Gaidīti viesi Gaŗezerā

Nule attapušies no Dziesmu svētkiem Baltimorā, Gaŗezera saime pie sevis sagaidīja Latvijas vēstnieku ASV, Andri Teikmani, ar kundzi, Ingūnu Teikmani. Vēstnieka interese par Gaŗezeru radīja vēlmi iepazīstināt Teikmaņus ar ASV lielāko latviešu skolu, Gaŗezera vasaras vidusskolu, kā arī ar Gaŗezera kvalitatīvajām mācību programmām jaunākiem skolēniem. Pusotras dienas apciemojums deva iespēju Gaŗezera programmu vadītājām satikt vēstnieku un parādīt savu vidi, savus bērnus dažādās nodarbībās. Teikmaņus iepriecināja GVV III klases sajūsma dejojot tautas dejas, Biz-Biz bērnu jautrās rotaļas, kādas nometnes dalībnieces dāvināta aproce un II klases izsmeļošie jautājumi par diplomāta pienākumiem un dzīves veidu.

Ierodoties, Andris Teikmanis stājās tautiešu priekšā uzrunājot viņus šīs vasaras pirmajos “Mūžizglītības kursos”. Klinklāvu galerijas vadītāja Līga Ejupa ik gadus rīko ceturtdienas vakara kursus vietējiem latviešiem un viesiem. Kursantus uzrunā dažādi speciālisti, kas atrodas uz vietas Gaŗezerā. Pirmo uzrunu sniedza Andris Teikmanis, kurš stāstīja par savu pieredzi diplomātiskajā dienestā daudzu gadu gaŗumā. Vēstnieks ir Latviju pārstāvējis Eiropas padomē, Vācijā, Krievijā, Lielbritānijā un tagad ASV. Andris Teikmanis bijis arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs. Klātesošie ar interesi klausījās vēstnieka pieredzi dažādajās valstīs, un uzdeva jautājumus par aktuālām tēmām. Šovasar vēl paredzēti kursi par dainām – tagadnes skatījumā, par skolotāja ceļu no Latvijas uz Gaŗezeru, un tēlniece Rita Grendze stāstīs par savu darbu, “100 raksti tiem, kas meklē gaismu”.

Piektdienas rīts sākās ar GVV rīta lūgšanu, kur vēstniekam bija iespēja sveikt 119 skolēnus un skolotājus, ar laba vēlējumiem un veltēm. Pārējais rīts pagāja sarunās ar skolēniem, apciemojot katru klasi un atbildot uz skolēnu uzdotajiem jautājumiem.

Pusdienas Teikmaņi ēda kopā ar skolotājiem no Latvijas, kas ieradušies mācīt GVV. Jau ceturto gadu Ārlietu ministrija atbalsta Latvijas skolotājus ar ceļa naudām, tālab nodrošinot Gaŗezeram lielu daļu vajadzīgo mācībspēku. Jāpiemin, ka papildus Ārlietu ministrijas atbalstam, Gaŗezera vasaras vidusskola trešo gadu saņem atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda. Piešķirtie  15,000 EUR sedz 80% no izdevumiem, kas saistās ar Latvijas skolotāju un audzinātāju darba vīzām.

Pēcpusdienā Gaŗezera pārējās mācību programmas, Sagatavošanas skola, Bērnu nometne un Bērnudārzs iepazīstināja vēstnieku ar savu darbu un skolēniem. Šogad Gaŗezera sagatavošanas skolā gaida 61 skolēnu, Bērnu nometnē pa trim posmiem būs 87 skolēni un Bērnudārzs pulcinās 47 jaunākos bērnus savās telpās. Teritorijas apskate atklāja to, cik Gaŗezers ir milzīgs un cik tajā darbojas un atpūšas latviešu. Ir gan programmu darbinieki, skolēnu vecāki, ļaudis no Ciems “Latvija”, un viesi, kas visi apgrozas dažādās vietās. Iespaidīgi bija visa trīs muzeji. Jautrs bija kantīnes apciemojums. Un ar prieku viesi “apstaigāja Latvijas robežu”. Gaŗezera vasaras vidusskola iezīmēja lielu Latvijas valsts kontūrkarti vidusskolas teritorijā – Pētersona sporta laukumā.  Karte ir izveidota 107 pēdu (32 m) platībā un godina Latvijas simtgades tuvošanos un to izmanto vēstures un ģeogrāfijas stundās. Projekta iniciātors bija GVV skolotājs Artis Inka, kas vēstniekam parādīja lielisko projektu.  Bija skaidri redzams, ka vasarā Gaŗezers kļūst par aktīvu latviešu centru, pievelkot daudz tuvus un tālus ciemiņus.

