Gadu gājumā ALA Izglītības nozare ir kalpojusi ASV latviešu skolām, veidojot mācību materiālus, gatavojot un aprakstot mācību mērķus un rīkojot skolotāju konferences. Līdz šim skolas gadu beigās 7. un 8. klases skolēni ir rakstījuši ALA pārbaudījumus, kuros ticis noteikts, vai skolēni sekmīgi sasnieguši nospraustos mācību mērķus. Pa šiem gadiem notikušas arī plašas pārrunas par to, ka skolēnu valodas līmenis ir mainījies un ka tagad skolu programmai būtu jāatbilst dažādiem valodas līmeņiem. 2012. gada pavasarī ALA skolotāju konferencē izskanēja lūgums Izglītības nozarei veidot specifiskus valodas pārbaudījumus, kas noteiktu katra skolēna latviešu valodas prasmes līmeni. Prasības pamatojums: ar šādu informāciju skolas spētu efektīvāk veidot mācību grupas (ņemot vērā atšķirīgas skolēnu vajadzības), programmas un piemeklēt attiecīgus mācību materiālus.

Tika veikts izpētes darbs un apzināti jau esošie latviešu valodas pārbaudījumi. Par ASV latviešu skolu vajadzībām piemērotāko tika atzīts jau vairākus gadus pastāvošais Eiropas valodas portfelis (EVP). EVP ir standartizēta valodas apguves līmeņa vērtēšanas sistēma Eiropas Savienības valstīs, kas nosaka personas dažādu valodu prasmi, iedalot to sešos līmeņos. Izmantojot EVP, Eiropā valdošajā daudzvalodu un atšķirīgo izglītības sistēmu vidē Eiropas universitātes var noteikt ārvalstu studētgribētāja valodas līmeni, iestājoties studiju programmā, vai Eiropas institūcijas un uzņēmēji var noteikt un adekvāti izvērtēt potenciālā darba ņēmēja valodas līmeni. Izmantojot šādus valodas pārbaudījumus ASV latviešu skolu kontekstā, skolotāji iegūst vajadzīgo informāciju skolēnu mācīšanai un izaugsmes vērtēšanai. Svarīgākais aspekts ir paša skolēna iespēja apzināties valodas prasmju līmeņus un turpināt sekot to izaugsmei un attīstībai, kopā ar skolotājiem un vecākiem nosakot valodas apguves mērķus.

Vairāk par EVP, tā izmantošanu un iespējām var uzzināt http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguves-limenis.

Lai labāk saprastu, kāpēc tiek veidoti latviešu valodas līmeņu pārbaudījumi, nedaudz jāatgriežas ASV latviešu skolu vēsturē. 2013. gada pavasarī diemžēl vairs tikai puse ASV skolu kārtoja ALA pārbaudījumus. Pēc skolotāju sniegtās informācijas, lielākais šķērslis pārbaudījumu kārtošanā bija skolēnu atšķirīgais vai nepietiekamais latviešu valodas līmenis. Tāpēc Izglītības nozare, uzklausot skolotāju vēlmi saprast, kā skolēniem vislabāk palīdzēt, nolēma veidot valodas prasmju pārbaudījumus. Tie noteikti neaizstāj līdz šim izmantotos ALA pārbaudījumus, bet ir palīglīdzeklis skolotājiem darbā, lai veidotu un noturētu vienmērīgāku valodas līmeni visiem skolēniem. Nākotnē ceram, ka, mērķtiecīgi strādājot, skolēni atkal sasniegtu tādu valodas prasmes līmeni, lai pēc iespējas vairāk bērnu varētu rakstīt ALA pārbaudījumus.

