ALA izceļ Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās simbolisko nozīmi

Amerikas latviešu apvienība (ALA) apsveic Latvijas valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Latvijas valdības delegāciju ar sekmīgo dalību ASV un Baltijas valstu samita norisē Vašingtonā, D.C. šī gada 3. aprīlī.
“Baltijas valstu vadītāju uzņemšana Baltajā namā Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas simtgadē ir spēcīgs un simbolisks žests, kas apliecina Baltijas valstu un ASV vēsturiskās saites, ciešo sadarbību šodien un sadarbības potenciālu nākotnē gan aizsardzības, gan ekonomiskās sadarbības jomā,” tikšanās rezultātus vērtē ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Kā pozitīvu zīmi viņš saredz, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir pamanījis Baltijas valstu ieguldījumu NATO kolektīvā drošībā un aizsardzībā un ka samita laikā ASV apliecināja savu gatavību turpināt savu militāro klātbūtni Baltijas reģionā un nodrošināt atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzībai. Kā konkrēts žests šajā jomā ir Baltijas nama otrdien izplatītais paziņojums par 170 miljonu ASV dolāru atvēlēšanu Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanai, no kuriem gandrīz 100 miljoni ASV dolāru (81,4 miljoni eiro) ir paredzēti lielkalibra munīcijas iepirkumiem un vairāk nekā 70 miljoni (57 miljoni eiro) apmācību un ekipējuma programmām.
Ne mazāk svarīgs ir ASV dotais signāls un novērtējums par sadarbības potenciālu ekonomiskās sadarbības jomā. “Kā Amerikas latvietis un Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis es lepojos, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis tika uzņemts Baltajā namā un ka Latvija sevi nodemonstrēja pozitīvā veidā un saņēma komplimentus no ASV prezidenta par tās sasniegumiem ekonomikas un aizsardzības jomā,” sacīja ALAs priekšsēdis P. Blumbergs. “Mēs arī priecājamies, ka ASV prezidents atzina Baltijas valstis par labu ieguldījumu vietu, bet vienlaikus ceram, ka Latvija turpinās veikt nepieciešamos mājas darbus Latvijas investīciju vides uzlabošanas jomā,” uzsvēra P. Blumbergs, norādot uz nepieciešamajiem uzlabojumiem korupcijas apkarošanas, naudas atmazgāšanas jomā un tiesu sistēmas darbā.
3. aprīlī ALAs priekšsēdim P. Blumbergam, ģenerālsekretāram Raitam Eglītim un programmu koordinatorei Marisai Gudrajai bija iespēja tikties ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Vašingtonā notikušā US-Baltic Economic Summit ietvaros. Tāpat ALAs vadība 3. aprīlī tikās uz atsevišķu sarunu ar Latvijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā (Latvian American Chamber of Commerce), kā arī Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvjiem, pārrunājot iespējas veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un ASV. Jāatgādina, ka ar ALA atbalstu pagājušā gada oktobrī Čikāgā norisinājās pirmais, līdz šim lielākais Latvijas un ASV ekonomiskai sadarbībai veltīts pasākums “Spotlight Latvia”, kas pulcēja gandrīz 200 Latvijas un ASV uzņēmumu vadītāju un ekonomiskā sadarbībā ieinteresētas personas. Šogad 28. un 29. jūnijā Valmierā notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kurā plānots apspriest tālākās sadarbības iespējas ekonomikas jomā.

Amerikas latviešu apvienība (ALA) ir centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno ap 90 000 latviešu visā Amerikā. ALA ar vairāk nekā 140 dažādām latviešu organizācijām (biedrības, baznīcas un kultūras organizācijas) un gandrīz 5000 biedriem no visām pavalstīm ir lielākā latviešu organizācija ārpus Latvijas.

ALA izsludina pieteikšanos dalībai 2018. gada vasaras prakses programmā Latvijā

Sākot ar šī gada 1. decembri Amerikas latviešu apvienība atvērusi pieteikšanos dalībai 2018. gada jauniešu vasaras prakses programmā Latvijā, kurā aicināti piedalīties ārpus Latvijas dzīvojoši jaunieši vecumā no 19 līdz 29 gadiem.

