ALA publicē Latvijas valsts 100 gades pasākumiem veltītu mājas lapu

Atzīmējot tuvojošos Latvijas valsts simtgadi, Amerikas latviešu apvienība publicējusi jaunu Latvijas valsts simtgades svinībām veltītu mājas lapu www.latvia100usa.org, kurā atrodama gan informācija par dažādiem simtgades sarīkojumiem ASV, gan idejas, kā citādi atzīmēt šo nozīmīgo Latvijas valstiskuma jubileju.

“Latvijas valsts simtgadei veltītās mājas lapas izveides mērķis ir mudināt ASV dzīvojošos tautiešus piedalīties Latvijas valsts simtgades atzīmēšanā,” skaidro ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe. Viņa uzsver, ka mājas lapas saturs veidots divās valodās – gan latviešu, gan angļu – tā, lai tas uzrunātu ne tikai sabiedriski aktīvos latviešus, bet arī tādus, kuri nerunā latviešu valodā un ikdienā latviešu sabiedriskā dzīvē nepiedalās. “Šī mājas lapa ir domāta gan Amerikas latviešiem, gan viņu nelatviešu dzīvesbiedriem un citiem interesentiem,” piebilst L. Ejupe.

ALA Kultūras nozares vadītāja aicina interesentus, pirmkārt, ieskatīties jaunizveidotajā mājas lapā, un, otrkārt un vēl svarīgāk, piedalīties Latvijas valsts simtgades atzīmēšanā. L. Ejupe atzīmē, ka mājas lapā atrodama informācija ne vien par dažādiem pasākumiem ASV, bet arī virkne citu ideju, kā atzīmēt Latvijas valsts simtgadi savā centrā vai ģimenē. Kā dažus piemērus viņa min iespēju iegādāties un valkāt ALA izgatavotos Latvijas simtgades kreklus, rīkot savā pilsētā dažāda veida zibakcijas, iestādīt ziedus vai izskriet maršrutu Latvijas kontūrās. Tāpat L. Ejupe ierosina rīkot atvērto durvju dienas savos centros, organizēt latviešu filmu demonstrēšanu vietējā skolā vai universitātē, mudināt vietējās bibliotēkas vai muzejus rīkot ekspozīcijas, kas būtu veltītas Latvijas vai visu trīs Baltijas valstu neatkarības simtgadei utml.

Kā skaidro ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, ALA par vienu no galvenajiem mērķiem saistībā ar Latvijas valsts simtgadi ir izvirzījusi uzdevumu palīdzēt celt Latvijas atpazīstamību ASV. Lai to īstenotu, ALA aicina latviešus pēc iespējas plaši popularizēt Latviju, stāstot par Latvijas vēsturi un tās kultūru un sasniegumiem Amerikas sabiedrībai. Kā viens no ALA atbalstītiem projektiem šī mērķa īstenošanai ir šogad 26. oktobrī Čikāgā plānotā konference “Spotlight Latvia”, kuras ietvaros Latvijas lielākie un inovatīvākie uzņēmumi prezentēs savus piedāvātos produktus un pakalpojumus, kā arī ekonomiskās sadarbības iespējas starp Latviju un ASV. Tāpat ALA sadarbībā ar kustību “Red Jackets” un ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu šogad piedāvā iespēju latviešu centros izstādīt izstādi angļu valodā par Latvijas spilgtākajiem eksporta zīmoliem un talantiem.

„Latvijas valsts simtgade ir nozīmīgi svētki mums visiem, kas ļauj mums apzināties savu piederību Latvijai un dot savu ieguldījumu Latvijas atpazīstamības veicināšanā pasaulē,“ akcentē P. Blumbergs. „Aicinu ikvienu piedalīties šī mērķa īstenošanā,“ aicina ALA priekšsēdis.

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a member of the Education Board of the World Federation of Free Latvians and the translator into English of various books on industrial history in Latvia.

Diasporas latviešu skolēnu dāvana Latvijai simtgadē – lietotne “Tautasdziesmas”

12. septembrī Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) laida klajā jaunu lietotni ar nosaukumu “Tautasdziesmas”. Lietotne ir diasporas latviešu skolu bērnu dāvana Latvijai tās simtgadē un ir trīs gadu darba rezultāts. PBLA 2015. gadā diasporā izsludināja akciju “Man dziesmiņu nepietrūka”, – kur trijos akcijas posmos latviešu diasporas skolām bija vispirms jāveido projektus vai uzvedumus par latviešu tautasdziesmām, jābalso par savām mīļākajām tautasdziesmām un 3. posmā sekoja tautasdziesmu video ierakstu izveide; skolu video ieraksti iekļauti lietotnē.

