Bērnu žurnāls “Mazputniņš” atdzimis jaunā veidolā

No 2014.gada novembra tīmeklī pieejama jauna mājas lapa bērniem mazputnins.lv. Mājas lapas veidotājs ir Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” (LaPa), kas Latvijā sevi pierādījis ar vairākiem veiksmīgiem projektiem, līdz šim pamanītākais bija izstāde „Latvieša koferis” Stūra mājā, Rīgā.

Mājas lapas mērķis ir veicināt latviešu valodas un kultūras apguvi latviešu bērnu vidū, īpaši to, kas dzīvo ārpus Latvijas. Mājas lapas saturs piemērots pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kas jau pazīst burtus un ciparus.  Mazputnins.lv piedāvā vecākiem kopā ar bērniem rotaļīgā veidā trennēt lasītprasmi un rakstītprasmi.

Mājaslapā pieejamas izdrukājamas lapas ar uzdevumiem un krāsojamiem zīmējumiem, kā arī datorspēles, kas darbojas planšetdatoros un viedtālruņos. Datorspēles stāsta par Latvijas zivīm, puķēm, kokiem, putniem, vēsturi un ģeogrāfiju. Četru datorspēļu pamatā ir latviešu tautas mīkla un vienā latviešu valodas alfabēts.

Mazputniņš bija vienīgais regulārais izdevums bērniem, kas dzīvoja ārpus Latvijas. Tas iznāca no 1959. līdz 1994. gadam ASV un Kanādā. Mazputnins.lv ir žurnāla atdzimšana jaunā veidolā.

Projekta finansiālie atbalstītaji ir Latviešu Fonds (LF), Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome un Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozare.

Mājaslapas mērķauditorija ir Latvijā un ārpus Latvijas dzīvojoši bērni vecumā no 5-12 gadiem, kā arī vecāki un skolotāji.

Informē Muzeja un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” pārstāve Kristīne Jansone

 

Tālāk seko intervija ar Mazputnins.lv projekta koordinatori, Kristīni Jansoni.

Latvians Online: Vai Tu jau par žurnālu “Mazputniņš” kaut ko zināji, pirms sāki šo projektu vadīt?

Zināju, bet tikai pateicoties tam, ka strādāju Lapas (Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”) birojā, mums birojā bija žurnāla eksemplāri, un muzeja darbiniece Marianna bija stāstījusi, ka viņai tie žurnāli ir ļoti mīļi no bērnības un ka tagad viņa materiālus no tiem izmanto, lai mācītu saviem bērniem lasīt. Viņa ņēma un kopēja fragmentus no Mazputniņiem, lai mācītu savus bērnus. Tā arī radās ideja, ka tas ir ļoti labs izglītojošs materiāls arī tagad, ko vajag kaut kādā veidā popularizēt.

Latvians Online: Kādi bija priekšstati par šo vēsturisko žurnālu? Vai tie palika tādi paši, vai mainījās?

Es savā prātā Mazputniņu uzreiz salīdzīnāju ar savas bērnības žurnālu Zīlīte.

Tagad protams priekšstats ir mainījies, es to visu redzu kā nozīmīgu daļu trimdas vēstures. Ļoti nozīmīgu materiālu trimdas bērnu izglītošanā, latviskuma uzturēšanā, bet ne tādā uzspiestā veidā, bet ļoti krāsainā, rotaļīgā, bērniem patīkamā. Mani ļoti sajūsmināja Mazputniņa vēstures pētīšanas process, kad atklāju, ka autori bija daudzas ievērojamas personas, piemēram, Anšlavs Eglītis, kas rakstīja bērnu filmu atstāstus, vai Piecīšu dalībnieks Uldis Ievāns. Ļoti interesanti bija uzzināt par mākslinieku Pēteri Purmali un iepazīt Lāčubērnus. Šķiet, ka tie komiksi pieaugušiem pat liekas smieklīgāki nekā bērniem.

Žurnāla tapšanā piedalījās vēl virkne citu nozīmīgu personību, vienkārši, Latvijā dzīvojošam cilvēkam tie tik daudz nenozīmē. Bet šķiet, ka ikviens latvietis, kas dzīvoja ASV vai Kanādā, kas kaut cik iesaistījās latviešu sabiedriskajā dzīvē ir kaut ko darījis Mazputniņa labā, vismaz kādā savas dzīves periodā. Radošākie rakstījuši stāstus un dzejoļus, praktiskākie palīdzējuši pie tehniskiem un administratīvajiem darbiem.