Skolotāju darbs latviešu skolās nav viegls. Visu cieņu tiem daudzajiem latviešiem, kas veltījuši laiku un pūles mūsu jaunajai paaudzei! Izglītības nozare apzinās, ka tai jādara viss iespējamais, lai sniegtu šiem skolotājiem atbalstu viņu svētīgajā darbā. Skolotājiem ir svarīgi zināt skolēnu valodas prasmes līmeņus un vērot skolēnu valodas izaugsmi. Novērtējot skolēna valodu pa atsevišķām prasmēm − lasītprasmi, runātprasmi, klausīšanās prasmi un rakstītprasmi, skolotājam ir skaidrs, kurā no tām skolēnam nepieciešams vairāk palīdzības, lai aizpildītu valodas robus un sekmētu pilnvērtīgu valodas attīstību. Izvērtējot pārbaudījumu rezultātus, skolotāji var attiecīgi pielāgot un individualizēt metodes un materiālus, lai dotu skolēnam maksimāli daudz iespēju uzlabot valodu. Skolēni kopā ar skolotājiem var nospraust konkrētus valodas attīstības mērķus un nākamajā skolas gadā vai citā noteiktā laika posmā censties tos sasniegt. Katrs nākamais skolotājs var izmantot iegūto informāciju turpmākai efektīvai darbībai, tādējādi nodrošinot skolēna mācīšanās procesa nepārtrauktību un vienmērīgu attīstību.

Mācoties latviešu valodu tikai sestdienas un svētdienas skolās, laika gaitā ir pierādījies, ka nepieciešama no Latvijas skolās izmantotās vai ASV skolās trimdas sākuma gados izveidotās atšķirīga metodika. Jāpiegriež vērība arī piemērotu materiālu izvēlei, kuri situācijas sarežģītības dēļ atšķirtos no līdz šim lietotajiem vai Latvijā izdotajiem līdzekļiem dzimtās valodas apguvei. Pieredze liecina, ka ASV latviešu skolās jāizmanto metodika un materiāli, kas drīzāk atbilst latviešu valodas kā otrās valodas vai mantotās valodas apguvei. Izmantojot otrās/mantotās valodas metodiku un pārbaudījumus, ir iespējams panākt tikpat labus vai pat labākus rezultātus valodas apguvē. Liela nozīme ir arī valodas un satura integrētajai apguvei, kas veicina straujāku valodas attīstību. Vēl jāuzsver vecāku lomas svarīgums bērna valodas pilnvērtīgā kopšanā. Latviešu skolās izmantotajai metodikai un materiāliem ir nenoliedzami liela nozīme, tomēr galvenā loma bērnu valodas apguves motivēšanā un ilgstošā nodrošināšanā ir ģimenei un vecākiem. Vecākiem noteikti jārod skolēniem iespējas izmantot un vingrināt visas valodas prasmes diendienā, lai pilnveidotu valodas izaugsmi. Skolām, savukārt, efektīvi mācot latviešu valodu, jāsekmē, jāatbalsta un jāmotivē vecāku vēlme ar bērniem sazināties latviski.

Sākoties 2014./2015. mācību gadam, ir sastādīti valodas līmeņu pārbaudījumi skolēniem no 5. līdz 12. klasei A1, A2 un B1 līmeņiem. Līdz pavasarim paredzēts sagatavot arī B2 līmeņa pārbaudījumus. Jaunāko klašu skolēniem būs iespēja veidot savus Valodas portfeļus, izmantojot Eiropas valodas portfeļa sešu līmeņu sistēmu četrās valodas prasmēs. Aizgājušā vasarā Gaŗezera vasaras vidusskolas un Kursas vasaras vidusskolas skolēni jau kārtoja vidusskolas līmeņa pārbaudījumus. Paldies GVV un Kursas vadībai un skolotājiem par sadarbību! Pieredze pārbaudījumu likšanā, vērtīgie dati un pieredze, kas iegūta par vasaras vidusskolēnu valodas prasmēm, − tas viss veicinās un palīdzēs Izglītības nozares turpmākajā darbībā.