Pēc vakariņām Teikmaņa kungam ar kundzi vēl bija iespēja satikt Gaŗezera administrāciju, dažus padomes locekļus, programmu vadītājas, GVV skolotājus un audzinātājus pieņemšanā Lāču Annas paviljonā. Un no rīta, pirms došanās ceļā, Teikmaņi veltīja vairākas stundas sarunās ar Gaŗezera padomes un GVV vadību. Tika atbildēts uz vēstnieka jautājumiem par GVV programmas vēsturi, ilggadīgo devumu latviešu sabiedrībai ASV un Gaŗezera nākotnes vajadzībām.

Pateicamies vēstniekam ar kundzi par Gaŗezeram veltīto laiku un interesi. Priecājamies un pateicamies par līdzšinējo sadarbību ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību. Gaŗezera saime turpinās strādāt par labu nākamajām latviešu paaudzēm, ar devīzi, “Dievam un Latvijai”!

 

 

Latviešu valodas aģentūra sāk uzņemšanu tālmācības skolā

LVA skolā 6–14 gadus veci bērni (kuri dzīvo ārpus Latvijas) attālināti mācīsies latviešu valodu. Nodarbības tiek gatavotas un tiks vadītas ClassFlow vidē.

Vācijā izskanējuši latviešu dziesmu un deju svētki “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”

Svētdien, 18. jūnijā, izskanot vīru koru koncertam ar komponista Mārtiņa Brauna piedalīšanos un folkloras kopu priekšnesumiem pilsētas laukumā, Vācijas pilsētā Eslingenā noslēdzās latviešu rīkotie Eslingenas Dziesmu svētki, kuros ap 700 dalībnieki godināja 1947. gadā notikušo latviešu svētku 70. gadadienu un arī Vācijā sveica gaidāmo Latvijas simtgadi.

Plašajā trīs dienu programmā, piedaloties 700 dalībniekiem 33 latviešu kolektīvos no 11 valstīm, Eslingenas pilsētas iedzīvotāji un tās viesi tāpat kā pirms 70 gadiem varēja piedzīvot visu latviešu kultūras bagātību – dziesmas, dejas, teātra spēli, kino, amatniecību, tradicionālo dziedāšanu un dančus.

Svētku programma 16. jūnija rītā tika atklāta ar svinīgo dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā, kura bijusi nozīmīgs latviešu pulcēšanās centrs jau pēckara gados. Dievkalpojumu vadīja pieci latviešu un viens vācu mācītājs, uzsverot latviešu tautas vienotību arī dažādās zemēs un likteņos. Pēc dievkalpojuma notika dalībnieku gājiens, kas, plīvojot Latvijas karogiem un skanot dziesmām, vijās caur Eslingenas ielām, kurās savulaik dzīvojuši un strādājuši latvieši. Svētku gājiens noslēdzās pilsētas tirgus laukumā, pulcējot dalībniekus uz svētku atklāšanas koncertu. Svētku pirmā diena turpinājās ar uzvedumu “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu” un deju kolektīvu uzstāšanos dažādās pilsētas vietās, bet vakarā notika viena no ilgi gaidītajām svētku kulminācijām – mūzikla, trimdas latviešu stāsta “Eslingena” izrāde, kuru vairāk nekā deviņu mēnešu ilgumā režisora Jāņa Mūrnieka vadībā gatavoja 60 latvieši no septiņām valstīm. Mūzikla ievadvārdus teica tā mūzikas autore, ASV dzīvojošā komponiste Lolita Ritmane, bet pirms izrādes, vairāk nekā 900 skatītāju pilnā pilsētas koncertzāle, godināja “Eslingenas” idejas autora Alberta Legzdiņa piemiņu. Izrāde izpelnījās stāvovācijas un priekpilnas atsauksmes, ļaujot cerēt, ka 2018. gadā mūziklu “Eslingena” varēs noskatīties arī skatītāji Latvijā.

