Jūlijā diasporas latviešu skolotāji pulcējās Jumurdas muižā

Šogad no 8. līdz 10. jūlijam gleznainajā Jumurdas muižā, Vidzemes augstienē, netālu no Ērgļiem un Vecpiebalgas jau septīto reizi Latvijā pulcējas latviešu skolu skolotāji, kas māca latviešu bērniem plašajā pasaulē latviešu valodu un iedēsta viņos latviskās identitātes dzirksti. 50 skolotāji no 14 valstīm – Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Gruzijas, Igaunijas, Islandes, Īrijas, Krievijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas, kā arī Latvijas pārstāvji – metodiķes no Latviešu valodas aģentūras, kā arī pārstāves no Pasaules brīvo latviešu apienības pavadīja šīs dienas kopā, lai smeltos iedvesmu un gūtu zināšanas.

Kopš pagājušās skolotāju tikšanās reizes 2013. gada vasarā vairākās pasaules pusēs ir notikuši diasporas skolotāju kursi – Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā. Šo kursu izdevumus sedza Latviešu valodas aģentūra no naudas līdzekļiem, kas iekļauti Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā “Valsts valodas politika un pārvalde”. Katros kursos skolotājiem svarīgi ir bijis sanākt kopā, dalīties priekos un bēdās, kas saistīti ar skolu vadību vai bērnu mācīšanu, klausīties ekspertu sniegumā un saņemt iedvesmu tālākam darbam.

Latviešu valodas aģentūra kursu rīkotājas lomu ir uzņēmusies ar lielu rūpību un ļoti nopietnu pieeju – kursi ar katru gadu arvien precīzāk uzrunā skolotāju specifiskās vajadzības. Īpaši vajag palīdzību tiem skolotājiem, kas nupat uzsākuši jaunas skolas savā pasaules pusē un nezin, kā vislabāk uzstādīt skolas struktūru un izveidot mācību programmu. Jaunas skolas atver durvis katru gadu, paplašinot latviešu skolu saimi pasaulē – tagad jau skolu skaits ir pāri par 100 skolām pasaulē. Arī, kā jau tas gadiem ilgi bijis, daudzi skolotāji nav ar pedagoģisko izglītību un vēlas gūt elementārās zināšanas pedagoģijā no augsti kvalificētiem pasniedzējiem. Šo atbalstu tagad ar pilnu atdevi sniedz Latviešu valodas aģentūra, kursos kā lektorus piesaistot profesorus un lektorus no Latvijas augstskolām.

Kursi šogad notika kultūrvēsturiskā, ainaviskā vietā – atpūtas kompleksā “Jumurdas muiža” ar 17 hektāriem zemes ar plašu parku, kas atrodas blakus skaistajam Jumurdas ezeram, kur kursu dalībnieki īsajos brīvajos brīžos gāja peldēties. Laika peldēties īstenībā atlika vienīgi no rītiem un vakaros, jo pārējais laiks bija aizpildīts ar interesantu programmu, ko negribējās palaist garām.

Pirmā diena sākās ar ievada uzrunām no Latviešu valodas aģentūras – Dace Dalbiņa, Pasaules brīvo latviešu apvienības – Daina Grosa, Eiropas latviešu apvienības – Aldis Austers un Kultūras ministrijas – Gunta Robežniece.

Sekoja Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes prof. Maijas Kūles ļoti izsmeļošā lekcija par latvisko identitāti 21. gadsimtā – emigrācijas radītiem izaicinājumiem. Prof. Kūle izklāstīja savu skatījumu uz mūsdienu latvisko identitāti, kā tā veidojusies, ka tā ir tradicionālo un modernitātes vērtību savijums. Secinājums: Eiropā nostiprinātās postmateriālās vērtības kā orientāciju uz dzīves kvalitāti, pašrealizāciju, interesi par atšķirīgām kultūrām un ceļošanu būtu vērts mazliet pagriest uz citu pusi un no jauna uzsvērt “mēs” jēdzienu, kas raksturo kopesamības dziļāko jēgu un kopienas vērtības. No individuālā tomēr vērsties vairāk uz nācijā vienojošo. Viela pārdomām.