2014. gada septembŗa mēnesī ASV latviešu skolu skolotāji tikās Filadelfijā un Sietlā. Konferences ilga veselu dienu, un tajās kopā piedalījās 36 skolotāji. Konferencēs tika pievērsta uzmanība divām tēmām: klasvadībai (Classroom Management) un EVP valodas līmeņiem, valodas līmeņu pārbaudījumiem un mācību palīglīdzekļiem. Izglītības nozare pateicas skolotājai un skolu konsultantei Anitai Erkmanei par viņas profesionālo sniegumu un atbalstu latviešu skolām, palīdzot veidot efektīvas klasvadības sistēmas mūsu skolās. Par Eiropas valodas portfeli, valodas līmeņiem, un efektīvu pārbaudījumu izmantošanu skolotājiem stāstīja PBLA Izglītības padomniece un valodas līmeņu pārbaudījumu autore Dace Mažeika.

Šī gada oktobrī skolas tiek aicinātas veikt valodas līmeņu pārbaudījumu 1. variantu. Izmantojot gada sākumā iegūtos datus, skolas un skolotāji var analizēt savu skolēnu valodas prasmes un valodas vajadzības. Analizējot rezultātus, skolotāji var piemeklēt atbilstošus materiālus, pielāgot mācību metodiku skolēnu vajadzībām un nospraust mērķus, kuŗus kopā ar bērniem īstenot skolas gada laikā. Skolas gada beigās, veicot pārbaudījumus otrreiz, skolotāji un skolēni varēs izvērtēt valodas prasmju uzlabošanos un individuālā snieguma izaugsmi. Skolotāji varēs atbalstīt vecākus, kas vēlas veicināt savu bērnu valodas apguvi, iesakot atbilstošas nodarbības un dodot ieteikumus papildu materiāliem izmantošanai ārpus skolas. Izglītības nozare paredz arī izmantot iegūtos datus par skolēnu latviešu valodas līmeņiem, sadarbojoties ar Latvijas iestādēm. Ja Izglītības nozares rīcībā ir konkrēta informācija par skolēnu valodas prasmēm, līmeņiem un vajadzībām, ir vieglāk formulēt prasības dažādu materiālu un iniciatīvu izstrādē un varam lūgt atbalstu mūsu darbam dažādās Latvijas iestādēs, kuru uzdevums ir atbalstīt diasporas skolu vajadzības.

Vēlreiz liels paldies visiem, kas piedalījušies Izglītības nozares darbā aizgājušā gadā! Tikai kopīgiem spēkiem varam veikt to, kas nodrošinās mūsu latviešu skolu turpmāko darbu, mūsu kultūras un valodas saglabāšanu. Vēlu skolu darbiniekiem un skolēniem Dievpalīgu un veiksmi turpmākajā darbā!

Šogad no 8. līdz 10. jūlijam gleznainajā Jumurdas muižā, Vidzemes augstienē, netālu no Ērgļiem un Vecpiebalgas jau septīto reizi Latvijā pulcējas latviešu skolu skolotāji, kas māca latviešu bērniem plašajā pasaulē latviešu valodu un iedēsta viņos latviskās identitātes dzirksti. 50 skolotāji no 14 valstīm – Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Gruzijas, Igaunijas, Islandes, Īrijas, Krievijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas, kā arī Latvijas pārstāvji – metodiķes no Latviešu valodas aģentūras, kā arī pārstāves no Pasaules brīvo latviešu apienības pavadīja šīs dienas kopā, lai smeltos iedvesmu un gūtu zināšanas.

Kopš pagājušās skolotāju tikšanās reizes 2013. gada vasarā vairākās pasaules pusēs ir notikuši diasporas skolotāju kursi – Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā. Šo kursu izdevumus sedza Latviešu valodas aģentūra no naudas līdzekļiem, kas iekļauti Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā “Valsts valodas politika un pārvalde”. Katros kursos skolotājiem svarīgi ir bijis sanākt kopā, dalīties priekos un bēdās, kas saistīti ar skolu vadību vai bērnu mācīšanu, klausīties ekspertu sniegumā un saņemt iedvesmu tālākam darbam.