Latvians Online: Kādi bija izaicinājumi, veidojot spēles, atlasot vielu – tev un arī programmētājam?

Viena no grūtībam bija atlasīt tadus uzdevumus un tekstus, kas nav zaudējuši aktualitāti. Un tādus, kuros valoda nav novecojusi, bet kā izrādās, tāda materiāla ir diezgan daudz. Un dažas vietas protams nācās pamainīt, bet forma paliek.  No vairākām jaukām spēlēm nācās atteikties, jo uzprogrammēt to nebūtu viegli, tehniskajās pusēs daudz neiedziļināšos. Vēl liela problēma bija tā, ka bija jātaisa programmatūrai vairāks versijas, jo planšetā, mobilāja un stacionārā datorā, katrā vietā uztaisītais izskatījās savādāk, katrai formai vajadzēja savu noformējumu, katrā bija citas kļūdas, un vēl pat tagad pie tā tiek daudz strādāts, lai visu sakārtotu.

Latvians Online: Vai Tev radās viedoklis, ka bērns, kas žurnālu lasīja pirms 30, 40 gadiem, bija līdzīgs vai atšķīrās no mūsdienu bērna?

Domāju, ka var atrast gan daudz kopīgā, gan atšķirīgā. Mūsdienu bērnam apkārt ir milzum daudz dažādu iespēju, spēļu, krāsu, video utt, Mazputniņa ar to visu jākonkurē. Tāpēc ļoti ceru, ka vecāki un skolotāji šo lapu izmantos stundās un kopā pildīs uzdevumus, jo bez tā mūsdienu bērnu uzmanību noturēt būs grūti.

Latvians Online: Vai Tu kaut ko uzzināji par trimdas laikiem, šķirstot un lasot vecos Mazputniņus?

Protams, ka daudz ko. Gan par personībām, gan procesiem, gan apjomiem, un to cik aktīva sabiedrība tā bija. Piemēram, par Austrālijas grupu Saules josta, bija jauks raksts, vienkāršā valodā.

Latvians Online: Vai, pēc Tavām domām, Mazputniņš ir viegli pielāgojams mūsu bērniem šodien?

Jā, ar palielu atlases daru, forma vēl joprojām darbojas, saturu un valodu šur tur nācās pamainīt. Īpaši jau lasīt mācīšanās prasmju uzlabošanai tie paši vien paņēmieni darbojas, iztrūkstošs burts, vai vārda vietā zīmējums, tas joprojām mazos lasītājus saista.

Latvians Online: Vai, strādājot pie projekta, radās idejas, kā vēl varētu šo žurnālu pataisīt pieejamu mūsu bērniem šodien? (ne tikai to digitalizējot, bet dodot “pievienoto vērtību”)

Jā, jau sakumā pirms šī projekta, pirmā doma bija par ceļojošu, interaktīvu izstādi, kas varētu ceļot pa diasporas skoliņām. Otra ideja, ko domājams arī realizēšu ir neliela formāta blociņš, tajā būtu gan uzdevumi, gan uzlīmes, gan krāsojami zīmējumi no Mazputniņa. Jo ļoti daudzas ilustrācijas ir augstā mākslinieciskā līmenī un arī atraktīvas, mīļas, latviskas.

Latvians Online: Kā atklāšanas pasākumā bērni uztvera un darbojās ar šo jauno mājaslapu?

Atklāšanā piedalījās aptuvēni 50 bērni un dažas audzinātājas un pāris vecāki. Atsaucība bija liela. Bērni ļoti uzmanīgi klausījās prezentāciju par mājaslapu. Ar degsmi krāsoja zīmējumus un savienoja punktiņus izdrukātajās lapās. Protams visvairāk viņiem patika minēt vārdus spēlēs. Īpaši mīklas.

Prezentācijā biju sagatavojusi ledusskapja magnētiņus ar Mazputniņa fragmentiem, zīmējumiem, vākiem, Lāčubērnu. Un konfektes Gotiņa ar īpašu dizaina papīrīti – uz kura bija nodrukāts 115 nr. vāks un uzraksts www.mazputnins.lv. Domāju, ka magnētiņi nonāks daudzu ģimeņu virtuvēs un konču papīrus arī pamanīs, tā kā Mazputniņš ir izpletis spārnus lielam lidojumam pie latviešu bērniem it visur!