Kursos tika piedāvāts daudz vērtīgu lekciju un meistarklašu – gan par divvalodību, logopēdiju, folkloru, filozofiju, klasvadību, vērtēšanu, mediju izmantošanu latviešu valodas apguvē, latviešu valodas un mācību priekšmeta integrētu apguvi. Spilgti prātā paliks Maijas Kokares “Bērnu filozofiskās domāšanas veidošana un attīstīšana”, kur skolotājiem deva iespēju padomāt par to, kā stundās varētu iekļaut iespēju bērniem apspriest eksistenciālus jautājumus un rosināt formālas debates, kā arī prof. Zentas Anspokas lekcija “Divvalodība ģimenē un valodu apguves process”, kur tika analizēts gan pirmās, gan nākamo valodu mācīšanās process.

Vērts pieminēt, ka filozofisko jautājumu pārrunām klasē tagad Latviešu valodas aģentūras mājaslapā www.maciunmacies.lv tagad arī pieejama 2002. gadā izdotā mācību burtnīcu sērija “Domātprieks”:

Tikpat vērtīgi bija sekojošie sniegumi: Ineses Krūmiņas “Latviešu folkloras radošā apguve” ar latvisko gadskārtu skaidrojumu un rotaļām, Rasmas Vugules “Logopēdiskie vingrinājumi skaņu izrunas grūtību novēršanai”, kas bija īsais ievads logopēdijas pamatos, abu LVA metodiķu Lienes Valdmanes un Vinetas Vaivades praktiskie padomi latviešu valodas apguvē, kā arī Anitas Skalbergas ieskats vērtēšanas pamatprincipos un psiholoģes Daces Bērziņas ļoti precīzi uztvertais raksturojums par diasporas skolām un ieteikumi klasvadībā.

Pirmās dienas pievakarē, pēc garšīgām vakariņām bija iespēja veldzēt dvēseli Birutas Ozoliņas meditatīvajās dziesmā un kokles skaņās. Ozoliņa bija kursu dalībniekiem pirmajā dienā kā saldais ēdiens, ko katrs varēja izbaudīt savā nodabā, sēžot Jumurdas ezera krastā un pārdomāt pa dienu dzirdēto, ieplūstot senatnīgās un tai pat laikā dvēseliski tuvās latviešu un latgaļu meldijās. Tāpat otrās dienas vakara pusē bija iespēja klausīties folkloristes, Ilgas Reiznieces stāstījumu par latviešu mūzikas instrumentiem un tos pašiem arī pamēģināt spēlēt, kā arī mācīties rotaļas un dančus, ko katra skola varētu iekļaut mācību stundās, mācot latvisko dzīves ziņu.

Te arī vērts pieminēt, ka iepriekš minētā saitē Latviešu valodas aģentūras veidotajā mājaslapā “Māci un mācies” ir arī tagad elektroniski pieejams 1998. gadā LVAVP publicētais LAT 2 mācību līdzeklis par latviešu svētkiem un tradīcijām. Te nav tikai minētas mūsu senču tradīcijas bet arī mūsu kaimiņu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu un krievu gadskārtu paražas.

Trešās dienas rītā notika ideju darbnīca, kur trīs darba grupās izkristalizējās tālākie darbības virzieni un vajadzības attiecībā uz diasporas skolām dažādās jomās, to skaitā skolu izaugsmi un attīstību ņemot vērā bērnu individuālos valodas līmeņus, vajadzības mācību un metodiskajiem līdzekļiem, pasākumiem kas vērsti uz latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī jaunu skolēnu piesaisti, vecāku un bērnu motivēšanu skolas regulāri apmeklēt. No šīm pārrunām radās arī ierosinājumi, kurus varēs šogad tālāk iekļaut diasporas latviešu valodas un latviskās dzīves ziņas apguves Latvijas valsts darāmo darbu sarakstā.

Nobeigumā vērts minēt dažu kursu dalībnieku viedokļus. Ieva Pūpola, kura jau vairākus gadus vada Vīnes latviešu skolu un vairākas reizes arī piedalījusies kursos dalās savos ieskatos: “Šobrīd es pati vairs neesmu izmisuma meklējumos par skoliņas veidošanas principiem vai metodiku, es galvenokārt gūstu iedvesmu nākamajam gadam, satieku jaukos un pazīstamos cilvēkus, man svarīgi ir arī regulāras tikšanās ar LVA un visa jaunā uzzināšana. Ļoti patīkami, ka pēdējos divos gados bija ļoti iedvesmojošas lekcijas latviskajai pašapziņai. Ļoti priecājos, ka tika uzaicināta Ilga Reizniece, grūti iedomāties vēl piemērotāku cilvēku, kas varētu iedvesmot folkloras mācīšanai.”.