Latviešu valodas aģentūra kursu rīkotājas lomu ir uzņēmusies ar lielu rūpību un ļoti nopietnu pieeju – kursi ar katru gadu arvien precīzāk uzrunā skolotāju specifiskās vajadzības. Īpaši vajag palīdzību tiem skolotājiem, kas nupat uzsākuši jaunas skolas savā pasaules pusē un nezin, kā vislabāk uzstādīt skolas struktūru un izveidot mācību programmu. Jaunas skolas atver durvis katru gadu, paplašinot latviešu skolu saimi pasaulē – tagad jau skolu skaits ir pāri par 100 skolām pasaulē. Arī, kā jau tas gadiem ilgi bijis, daudzi skolotāji nav ar pedagoģisko izglītību un vēlas gūt elementārās zināšanas pedagoģijā no augsti kvalificētiem pasniedzējiem. Šo atbalstu tagad ar pilnu atdevi sniedz Latviešu valodas aģentūra, kursos kā lektorus piesaistot profesorus un lektorus no Latvijas augstskolām.

Kursi šogad notika kultūrvēsturiskā, ainaviskā vietā – atpūtas kompleksā “Jumurdas muiža” ar 17 hektāriem zemes ar plašu parku, kas atrodas blakus skaistajam Jumurdas ezeram, kur kursu dalībnieki īsajos brīvajos brīžos gāja peldēties. Laika peldēties īstenībā atlika vienīgi no rītiem un vakaros, jo pārējais laiks bija aizpildīts ar interesantu programmu, ko negribējās palaist garām.

Pirmā diena sākās ar ievada uzrunām no Latviešu valodas aģentūras – Dace Dalbiņa, Pasaules brīvo latviešu apvienības – Daina Grosa, Eiropas latviešu apvienības – Aldis Austers un Kultūras ministrijas – Gunta Robežniece.

Sekoja Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes prof. Maijas Kūles ļoti izsmeļošā lekcija par latvisko identitāti 21. gadsimtā – emigrācijas radītiem izaicinājumiem. Prof. Kūle izklāstīja savu skatījumu uz mūsdienu latvisko identitāti, kā tā veidojusies, ka tā ir tradicionālo un modernitātes vērtību savijums. Secinājums: Eiropā nostiprinātās postmateriālās vērtības kā orientāciju uz dzīves kvalitāti, pašrealizāciju, interesi par atšķirīgām kultūrām un ceļošanu būtu vērts mazliet pagriest uz citu pusi un no jauna uzsvērt “mēs” jēdzienu, kas raksturo kopesamības dziļāko jēgu un kopienas vērtības. No individuālā tomēr vērsties vairāk uz nācijā vienojošo. Viela pārdomām.

Kursos tika piedāvāts daudz vērtīgu lekciju un meistarklašu – gan par divvalodību, logopēdiju, folkloru, filozofiju, klasvadību, vērtēšanu, mediju izmantošanu latviešu valodas apguvē, latviešu valodas un mācību priekšmeta integrētu apguvi. Spilgti prātā paliks Maijas Kokares “Bērnu filozofiskās domāšanas veidošana un attīstīšana”, kur skolotājiem deva iespēju padomāt par to, kā stundās varētu iekļaut iespēju bērniem apspriest eksistenciālus jautājumus un rosināt formālas debates, kā arī prof. Zentas Anspokas lekcija “Divvalodība ģimenē un valodu apguves process”, kur tika analizēts gan pirmās, gan nākamo valodu mācīšanās process.

