieejama svētku oficiālajā mājas lapā.

Lai svētki noritētu veiksmīgi, pasākuma organizatori aicina pieteikties brīvprātīgos, piedāvājot sajust svētku burvību ne tikai kā apmeklētājam, bet arī būt pasākumā un baudīt to no aizkulisēm. Brīvprātīgie tiek aicināti pieteikties palīdzēt reģistrēt dalībniekus, sniegt informāciju dalībniekiem un viesiem par pasākumu, norises vietām, laikiem, kontrolēt ieejas biļetes pasākumos, kā arī tirgot svētku suvenīrus, biļetes un citus informācijas materiālus. Kā pateicību par palīdzību organizatori sola morālo gandarījumu par paveikto, jaunu pieredzi Vācijā vēl nebijuša pasākuma organizēšanā, kā arī brīvbiļeti uz vienu no svētku pasākumiem. Informācija par pieteikšanos un nosacījumiem arī pieejama mājas lapā.

Kopumā pasākumam ir pieteikušās 32 mākslinieciskās grupas, tajā skaitā 18 kori, 10 tautisko deju un četras folkloras kopas. Visplašāk pārstāvēti kolektīvi no Anglijas un Vācijas.

Pasākuma organizatori ir Latviešu kultūras biedrība „Saime“ un tās vadība izsaka lielu pateicību par izveidojušos sadarbību un atbalstu tādām organizācijām un institūcijām kā Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Kopība Vācijā, kā arī Eslingenas pašvaldībai.

Uz tikšanos Eslingenā!

Laura Putāne,
pasākuma koordinatore,
Latviešu kultūras biedrības “Saime” valdes priekšsēdētaja

Valsts prezidents aicina tautiešus ārzemēs aktīvi pārstāvēt Latvijas drošības un ekonomiskās intereses

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 11. aprīlī Rīgas pilī tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem.

Sarunas laikā Valsts prezidents uzklausīja abu organizāciju viedokli par tautiešiem aktuālajiem jautājumiem, apsprieda diasporas politikas nākotni un atbalstu latviešu valodas un kultūras tradīciju uzturēšanai ārpus Latvijas.

Raimonds Vējonis aicināja ārzemju tautiešu organizācijas aktīvi pārstāvēt Latvijas drošības un ekonomiskās intereses pasaulē, kas ir jo īpaši svarīgi strauji mainīgajā starptautiskajā situācijā.

Norādot uz ārzemēs dzīvojošo tautiešu pieredzes un zināšanu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā attīstībā, Valsts prezidents arī aicināja aktivizēt Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju foruma darbību. “Ir nepieciešams veicināt savstarpējos uzņēmēju kontaktus, kā arī informēt potenciālos ārvalstu investorus, ka Latvija ir droša un perspektīva valsts viņu ieguldījumiem,” teica Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents arī mudināja iesaistīties Latvijas simtgades svinību organizēšanā. “Latvijas simtgades svētki vieno latviešus visā pasaulē. Ir svarīgi saglabāt un attīstīt latviešu skolas ārzemēs, lai visu paaudžu tautieši varētu uzturēt saikni ar dzimto valodu un Latvijas kultūru,” teica Valsts prezidents.

Valsts prezidenta kanceleja