 

 

Konference Melburnā iedvesmo 20 skolotājus no trīs pilsētām

Ir skolas brīvdienas, un tomēr skolotāji paliek skolotāji. Ja nemāca citus, tad mācās paši. Izglītības un Zinātnes ministrija, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru rīkoja konkursu par finanšu līdzekļu piešķiršanu izglītojošu pasākumu rīkošanai ārpus Latvijas. Uz to pieteicās un konkursu uzvarēja Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē. Pateicoties Dainas Grosas un Zintas Ozoliņas aktīvajam darbam, bija iespēja rīkot gadskārtējo Austrālijas latviešu skolu skolotāju konferenci, kas Melburnā 27. un 28. septembrī pulcēja aptuveni 20 skolotājus no Latviešu skolām Adelaidē, Melburnā, un Sidnejā.

Konference iesākās sestdienas rītā ar mūsu viešņas, kas bija ieradusies no ASV, uzstāšanos. Līga Ejupa ir mākslas vēsturniece un Kinklāva mākslas galerijas vadītāja Garezerā, ASV. L. Ejupa lasīja referātu par Latviešu tēlotājmākslu. Iepazīstināja klausītājus ar nozīmigiem un pazīstamiem latviešu māklsiniekiem, to mākslas darbiem un nozīmi latvietības veidošanā un nostiprināšanā. Vairākkārt pārliecinājos, ka esam bagātīga, liela un nozīmīga tauta, ar sen izkoptu gaumes izjūtu un mīlestību uz visu skaisto.

Nākamo praktisko darbnīcu vadīja Arnis Gross. Viņš iepazīstināja skolotājus ar jaunumiem izglītības lietotņu jomā, ko varam izmantot, lai padarītu mācības latviešu skolās daudzpusīgākas, bērniem saistošākas, dinamiskākas un uztveramākas.

Svētdienas rītu iesākām ar pārskatu no katra štata skolas. Bija jauki uzzināt, kā klājies citiem; ar kādiem izaicinājumiem un idejām sevi nodarbina pārējie kolēģi Adelaidē un Sidnejā.

Tad konference turpinājās ar L. Ejupas referātu par to, kā mākslu iesaistīt valodas apguvē vai drīzāk kā ar mākslas palīdzību mācīt valodu. Bija lieliski piemēri no Garezera Vasaras vidusskolas prakses, piemēram, Ēvalda Dajevska gleznu izpēte, ko atbilstoši vecumposma īpatnībām, spējām un interesēm veica gan jaunāko klašu, gan vidusskolas skolēni.

Pēc pusdienu pārtraukuma mūs uzrunāja Maria Gindidis, Monash universitātes pasniedzēju un valodu apmācību eksperti ar lekciju „Kā uzkurināt savas valodas stundas”. Maria ir grieķu valodas skolas vadītāja. Šī skola īpaši uzteicama ar lielo pieprasījumu no ģimeņu puses. Tajā katru sestdienu mācās ap 600 skolēnu. Lielākoties tas ir Marias nopelns, pateicoties viņas metodēm, kas balstītas uz zinātni par smadzenēm un to efektīvu darbību. M. Gindidis sniedza praktiskus vingrinājumus, ko daudzi skolotāji labprāt ieviestu savās nodarbībās. Maria pauda atbalstu un cieņu visiem mūsu Latviešu skolu skolotājiem un vadītājiem un citiem iesaistītajiem, kas brīvprātīgi iegulda savu laiku un nereti arī līdzekļus, lai nodrošinātu gludu mācību procesu.

Konference noslēdzās ar mūsu pašu Ilzes Ziedares – Švarcas lekciju „Kā būt interesantam skolotājam.” Ilze dalījās savā pieredzē, zināšanās un pašas atziņās kā kļūt par skolotāju – superzvaigzni savā jomā. Kā praktiski iesaistīt bērnus, kā viņiem likt justies sadzirdētiem, kā savas stundas padarīt mūsdienīgākas un personiskākas.

Šī nedēļas nogale bija piepildīta, vienlaikus tā deva brīdi apstāties un pārdomāt savas metodes un lietas, kas būtu jāuzlabo, mācot valodu. Gribu pateikties visiem, kas pielika savu roku, lai konference noritētu veiksmīgi. Paldies arī saimniecei Lindai Drēziņai par gardajām maltītēm. Ļoti priecājos par praktiskajiem padomiem un idejām no ikkatra lektora. Domāju, ka ikviens konferences apmeklētājs varēs savā praksē ieviest ne vienu vien spēli, uzdevumu vai macību triku.