Sanita Oša, nesen dibinātās Reikjavikas Latviešu skolas vadītāja bija tieši pretējā situācijā – viņa bija viena no skolotājām, kas pirmo reizi piedalījās un skola arī tikai nesen vērusi vaļā durvis. Tādēļ Sanita cerēja “iepazīties ar LVA darbiniecēm, citu valstu skolu skolotājām, uzzināt praktisko pieredzi no kolēģēm, kā vadīt skolu. Uzzināt, kādas nodarbības piedāvāt bērniem, kā labāk pasniegt latviešu valodu un kā motivēt vecākus/bērnus nākt uz skolu…uzzināt vai savu pedagoga darbu daru profesionāli un pareizi, jo nav pedagoģiskās izglītības. Ieguvu daudz jaunu paziņu un kontaktu, ļoti profesionālus pasniedzējus, interesantus un praksē pielietojamas metodes un pieejas. Sevišķu enerģijas lādiņu un latviskumu un brīnišķīgu atpūtu+mācības un praksi skaistajā Jumurdas muižā…Man visvairāk noderēs mēdiju pielietošana un logopēdijas ieteikumi. Protams no katras uzstāšanās/prezentācijas kaut kas īpašs tika paņemts pieskaņojot situācijai. Īpaši noderīga būs informācija par biedrības darbu, kuru ieguvu neformālās sarunās ar meitenēm, lai paši varētu nodibināt latviešu biedrību Islandē.”

Dace Freija, no Adelaides latviešu skolas, otro gadu spēļu grupas vadītāja:”..vēlējos uzzināt, kā vislabāk mācīt latviešu valodu spēļu grupiņā, gūt jaunus sadarbības partnerus citās valstīs, kā arī izglītot sevi, lai varētu zināšanas izmantot gan darbiņā, gan arī privātajā dzīvē. Es guvu atbildes uz daudziem saviem jautājumiem, iepazinos ar jaunām atklāsmēm un idejām, kuras lieliski man turpmāk noderēs, kā arī tuvāk sapazinos ar ļoti interesantiem un radošiem cilvēkiem, un protams guvu daudz, daudz pozitīvu emociju…”.

Pašu dalībnieku viedoklis jau izsaka visu – šie kursi ir zelta vērts un tos jāturpina katru gadu! Un jaunā tradīcija, ka notiek regulāri Latvijas valsts finansiāli atbalstīti kursi arī mītnes zemēs, vai turpat tuvumā ir tikpat svarīgi, jo tad nezūd vēlme pilnveidot skolu programmas, kā arī pašiem skolotājiem iedvesmoties un smelties zināšanās mācību gada laikā.

 

Daina Gross is editor of Latvians Online. An Australian-Latvian she is also a member of the Education Board of the World Federation of Free Latvians and the translator into English of various books on industrial history in Latvia.

Adelaides latviešu sabiedrība pārrunā skolas nākotni

Adelaides latviešu skolas konference, ar satraukumu gaidīta, ir noslēgusies ar saviļņojumu un gandarījumu par rezultātiem.

Sestdien, 5. jūlijā 4 stundu garumā 30 cilvēki no dažādām latviešu sabiedrības grupām pulcējās kopā, lai noteiktu Adelaides Latviešu skolas nākotnes vīziju. Lai šis laiks neizvērstos tukšā pļāpāšanā, skola iesaistīja izglītības lauka profesionāļus – Intu un Juri Skābes, kas lieliski realizēja skolas padomes nosprausto uzdevumu – dabūt no cilvēkiem ārā viņu patiesās domas un iegūt konkrētus rezultātus.

Darbs noritēja darba grupās, lai katram dalībniekam būtu iespēja izteikties. Dienas gaitā bija trīs posmi – skolas šodienas izvērtējums, tuvākās nākotnes ieskicēšana – mēs zīmējām skolas reklāmas plakātu 2020. gadam un trešais posms – skolas vīzijas uzrakstīšana konkrētos vārdos.

Astoņas darba grupas uzzīmēja savu 2020. gada redzējumu un no plakātiem kļuva skaidrs, ka mēs gribam redzēt tādu skolu, kur bērniem ir prieks nākt, kurā tiek iekļauti visi, kas grib nostiprināt, nest uz priekšu vai varbūt tikai sākt apzināties savu latvisko identitāti. Latviešu valoda būs viens no skolas stūrakmeniem, tāpat kā kultūras, tradīciju un vēstures mācīšana. Nākotnes skolā tiks pielietotas modernas mācību metodes un tehnoloģijas, atbalstot dažādu līmeņu latviešu valodas mācīšanu, kur skolotāji domās par katru individuālu skolēnu.