Vērts pieminēt, ka filozofisko jautājumu pārrunām klasē tagad Latviešu valodas aģentūras mājaslapā www.maciunmacies.lv tagad arī pieejama 2002. gadā izdotā mācību burtnīcu sērija “Domātprieks”:

Tikpat vērtīgi bija sekojošie sniegumi: Ineses Krūmiņas “Latviešu folkloras radošā apguve” ar latvisko gadskārtu skaidrojumu un rotaļām, Rasmas Vugules “Logopēdiskie vingrinājumi skaņu izrunas grūtību novēršanai”, kas bija īsais ievads logopēdijas pamatos, abu LVA metodiķu Lienes Valdmanes un Vinetas Vaivades praktiskie padomi latviešu valodas apguvē, kā arī Anitas Skalbergas ieskats vērtēšanas pamatprincipos un psiholoģes Daces Bērziņas ļoti precīzi uztvertais raksturojums par diasporas skolām un ieteikumi klasvadībā.

Pirmās dienas pievakarē, pēc garšīgām vakariņām bija iespēja veldzēt dvēseli Birutas Ozoliņas meditatīvajās dziesmā un kokles skaņās. Ozoliņa bija kursu dalībniekiem pirmajā dienā kā saldais ēdiens, ko katrs varēja izbaudīt savā nodabā, sēžot Jumurdas ezera krastā un pārdomāt pa dienu dzirdēto, ieplūstot senatnīgās un tai pat laikā dvēseliski tuvās latviešu un latgaļu meldijās. Tāpat otrās dienas vakara pusē bija iespēja klausīties folkloristes, Ilgas Reiznieces stāstījumu par latviešu mūzikas instrumentiem un tos pašiem arī pamēģināt spēlēt, kā arī mācīties rotaļas un dančus, ko katra skola varētu iekļaut mācību stundās, mācot latvisko dzīves ziņu.

Te arī vērts pieminēt, ka iepriekš minētā saitē Latviešu valodas aģentūras veidotajā mājaslapā “Māci un mācies” ir arī tagad elektroniski pieejams 1998. gadā LVAVP publicētais LAT 2 mācību līdzeklis par latviešu svētkiem un tradīcijām. Te nav tikai minētas mūsu senču tradīcijas bet arī mūsu kaimiņu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu un krievu gadskārtu paražas.

Trešās dienas rītā notika ideju darbnīca, kur trīs darba grupās izkristalizējās tālākie darbības virzieni un vajadzības attiecībā uz diasporas skolām dažādās jomās, to skaitā skolu izaugsmi un attīstību ņemot vērā bērnu individuālos valodas līmeņus, vajadzības mācību un metodiskajiem līdzekļiem, pasākumiem kas vērsti uz latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī jaunu skolēnu piesaisti, vecāku un bērnu motivēšanu skolas regulāri apmeklēt. No šīm pārrunām radās arī ierosinājumi, kurus varēs šogad tālāk iekļaut diasporas latviešu valodas un latviskās dzīves ziņas apguves Latvijas valsts darāmo darbu sarakstā.

Nobeigumā vērts minēt dažu kursu dalībnieku viedokļus. Ieva Pūpola, kura jau vairākus gadus vada Vīnes latviešu skolu un vairākas reizes arī piedalījusies kursos dalās savos ieskatos: “Šobrīd es pati vairs neesmu izmisuma meklējumos par skoliņas veidošanas principiem vai metodiku, es galvenokārt gūstu iedvesmu nākamajam gadam, satieku jaukos un pazīstamos cilvēkus, man svarīgi ir arī regulāras tikšanās ar LVA un visa jaunā uzzināšana. Ļoti patīkami, ka pēdējos divos gados bija ļoti iedvesmojošas lekcijas latviskajai pašapziņai. Ļoti priecājos, ka tika uzaicināta Ilga Reizniece, grūti iedomāties vēl piemērotāku cilvēku, kas varētu iedvesmot folkloras mācīšanai.”.