Vēlos iedrošināt visus esošos skolotājus piedalīties šādā konferencē arī nākamgad, jo iegūtās zināšanas ir praktiskas un noder arī ārpus Latviešu skolas. Tiem, kas vēl domā – kļūt vai nekļūt par skolotāju? – viennozīmīgi – Jā! Mums var būt simt un viens ‘sociālais klubs’, bet, ja bērni nepratīs valodu, viņu sapratne par Latviju un latvietību būs apdraudēta.

 

 

 

Lāsma Feldmane ir Melburnas latviešu skolas "Daugava" skolotāja.

ALA Izglītības nozares 2014-15 gada projekts – valodas līmeņu pārbaudījumi

Gadu gājumā ALA Izglītības nozare ir kalpojusi ASV latviešu skolām, veidojot mācību materiālus, gatavojot un aprakstot mācību mērķus un rīkojot skolotāju konferences. Līdz šim skolas gadu beigās 7. un 8. klases skolēni ir rakstījuši ALA pārbaudījumus, kuros ticis noteikts, vai skolēni sekmīgi sasnieguši nospraustos mācību mērķus. Pa šiem gadiem notikušas arī plašas pārrunas par to, ka skolēnu valodas līmenis ir mainījies un ka tagad skolu programmai būtu jāatbilst dažādiem valodas līmeņiem. 2012. gada pavasarī ALA skolotāju konferencē izskanēja lūgums Izglītības nozarei veidot specifiskus valodas pārbaudījumus, kas noteiktu katra skolēna latviešu valodas prasmes līmeni. Prasības pamatojums: ar šādu informāciju skolas spētu efektīvāk veidot mācību grupas (ņemot vērā atšķirīgas skolēnu vajadzības), programmas un piemeklēt attiecīgus mācību materiālus.

Tika veikts izpētes darbs un apzināti jau esošie latviešu valodas pārbaudījumi. Par ASV latviešu skolu vajadzībām piemērotāko tika atzīts jau vairākus gadus pastāvošais Eiropas valodas portfelis (EVP). EVP ir standartizēta valodas apguves līmeņa vērtēšanas sistēma Eiropas Savienības valstīs, kas nosaka personas dažādu valodu prasmi, iedalot to sešos līmeņos. Izmantojot EVP, Eiropā valdošajā daudzvalodu un atšķirīgo izglītības sistēmu vidē Eiropas universitātes var noteikt ārvalstu studētgribētāja valodas līmeni, iestājoties studiju programmā, vai Eiropas institūcijas un uzņēmēji var noteikt un adekvāti izvērtēt potenciālā darba ņēmēja valodas līmeni. Izmantojot šādus valodas pārbaudījumus ASV latviešu skolu kontekstā, skolotāji iegūst vajadzīgo informāciju skolēnu mācīšanai un izaugsmes vērtēšanai. Svarīgākais aspekts ir paša skolēna iespēja apzināties valodas prasmju līmeņus un turpināt sekot to izaugsmei un attīstībai, kopā ar skolotājiem un vecākiem nosakot valodas apguves mērķus.

Vairāk par EVP, tā izmantošanu un iespējām var uzzināt http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguves-limenis.

Lai labāk saprastu, kāpēc tiek veidoti latviešu valodas līmeņu pārbaudījumi, nedaudz jāatgriežas ASV latviešu skolu vēsturē. 2013. gada pavasarī diemžēl vairs tikai puse ASV skolu kārtoja ALA pārbaudījumus. Pēc skolotāju sniegtās informācijas, lielākais šķērslis pārbaudījumu kārtošanā bija skolēnu atšķirīgais vai nepietiekamais latviešu valodas līmenis. Tāpēc Izglītības nozare, uzklausot skolotāju vēlmi saprast, kā skolēniem vislabāk palīdzēt, nolēma veidot valodas prasmju pārbaudījumus. Tie noteikti neaizstāj līdz šim izmantotos ALA pārbaudījumus, bet ir palīglīdzeklis skolotājiem darbā, lai veidotu un noturētu vienmērīgāku valodas līmeni visiem skolēniem. Nākotnē ceram, ka, mērķtiecīgi strādājot, skolēni atkal sasniegtu tādu valodas prasmes līmeni, lai pēc iespējas vairāk bērnu varētu rakstīt ALA pārbaudījumus.