Vispopulārākais konferences sauklis bija “Mūsu skola – jūsu skola!” – manuprāt, tas kodolīgi izsaka vēl vienu no pamatprincipiem – skolai ir un būs ciešas saites ar ģimēnēm un sabiedrību.

Beigās katra grupa noformulēja savu skolas vīziju – ar tām turpinās strādāt skolas padome, lai nonāktu pie skaista un pabeigta teikuma, kas liktu iedegties visām adelaidiešu sirdīm, jo mēs gribam, lai skolas vīzija uzrunātu katru personiski.

Šī konference izcēlās ar vēl trim interesantām lietām  – kā pirmo gribas minēt angliski runājošo darba grupu, kurā bija mūsu skolas austrāļu izcelsmes vecāki. Mēs viņiem tulkojām notiekošo ar paņēmienu, ko aizguvām no K. Barona Čikāgas latviešu skolas – “čukstēšanu”. Kā izteicās viens no dalībniekiem: “Tehnika vēl ir jānoslīpē, jo brīžīem bija par daudz tulkošanas, brīžiem par maz, bet mēs noteikti sajutāmies iesaistīti”. Mums tas deva iespēju uzturēt latviešu valodu par konferences ‘skaļo’ valodu, bet tajā pašā laikā iesaistīt cittautiešus.

Otra lieta, ko gribas atzīmēt ir paaudžu atšķirības – tādām taču ir jābūt! Bet nekā -pārskatot plakātus un vīzijas bija grūti atšķirt, kurus veidoja mūsu skolas bērnudārznieku vecāki un kuri nāca no gudrajām galvām, kas sabiedrībā ir strādājuši kopš pagājušā gadsimta 50 gadiem. Tas, šķiet, liecina par to, ka jaunā paaudze nes uz priekšu iepriekšējās paaudzes vērtības un iepriekšējā paaudze akceptē  to, ka ‘tie jaunie visu dara savādāk’.

Un trešā lieta arī ir saistīta ar paaudzēm – Auseklīša jaunieši pieskatīja skolas bērnus, kamēr viņu vecāki strādāja konferencē. Labs turpinājums Jāņos iesāktajai draudzībai!

Izskatās, ka konference ne tikai sasniedza savus mērķus, bet ir gājusi soli uz priekšu – bez īpašas aicināšanas kāds no dalībniekiem sestdienas vakarā jau ir apkopojis visu redzēto un dzirdēto  un piedāvā savu versiju, ko nododu arī jums, jo man liekas, ka tā izsaka lietas būtību:

MŪSU SKOLA – JŪSU SKOLA!

Te mums patīk, šeit tu esi gaidīts.

Pateicoties visas Adelaides latviešu sabiedrības atbalstam un nenogurstošajam brīvprātīgo darbam – Adelaides Latviešu skola ir un būs vieta, kura jums dāvā iespēju:

  • dzirdēt, mācīties un lietot latviešu valodu mūsdienīgā skolā vienaudžu un vietējās latviešu sabiedrības vidū;
  • iepazīties ar latviešu no paaudzes paaudzē nodoto vēstures un kultūras mantojumu stundās, bibliotēkā ar modernām grāmatām un plaši pielietojot mūsdienu tehnoloģijas;
  • rast prieku, vērojot vai piedaloties skolas un sabiedrības rīkotajos pasākumos;
  • atrast un sajust piederību Latvijas un vispasaules latviešu sabiedrībai;
  • justies gaidītam, vai tu brīvi runā latviski, vai tikai sāc mācīties.

Nevari atnākt uz skolu, ieskaipo! Mēs tevi gaidām!

 

Amerikas latviešu skolas notur un piesaista jaunus skolēnus

Šomēnes noslēdzies mācību gads lielākajā daļā latviešu sestdienas un svētdienas skolu ASV. Par spīti tam, ka latviešu skolu skaits ASV pēdējos četros gados ir samazinājies no 19 uz 16, skolēnu kopskaitu Amerikas latviešu skolās tas nav ietekmējis, liecina šī gada pavasarī veikta Amerikas latviešu skolu aptauja.