Sanita Oša, nesen dibinātās Reikjavikas Latviešu skolas vadītāja bija tieši pretējā situācijā – viņa bija viena no skolotājām, kas pirmo reizi piedalījās un skola arī tikai nesen vērusi vaļā durvis. Tādēļ Sanita cerēja “iepazīties ar LVA darbiniecēm, citu valstu skolu skolotājām, uzzināt praktisko pieredzi no kolēģēm, kā vadīt skolu. Uzzināt, kādas nodarbības piedāvāt bērniem, kā labāk pasniegt latviešu valodu un kā motivēt vecākus/bērnus nākt uz skolu…uzzināt vai savu pedagoga darbu daru profesionāli un pareizi, jo nav pedagoģiskās izglītības. Ieguvu daudz jaunu paziņu un kontaktu, ļoti profesionālus pasniedzējus, interesantus un praksē pielietojamas metodes un pieejas. Sevišķu enerģijas lādiņu un latviskumu un brīnišķīgu atpūtu+mācības un praksi skaistajā Jumurdas muižā…Man visvairāk noderēs mēdiju pielietošana un logopēdijas ieteikumi. Protams no katras uzstāšanās/prezentācijas kaut kas īpašs tika paņemts pieskaņojot situācijai. Īpaši noderīga būs informācija par biedrības darbu, kuru ieguvu neformālās sarunās ar meitenēm, lai paši varētu nodibināt latviešu biedrību Islandē.”

Dace Freija, no Adelaides latviešu skolas, otro gadu spēļu grupas vadītāja:”..vēlējos uzzināt, kā vislabāk mācīt latviešu valodu spēļu grupiņā, gūt jaunus sadarbības partnerus citās valstīs, kā arī izglītot sevi, lai varētu zināšanas izmantot gan darbiņā, gan arī privātajā dzīvē. Es guvu atbildes uz daudziem saviem jautājumiem, iepazinos ar jaunām atklāsmēm un idejām, kuras lieliski man turpmāk noderēs, kā arī tuvāk sapazinos ar ļoti interesantiem un radošiem cilvēkiem, un protams guvu daudz, daudz pozitīvu emociju…”.

Pašu dalībnieku viedoklis jau izsaka visu – šie kursi ir zelta vērts un tos jāturpina katru gadu! Un jaunā tradīcija, ka notiek regulāri Latvijas valsts finansiāli atbalstīti kursi arī mītnes zemēs, vai turpat tuvumā ir tikpat svarīgi, jo tad nezūd vēlme pilnveidot skolu programmas, kā arī pašiem skolotājiem iedvesmoties un smelties zināšanās mācību gada laikā.

 

Adelaides latviešu skolas konference, ar satraukumu gaidīta, ir noslēgusies ar saviļņojumu un gandarījumu par rezultātiem.

Sestdien, 5. jūlijā 4 stundu garumā 30 cilvēki no dažādām latviešu sabiedrības grupām pulcējās kopā, lai noteiktu Adelaides Latviešu skolas nākotnes vīziju. Lai šis laiks neizvērstos tukšā pļāpāšanā, skola iesaistīja izglītības lauka profesionāļus – Intu un Juri Skābes, kas lieliski realizēja skolas padomes nosprausto uzdevumu – dabūt no cilvēkiem ārā viņu patiesās domas un iegūt konkrētus rezultātus.

Darbs noritēja darba grupās, lai katram dalībniekam būtu iespēja izteikties. Dienas gaitā bija trīs posmi – skolas šodienas izvērtējums, tuvākās nākotnes ieskicēšana – mēs zīmējām skolas reklāmas plakātu 2020. gadam un trešais posms – skolas vīzijas uzrakstīšana konkrētos vārdos.

Astoņas darba grupas uzzīmēja savu 2020. gada redzējumu un no plakātiem kļuva skaidrs, ka mēs gribam redzēt tādu skolu, kur bērniem ir prieks nākt, kurā tiek iekļauti visi, kas grib nostiprināt, nest uz priekšu vai varbūt tikai sākt apzināties savu latvisko identitāti. Latviešu valoda būs viens no skolas stūrakmeniem, tāpat kā kultūras, tradīciju un vēstures mācīšana. Nākotnes skolā tiks pielietotas modernas mācību metodes un tehnoloģijas, atbalstot dažādu līmeņu latviešu valodas mācīšanu, kur skolotāji domās par katru individuālu skolēnu.