Pēc Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares vadītājas Andras Zommeres domām “šī akcija ir skaists atgādinājums latviešu bērniem visā pasaulē, ka dziesma mūs vieno. Radošais gars un mīlestība pret mūsu tautas bagātību, dziesmu, parādījās gan skolēnu iesniegtajos sarakstos, gan pētījumos un video projektos, gan dziesmu ierakstos. Skaisti aizdomāties, ka izmantojot jauno tautasdziesmu lietotni, latviešu skolēni visā pasaulē vienosies dziesmā.”.

Turpina Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone: “PBLA rīkotā simtgades akcija skaisti iesaistīja visas latviešu skolas plašā pasaulē.  Skolēni ar sajūsmu mācījās tautasdziesmas kā arī ieskaņoja video.  Šajos trīs gados skolēni dziļāk iepazinās ar mūsu tautasdziesmām un varēja ar tām dalīties plašākā sabiedrībā.  Tautasdziesmu pētīšana tuvināja ne tikai skolas vienu ar otru, bet arī parādīja sabiedrībai, ka tautasdziesmas palīdz uzturēt latviešu kultūru, vienalga kurā pasaules malā mēs dzīvojam.  Lietotne nenoliedzami ir dārga dāvana Latvijai.”.

Akcijā kopumā piedalījās aptuveni 20 diasporas latviešu skolas no visas pasaules – no Reikjavīkas, Bergenas, Briseles, un Mayo, Īrijā, Toronto, Ņujorkas un Sandiego līdz pat Melburnai, Austrālijā. Par vispopulārākajām tautasdziesmām atzītas: Bēdu, manu lielu bēdu, Aijā, žūžū, lāča bērni, Seši mazi bundzenieki, Āvu, āvu baltas kājas un Rīga, dimd!

Lietotnē ir iekļautas 100 bērnu mīļākās tautasdziesmas – gan teksti, meldijas un latviešu skolu video ieraksti. Lietotne ir unikāla, jo tā pēc lejuplādes dos katram iespēju piekļūt tautasdziesmām jebkurā vietā – ar vai bez piekļuves internetam. Tā veicinās tautasdziesmu dziedāšanu jo dziesmu vārdi nebūs vairs jāmeklē dziesmu grāmatās.

PBLA priecājas, ka tik daudz skolu iesaistījās akcijā un mudināja savus skolniekus iedziļināties latviešu tautasdziesmās. Šādā veidā bērniem bija iespēja vairāk iepazīt, mācīties un iemīļot tautasdziesmas, kas mūsu tautai ir tik ļoti svarīga identitātes sastāvdaļa.

PBLA Izglītības padomes locekle un idejas autore Daina Grosa: “Lietotne paredzēta kā dāvana Latvijai tās simtgadē un ir domāta visiem, kam ir vēlme dziedāt latviešu tautasdziesmas – gan Latvijā, gan citur pasaulē. Ceru, ka daudzi to izmantos!”.

Lietotni var lejuplādēt bezmaksas iTunes App store (iPhone, iPad) vai Google Play (Android), tautasdziesmas.com Tuvāka informācija: info@mandziesminunepietruka.com

 Raksta autore Daina Grosa, PBLA Izglītības padomes locekle


 

 

 

 

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a member of the Education Board of the World Federation of Free Latvians and the translator into English of various books on industrial history in Latvia.

Gaidīti viesi Gaŗezerā

Nule attapušies no Dziesmu svētkiem Baltimorā, Gaŗezera saime pie sevis sagaidīja Latvijas vēstnieku ASV, Andri Teikmani, ar kundzi, Ingūnu Teikmani. Vēstnieka interese par Gaŗezeru radīja vēlmi iepazīstināt Teikmaņus ar ASV lielāko latviešu skolu, Gaŗezera vasaras vidusskolu, kā arī ar Gaŗezera kvalitatīvajām mācību programmām jaunākiem skolēniem. Pusotras dienas apciemojums deva iespēju Gaŗezera programmu vadītājām satikt vēstnieku un parādīt savu vidi, savus bērnus dažādās nodarbībās. Teikmaņus iepriecināja GVV III klases sajūsma dejojot tautas dejas, Biz-Biz bērnu jautrās rotaļas, kādas nometnes dalībnieces dāvināta aproce un II klases izsmeļošie jautājumi par diplomāta pienākumiem un dzīves veidu.

