Valsts prezidents aicina tautiešus ārzemēs aktīvi pārstāvēt Latvijas drošības un ekonomiskās intereses

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 11. aprīlī Rīgas pilī tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības pārstāvjiem.

Sarunas laikā Valsts prezidents uzklausīja abu organizāciju viedokli par tautiešiem aktuālajiem jautājumiem, apsprieda diasporas politikas nākotni un atbalstu latviešu valodas un kultūras tradīciju uzturēšanai ārpus Latvijas.

Raimonds Vējonis aicināja ārzemju tautiešu organizācijas aktīvi pārstāvēt Latvijas drošības un ekonomiskās intereses pasaulē, kas ir jo īpaši svarīgi strauji mainīgajā starptautiskajā situācijā.

Norādot uz ārzemēs dzīvojošo tautiešu pieredzes un zināšanu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā attīstībā, Valsts prezidents arī aicināja aktivizēt Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju foruma darbību. “Ir nepieciešams veicināt savstarpējos uzņēmēju kontaktus, kā arī informēt potenciālos ārvalstu investorus, ka Latvija ir droša un perspektīva valsts viņu ieguldījumiem,” teica Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents arī mudināja iesaistīties Latvijas simtgades svinību organizēšanā. “Latvijas simtgades svētki vieno latviešus visā pasaulē. Ir svarīgi saglabāt un attīstīt latviešu skolas ārzemēs, lai visu paaudžu tautieši varētu uzturēt saikni ar dzimto valodu un Latvijas kultūru,” teica Valsts prezidents.

Valsts prezidenta kanceleja

Diasporas izglītības attīstība ir viena no Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm

Izglītības un zinātnes ministrijai, Ārlietu ministrijai un valdībai kopumā diasporas jautājumi ir ļoti svarīgi, un es esmu gatavs atbalstīt ikvienu nozīmīgu iniciatīvu diasporas izglītības attīstībai,” šodien, tiekoties ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Eiropas latviešu apvienības (ELA) vadību, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Viena no svarīgākajām IZM iniciatīvām šobrīd ir jautājums par iespējām kārtot latviešu valodas centralizēto eksāmenu attālināti, lai diasporā dzīvojošie jaunieši varētu iegūt latviešu valodas prasmes līmeņa novērtējumu, kas ir viens no nosacījumiem, pretendējot uz valsts budžeta vietām Latvijas augstskolās. Šodien sarunā tika apspriests arī jautājums par latviešu valodas kā svešvalodas mācību standarta izstrādi, par valodas prasmes līmeņu aprakstiem bērniem, vasaras nometņu organizēšanu gan Latvijā, gan mītnes zemēs, kā arī skolēnu un studentu apmaiņas programmām. Ir ļoti svarīgi, lai, vecākiem mainot dzīves un darba vietu, bērni var turpināt veiksmīgi apgūt latviešu valodu un kultūru atbilstošā līmenī, kas nodrošinātu viņiem iespējas atgriezties Latvijā un pilnvērtīgi turpināt izglītību. Tāpat ir svarīgi piedāvāt atbilstošu mācību saturu tiem, kuri diasporā vēlas tikai uzturēt latvisko identitāti un iepazīt kultūru.

Sadarbojoties PBLA, ELA, IZM, Latviešu valodas aģentūrai, Valsts izglītības satura centram un diasporas skolotājiem pašlaik tiek izstrādāts diasporas izglītības attīstības koncepcijas projekts. Kā uzver PBLA, mērķim ir jābūt stabilam nākotnes finansējumam diasporas izglītībai, kam pamatā jābalstās uz sistemātisku, ilgtspējīgu, latvisku izglītību diasporā, veidojot spēcīgu saikni ar Latviju. Līdztekus koncepcijai ir jāizstrādā arī rīcības plāns, kurā tiktu aptverti visdažādākie darbības aspekti un konkrētu diasporas kopienu vajadzības.

IZM nodrošina latviešu valodas kā svešvalodas apguves pilnveidi e-mācību vidē, regulāri uzlabojot un izstrādājot mācību materiālus e-vidē, kā arī realizējot tieši šim mērķim paredzēto jauno politikas iniciatīvu, kas trīs gadu laikā paredz izstrādāt tālmācības rīku, mācību saturu, attīstīt mācību vidi un aprobēt izstrādātos materiālus. Diasporas atbalsta un reemigrācijas veicināšanas pasākumi ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā, Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.—2020. gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam.

Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 26 valstīs vairāk nekā 100 neformālās izglītības mācību iestādēs, kas tiek sauktas par nedēļas nogales skolām. Plašāka informācija, kā arī diasporai izstrādātie elektroniskie mācību un metodiskie līdzekļi visiem par brīvu ir pieejami Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.

Londonas latviešu folkloras grupa Austrumkalns izdod savu pirmo albumu

31. martā Londonas latviešu folkloras grupa Austrumkalns izdeva savu pirmo albumu, Akcenti. Albums tika gatavots pēc veiksmīgas onlaina ‘Kickstarter‘ kampaņas, kurā vairāk kā 100 cilvēku ziedoja naudu, lai veiktu ierakstu ar 11 dziesmām.

Latviešu folkloras grupu Austrumkalns 2011. gadā dibināja četras otrās paaudzes Anglijā dzimušas latviešu meitenes. Uzaugušas kopā Londonā muzikālās ģimenēs, māsas Andra un Karolīne Zobens-East un Anna un Laila Grīnbergas vēlējās izteikt savu latviešu mūzikas un dziesmu mīlestību izveidojot folkloras grupu Austrumkalns. Austrumkalna mūzikas izpildījumiem piemīt tradicionāli elementi un principi, bet meitenes attīstījušas pašas savu īpatnējo stilu ar modernākiem instrumentiem un apdarēm.

Pēdējos pāris gados meitenes ir daudz uzstājušās, ne tikai savās muzikālās mājās Londonas ‘Balzāmbārā’, bet arī citur Lielbritānijā, Dublinā, Briselē, Frankfurtē, Minsterē un Latvijā. 2015. gada vasarā grupa spēlēja festivālā ‘Sviests’, un 2016. gadā Austrumkalnam bija liels prieks piedalīties Laba Daba festivālā.

Albumā ir dziesmas, ko meitenes ir spēlējušas jau no grupas pirmsākumiem, kā arī jaunas tautasdziesmu apdares, kuras Kickstarter atbalstītāji īpaši pieprasīja. Albumu var iegādāties gan kompaktdiskā gan digitālā versijā caur Austrumkalns mājaslapu un caur iTunes, Spotify Amazon, Google play kā arī citām digitālām kompānijām.

Austrumkalna nākamā uzstāšanās ir paredzēta Eslingenas dziesmu svētku ietvaros no 16. līdz 18. jūnijam, Eslingenā, Vācijā. Sīkāka informācija ir atrodama Eslingenas dziesmu svētku mājaslapā.

AUSTRUMKALNS COVER1
Kontakti:
Facebook.com/Austrumkalns
Instagram @austrumkalns

linite.zobens@gmail.com