Saskaņā ar Amerikas latviešu skolu pārziņu sniegto informāciju 2013./2014. mācību gadā Amerikas latviešu sestdienas un svētdienas skolās mācījās 533 audzēkņi, kas ir tikpat, cik 2009./2010. gadā, kad ASV tika veikta līdzīga aptauja[1]. Sākot ar pirmsskolas vecuma grupām līdz astotai klasei (Čikāgā darbojas arī vidusskola), latviešu skolas Amerikā piedāvā iespēju latviešu izcelsmes bērniem un jauniešiem papildus mācībām vispārizglītojošās skolās apgūt latviešu valodu, kultūru, vēsturi, ģeogrāfiju un citus mācību priekšmetus.

Papildus augstāk minētajām sestdienas un svētdienas skolām, kas pamatā no septembra līdz maijam pulcējas uz nodarbībām reizi nedēļā, Čikāgā darbojas arī pilna laika latviešu bērnudārzs „Stariņš“, kuru šogad apmeklē 12 bērni. Savukārt vasarās uz intensīvām mācībām sešu nedēļu garumā Garezerā, Mičiganas pavalstī, ik vasaru sabrauc vairāk nekā 100 latviešu bērnu un pusaudžu. Līdzīgā programmā Kursas vasaras vidusskolā, Vašingtonas pavalstī, pērn piedalījās 17 skolēnu. Tas nozīmē, ka kopējais bērnu skaits, kuri piedalās latviešu izglītības programmās ASV (neskaitot nometnes), sasniedz gandrīz 700.

Gadu gaitā, ņemot vērā atšķirīgo latviešu skaitu dažādās pilsētās un mainīgās migrācijas plūsmas, bērnu skaits un tā dinamika dažādās skolās ļoti atšķiras. Vēl joprojām lielākā latviešu skola ASV darbojas Čikāgā, kur šogad mācījās 91 skolēns, kas ir par 11 skolēniem vairāk nekā pirms četriem gadiem. Kopš 2009./2010. mācību gada skolēnu skaits par pieciem ir pieaudzis arī Bostonā, Portlandē un Sietlā, savukārt Bronksā tas ir gandrīz divkāršojies (šogad 35 skolēni), bet Filadelfijā – gandrīz trīskāršojies (šogad 26 skolēni). Vaicājot Filadelfijas latviešu skolas pārzinei Silvijai Mežgailei, kā skolai izdevies tik lielā mērā palielināt skolēnu skaitu, skolas pārzine ir lakoniska: „Mēs jau neko īpašu nedarījām, viņi paši atnāca.“ Silvija Mežgaile piebilst, ka ir „ļoti svarīgi, lai gaisotne ir tāda, kas pieņem tos, kam ir vēlēšanās“. Jāatzīmē, ka šogad starp skolas audzēkņiem 12 bija tādi, kuru vecāki ir trimdinieku pēcteči, bet 14 bērnu vecāki uz ASV pārcēlušies pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Salīdzinājumā ar 2009./2010. mācību gadu, skolēnu skaits ir samazinājies Vašingtonas latviešu skolā, kas ar 59 audzēkņiem vēl joprojām ir otra lielākā latviešu skola ASV. Skolēnu skaita kritumu ir pieredzējusi arī Klīvlandes latviešu skola. Pārējās skolās šogad nav novērotas būtiskas skolēnu skaita izmaiņas.

Komentējot demogrāfisko situāciju Amerikas latviešu skolās, Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere uzsver, ka darbam skolās ir jābūt ‘gudram’. „Mums ir jāsaprot situācija – ģimenes, kurām kalpojam, bērnu spējas un valodas līmeņi un skolas mērķi – lai varam efektīvi kalpot un lietderīgi strādāt.“ „Skolu aptaujas, valodas līmeņu pārbaudījumi, stratēģiska plānošana un sarunas noved līdz šādai saprašanai,“ skaidro A.Zommere, norādot, ka ievāktā informācija palīdzēs veidot programmas, meklēt mācību vielu un sadarboties ar ģimenēm Amerikas latviešu bērnu latviskās izglītības procesā.

[1] Garoza, I. (2011). M.A.Thesis: Defining boundaries between two immigrant waves from Latvia: a study of Latvian supplementary schools in the U.S.Minneapolis: University of Minnesota, 267 p. Pieejams: http://conservancy.umn.edu/handle/11299/116895

 

Ilze Garoza is a diaspora researcher. She has a Master's degree in Education Leadership and Administration from the University of Minnesota. She has received scholarships from the American Latvian Association and the Association for the Advancement of Baltic Studies.