Ierodoties, Andris Teikmanis stājās tautiešu priekšā uzrunājot viņus šīs vasaras pirmajos “Mūžizglītības kursos”. Klinklāvu galerijas vadītāja Līga Ejupa ik gadus rīko ceturtdienas vakara kursus vietējiem latviešiem un viesiem. Kursantus uzrunā dažādi speciālisti, kas atrodas uz vietas Gaŗezerā. Pirmo uzrunu sniedza Andris Teikmanis, kurš stāstīja par savu pieredzi diplomātiskajā dienestā daudzu gadu gaŗumā. Vēstnieks ir Latviju pārstāvējis Eiropas padomē, Vācijā, Krievijā, Lielbritānijā un tagad ASV. Andris Teikmanis bijis arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs. Klātesošie ar interesi klausījās vēstnieka pieredzi dažādajās valstīs, un uzdeva jautājumus par aktuālām tēmām. Šovasar vēl paredzēti kursi par dainām – tagadnes skatījumā, par skolotāja ceļu no Latvijas uz Gaŗezeru, un tēlniece Rita Grendze stāstīs par savu darbu, “100 raksti tiem, kas meklē gaismu”.

Piektdienas rīts sākās ar GVV rīta lūgšanu, kur vēstniekam bija iespēja sveikt 119 skolēnus un skolotājus, ar laba vēlējumiem un veltēm. Pārējais rīts pagāja sarunās ar skolēniem, apciemojot katru klasi un atbildot uz skolēnu uzdotajiem jautājumiem.

Pusdienas Teikmaņi ēda kopā ar skolotājiem no Latvijas, kas ieradušies mācīt GVV. Jau ceturto gadu Ārlietu ministrija atbalsta Latvijas skolotājus ar ceļa naudām, tālab nodrošinot Gaŗezeram lielu daļu vajadzīgo mācībspēku. Jāpiemin, ka papildus Ārlietu ministrijas atbalstam, Gaŗezera vasaras vidusskola trešo gadu saņem atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Piešķirtie  15,000 EUR sedz 80% no izdevumiem, kas saistās ar Latvijas skolotāju un audzinātāju darba vīzām.

Pēcpusdienā Gaŗezera pārējās mācību programmas, Sagatavošanas skola, Bērnu nometne un Bērnudārzs iepazīstināja vēstnieku ar savu darbu un skolēniem. Šogad Gaŗezera sagatavošanas skolā gaida 61 skolēnu, Bērnu nometnē pa trim posmiem būs 87 skolēni un Bērnudārzs pulcinās 47 jaunākos bērnus savās telpās. Teritorijas apskate atklāja to, cik Gaŗezers ir milzīgs un cik tajā darbojas un atpūšas latviešu. Ir gan programmu darbinieki, skolēnu vecāki, ļaudis no Ciems “Latvija”, un viesi, kas visi apgrozas dažādās vietās. Iespaidīgi bija visa trīs muzeji. Jautrs bija kantīnes apciemojums. Un ar prieku viesi “apstaigāja Latvijas robežu”. Gaŗezera vasaras vidusskola iezīmēja lielu Latvijas valsts kontūrkarti vidusskolas teritorijā – Pētersona sporta laukumā.  Karte ir izveidota 107 pēdu (32 m) platībā un godina Latvijas simtgades tuvošanos un to izmanto vēstures un ģeogrāfijas stundās. Projekta iniciātors bija GVV skolotājs Artis Inka, kas vēstniekam parādīja lielisko projektu.  Bija skaidri redzams, ka vasarā Gaŗezers kļūst par aktīvu latviešu centru, pievelkot daudz tuvus un tālus ciemiņus.

Pēc vakariņām Teikmaņa kungam ar kundzi vēl bija iespēja satikt Gaŗezera administrāciju, dažus padomes locekļus, programmu vadītājas, GVV skolotājus un audzinātājus pieņemšanā Lāču Annas paviljonā. Un no rīta, pirms došanās ceļā, Teikmaņi veltīja vairākas stundas sarunās ar Gaŗezera padomes un GVV vadību. Tika atbildēts uz vēstnieka jautājumiem par GVV programmas vēsturi, ilggadīgo devumu latviešu sabiedrībai ASV un Gaŗezera nākotnes vajadzībām.

Pateicamies vēstniekam ar kundzi par Gaŗezeram veltīto laiku un interesi. Priecājamies un pateicamies par līdzšinējo sadarbību ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību. Gaŗezera saime turpinās strādāt par labu nākamajām latviešu paaudzēm, ar devīzi, “Dievam un Latvijai”!