“Prakses pieredze dod jauniešiem iespēju strādāt Latvijā kā pieaugušiem cilvēkiem ar atbildību par sevi, savu darba vietu un kolēģiem, kā arī vienlaikus apgūt un uzlabot latviešu valodu, nostiprināt savu latvisko identitāti un piederību Latvijai,” skaidro prakses programmas koordinatore, ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe. Viņa uzsver 2018. gada vasara Latvijā būs īpaša vasara, ņemot vērā Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošos XXVI Vispārējos Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un citus kultūras pasākumus. Turklāt jauniešiem 2018. gadā tiek piedāvāta ļoti plaša prakses vietu izvēle, kas L. Ejupes vārdiem, “piedāvā jauniešiem dažādas iespējas strādāt savā iecerētā nākotnes darba laukā”.

Sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju izveidotās programmas ietvaros jauniešiem ir iespēja strādāt tādās prestižās Latvijas institūcijās, kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais Arhīvs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Kultūras akadēmija u.c. Pēdējos gados jauniešu prakses iespējas ir paplašinātas arī uz privātiem uzņēmumiem, kuru vidū ir jauno tehnoloģiju uzņēmumi Draugiem Grupa, Tech Hub Riga, Funderful u.c.. Prakses programmas dalībnieki no ASV var pieteikties uz ALA stipendijām $2500 apmērā, savukārt jaunieši no citām zemēm aicināti interesēties par stipendiju iespējām pie savām centrālām latviešu organizācijām. Pieteikšanās veidlapas, kas atrodamas ALAs mājas lapā,  iesūtāmas ALAs Kultūras nozares vadītājai līdz 2018. gada 14. janvārim.

Vienlaikus aicinām arī noskatīties ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu tapušās dokumentālās filmas par ALA prakses programmu treileri, kur savā pieredzē par Latvijā pavadīto laiku dalās trīs 2017. gada prakses programmas dalībnieki – Aleksandrs Puriņš, Īna Pružinska un Dāvis Kārkliņš.

Pilnā dokumentālā filma ar nosaukumu „Izmēģinājums“ būs pieejama izrādīšanai latviešu centros pasaulē 2018. gada sākumā. Tā tapusi pateicoties Latvijas Kultūras ministrijas caur Pasaules Brīvo latviešu apvienību piešķirtajam atbalstam Latvijas valsts simtgades projektu īstenošanai ārpus Latvijas.

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.

Stambulas pipariņi kļūst rosīgāki

No 1. oktobra latviešu nedēļas nogales skola Stambulā „Pipariņi” jau otro gadu pulcē savus skolniekus uz aktīvu un latvisku darbošanos. No šī gada skolas darbība ir paplašinājusies un nodarbības tiek organizētas trīs vecumu grupās: mazulīšu spēļu grupa, pirmskolas un skolas vecuma grupa.

Skolas darbība notiek 2 reizes mēnesī – svētdienu rītos. Katra skolas diena iesākas ar par tradīciju kļuvušo rīta apli ar skolas zvaniņa ieskandināšanu un himnas „Visi mazi pipariņi” dziedāšanu. Pēc tam pirmskolas un skolas vecuma grupiņas uz maiņām apmeklē mūzikas un ritmikas nodarbību „Sadziedāsimies un izkustēsimies!” un valodas pilnveidošanas nodarbību. Skolas dienas noslēgumā bērni kopā piedalās radošajā nodarbībā, kurā top gan individuāli, gan kopīgi mākslas darbi.

Šogad skola „Pipariņi” īpaši lepojas par uzaicinājumu uzstāties Latvijas Republikas vēstniecības Turcijā organizētajā svinīgajā pieņemšanā par godu Latvijas valsts proklamēšanas gadadienai. Pasākumam par godu skolēni sagatavoja muzikālu iestudējumu „Dzimšanas diena Latvijai!”, kuras laikā dāvināja Latvijai dažādas dāvanas.

Kopumā skolu regulāri apmeklē četrpadsmit bērni 2 – 7 gadu vecumā, no kuriem lielākā daļa ir zēni, kuri dod priekšroku aktīvām latviešu tautas rotaļām, piemēram „Ādamam bij’ septiņ’ dēli” vai „Gulēja saulīte ābeļu dārzā”. Tām līdzās skolēni regulāri arī lasa grāmatas latviešu valodā, raksta diktātus, zīmē, līmē, pagaršo, tādejādi apgūstot valodu un latvisko kultūru caur visām četrām maņām.

Jau otro gadu skolas darbību arī līdzfinansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un Zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”.