Svētku otrajā dienā, arī pulcējot pilnas skatītāju zāles, notika divi lielkoncerti – gan koru kopkoncerts, gan deju lieluzvedums, tika atklāta grāmata “Atmiņas par Eslingenu” un noritēja sarunu un atmiņu vakars, bet noslēgumā dalībniekus uz balli aicināja grupa “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis” un Londonas latviešu grupa “Austrumkalns”. “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” noslēguma dienā pilsētas laukumā priecēja latviešu folkloras kopas gan no Latvijas, gan citām valstīm, bet uz kopīgu koncertu aicināja vīru kori “Dziedonis” un “Gaudeamus”, kura izskaņā, pie klavierēm esot pašam komponistam Mārtiņam Braunam, kori un skatītāji vēlreiz vienojās aizkustinošā “Saule, Pērkons, Daugava” dziedājumā. Tāpat svētku programmā, satiekot pašu režisori, varēja noskatīties Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Dieva putniņi” seansu, darbojās latviešu amatnieku darinājumu tirdziņš un vakaros uz kopā būšanu aicināja īpašais svētku krodziņš “Rīgas Runcis”. Vēl līdz pat 30. jūnijam Eslingenas pilsētas muzejā ikviens interesents var apskatīt izstādi “Latvieši Eslingenā 1947” par latviešu dzīvi šajā pilsētā 20. gadsimta 40. gados. Izstāde tapusi, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva materiālus.

“Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, kas simboliski iezīmēja Latvijas simtgades notikumus arī Vācijā, klāt bija gan Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, gan svētku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts, kā arī svētku dalībniekus sveica Eslingenas pilsētas mērs Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), pilsētas Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler).

Laura Putāne, Štutgartes biedrības “Saime” vadītāja, svētku idejas iniciatore un galvenā rīkotāja, kā arī šī gada apbalvojuma “Laiks Ziedonim” laureāte, atskatoties uz aizvadītajiem svētkiem priecājas: “Sapnis ir piepildījies! Triju dienu garumā Eslingenas ielas, laukumi un pagalmi bija latviešu pārpildīti, visur, tik tiešām visapkārt skanēja latviešu valoda, dziesmas un dejas. Tērpu krāšņumu un daudzveidību, balsu skanīgumu un dejas soļu dimdēšana nebija iespējams nepamanīt un nesadzirdēt. Uz trim dienām atkal Eslingena bija kļuvusi par mazo Latviju. Un nekas pēc 70 gadiem nav mainījies. Šie svētki tāpat kā toreiz bija satikšanās, saprašanās un vienotības svētki, kas vēl ilgi paliks dalībnieku un viesu atmiņā kā dziļš emocionāls un garīgs piepildījums un apliecinājums mūsu latviskajām vērtībām un bagātībai.”

Eslingena bija viena no lielākajām latviešu bēgļu apmetnēm pēckara gados. Te 1947. gada 25. maijā notikušie Dziesmu svētki pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku un izskanēja caur koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm, dievkalpojumiem un svētku gājienu. Drīz pēc tam sākās latviešu bēgļu masveida izceļošana, vedot bēgļu ceļus uz visām pasaules malām. 1950. gada maijā Eslingenas nometne tika slēgta. Kaut arī latviešu atrašanos Eslingenā pēckara gados paši vācieši vērtē neviennozīmīgi, tomēr šobrīd notiekošie pasākumi un izveidojusies sadarbība guvuši prieku un atzinīgus vārdus gan no pilsētas vadības, gan tās iedzīvotājiem.

Pasākuma organizatori Latviešu kultūras biedrība “Saime“ pateicas svētku atbalstītājiem un sadarbības partneriem: Latvijas Republikas  rlietu ministrijai, Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, Eiropas Latviešu apvienībai, Latviešu Kopībai Vācijā, Eslingenas pilsētas pašvaldībai, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, Latvijas Nacionālajam arhīvam, Heinz Weiler fondam, Kārumam, Valmiermuižas alus darītavai, Latvijas Balzāmam, dzirkstošo vīnu darītavai “Kessler”, kā arī, protams, visiem koriem, deju un folkloras kopām, amatniekiem, svētku brīvprātīgajiem un svētku viesiem.

Plašāk par notikumu “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” var uzzināt šeit.

LTV 1 sižeti par svētku norisi skatāmi 3 vietās;  šeit, šeit un šeit.

Svētku norises foto galerija lejupielādējama šeit.

Saziņai:

 Ilze Timbare,

“Eslingenas Dziesmu svētkiem 70” mediju koordinatore

tel. +49 176 61486372,

e-pasts: eslingena2017.prese@gmail.com

Ilze Timbare ir Elsingenas Dziesmu svetku 2017 projekta PR un preses pārstāve