Vispopulārākais konferences sauklis bija “Mūsu skola – jūsu skola!” – manuprāt, tas kodolīgi izsaka vēl vienu no pamatprincipiem – skolai ir un būs ciešas saites ar ģimēnēm un sabiedrību.

Beigās katra grupa noformulēja savu skolas vīziju – ar tām turpinās strādāt skolas padome, lai nonāktu pie skaista un pabeigta teikuma, kas liktu iedegties visām adelaidiešu sirdīm, jo mēs gribam, lai skolas vīzija uzrunātu katru personiski.

Šī konference izcēlās ar vēl trim interesantām lietām  – kā pirmo gribas minēt angliski runājošo darba grupu, kurā bija mūsu skolas austrāļu izcelsmes vecāki. Mēs viņiem tulkojām notiekošo ar paņēmienu, ko aizguvām no K. Barona Čikāgas latviešu skolas – “čukstēšanu”. Kā izteicās viens no dalībniekiem: “Tehnika vēl ir jānoslīpē, jo brīžīem bija par daudz tulkošanas, brīžiem par maz, bet mēs noteikti sajutāmies iesaistīti”. Mums tas deva iespēju uzturēt latviešu valodu par konferences ‘skaļo’ valodu, bet tajā pašā laikā iesaistīt cittautiešus.

Otra lieta, ko gribas atzīmēt ir paaudžu atšķirības – tādām taču ir jābūt! Bet nekā -pārskatot plakātus un vīzijas bija grūti atšķirt, kurus veidoja mūsu skolas bērnudārznieku vecāki un kuri nāca no gudrajām galvām, kas sabiedrībā ir strādājuši kopš pagājušā gadsimta 50 gadiem. Tas, šķiet, liecina par to, ka jaunā paaudze nes uz priekšu iepriekšējās paaudzes vērtības un iepriekšējā paaudze akceptē  to, ka ‘tie jaunie visu dara savādāk’.

Un trešā lieta arī ir saistīta ar paaudzēm – Auseklīša jaunieši pieskatīja skolas bērnus, kamēr viņu vecāki strādāja konferencē. Labs turpinājums Jāņos iesāktajai draudzībai!

Izskatās, ka konference ne tikai sasniedza savus mērķus, bet ir gājusi soli uz priekšu – bez īpašas aicināšanas kāds no dalībniekiem sestdienas vakarā jau ir apkopojis visu redzēto un dzirdēto  un piedāvā savu versiju, ko nododu arī jums, jo man liekas, ka tā izsaka lietas būtību:

MŪSU SKOLA – JŪSU SKOLA!

Te mums patīk, šeit tu esi gaidīts.

Pateicoties visas Adelaides latviešu sabiedrības atbalstam un nenogurstošajam brīvprātīgo darbam – Adelaides Latviešu skola ir un būs vieta, kura jums dāvā iespēju:

• dzirdēt, mācīties un lietot latviešu valodu mūsdienīgā skolā vienaudžu un vietējās latviešu sabiedrības vidū;
• iepazīties ar latviešu no paaudzes paaudzē nodoto vēstures un kultūras mantojumu stundās, bibliotēkā ar modernām grāmatām un plaši pielietojot mūsdienu tehnoloģijas;
• rast prieku, vērojot vai piedaloties skolas un sabiedrības rīkotajos pasākumos;
• atrast un sajust piederību Latvijas un vispasaules latviešu sabiedrībai;
• justies gaidītam, vai tu brīvi runā latviski, vai tikai sāc mācīties.

Nevari atnākt uz skolu, ieskaipo! Mēs tevi gaidām!