Skolotāju darbs latviešu skolās nav viegls. Visu cieņu tiem daudzajiem latviešiem, kas veltījuši laiku un pūles mūsu jaunajai paaudzei! Izglītības nozare apzinās, ka tai jādara viss iespējamais, lai sniegtu šiem skolotājiem atbalstu viņu svētīgajā darbā. Skolotājiem ir svarīgi zināt skolēnu valodas prasmes līmeņus un vērot skolēnu valodas izaugsmi. Novērtējot skolēna valodu pa atsevišķām prasmēm − lasītprasmi, runātprasmi, klausīšanās prasmi un rakstītprasmi, skolotājam ir skaidrs, kurā no tām skolēnam nepieciešams vairāk palīdzības, lai aizpildītu valodas robus un sekmētu pilnvērtīgu valodas attīstību. Izvērtējot pārbaudījumu rezultātus, skolotāji var attiecīgi pielāgot un individualizēt metodes un materiālus, lai dotu skolēnam maksimāli daudz iespēju uzlabot valodu. Skolēni kopā ar skolotājiem var nospraust konkrētus valodas attīstības mērķus un nākamajā skolas gadā vai citā noteiktā laika posmā censties tos sasniegt. Katrs nākamais skolotājs var izmantot iegūto informāciju turpmākai efektīvai darbībai, tādējādi nodrošinot skolēna mācīšanās procesa nepārtrauktību un vienmērīgu attīstību.

Mācoties latviešu valodu tikai sestdienas un svētdienas skolās, laika gaitā ir pierādījies, ka nepieciešama no Latvijas skolās izmantotās vai ASV skolās trimdas sākuma gados izveidotās atšķirīga metodika. Jāpiegriež vērība arī piemērotu materiālu izvēlei, kuri situācijas sarežģītības dēļ atšķirtos no līdz šim lietotajiem vai Latvijā izdotajiem līdzekļiem dzimtās valodas apguvei. Pieredze liecina, ka ASV latviešu skolās jāizmanto metodika un materiāli, kas drīzāk atbilst latviešu valodas kā otrās valodas vai mantotās valodas apguvei. Izmantojot otrās/mantotās valodas metodiku un pārbaudījumus, ir iespējams panākt tikpat labus vai pat labākus rezultātus valodas apguvē. Liela nozīme ir arī valodas un satura integrētajai apguvei, kas veicina straujāku valodas attīstību. Vēl jāuzsver vecāku lomas svarīgums bērna valodas pilnvērtīgā kopšanā. Latviešu skolās izmantotajai metodikai un materiāliem ir nenoliedzami liela nozīme, tomēr galvenā loma bērnu valodas apguves motivēšanā un ilgstošā nodrošināšanā ir ģimenei un vecākiem. Vecākiem noteikti jārod skolēniem iespējas izmantot un vingrināt visas valodas prasmes diendienā, lai pilnveidotu valodas izaugsmi. Skolām, savukārt, efektīvi mācot latviešu valodu, jāsekmē, jāatbalsta un jāmotivē vecāku vēlme ar bērniem sazināties latviski.

Sākoties 2014./2015. mācību gadam, ir sastādīti valodas līmeņu pārbaudījumi skolēniem no 5. līdz 12. klasei A1, A2 un B1 līmeņiem. Līdz pavasarim paredzēts sagatavot arī B2 līmeņa pārbaudījumus. Jaunāko klašu skolēniem būs iespēja veidot savus Valodas portfeļus, izmantojot Eiropas valodas portfeļa sešu līmeņu sistēmu četrās valodas prasmēs. Aizgājušā vasarā Gaŗezera vasaras vidusskolas un Kursas vasaras vidusskolas skolēni jau kārtoja vidusskolas līmeņa pārbaudījumus. Paldies GVV un Kursas vadībai un skolotājiem par sadarbību! Pieredze pārbaudījumu likšanā, vērtīgie dati un pieredze, kas iegūta par vasaras vidusskolēnu valodas prasmēm, − tas viss veicinās un palīdzēs Izglītības nozares turpmākajā darbībā.

2014. gada septembŗa mēnesī ASV latviešu skolu skolotāji tikās Filadelfijā un Sietlā. Konferences ilga veselu dienu, un tajās kopā piedalījās 36 skolotāji. Konferencēs tika pievērsta uzmanība divām tēmām: klasvadībai (Classroom Management) un EVP valodas līmeņiem, valodas līmeņu pārbaudījumiem un mācību palīglīdzekļiem. Izglītības nozare pateicas skolotājai un skolu konsultantei Anitai Erkmanei par viņas profesionālo sniegumu un atbalstu latviešu skolām, palīdzot veidot efektīvas klasvadības sistēmas mūsu skolās. Par Eiropas valodas portfeli, valodas līmeņiem, un efektīvu pārbaudījumu izmantošanu skolotājiem stāstīja PBLA Izglītības padomniece un valodas līmeņu pārbaudījumu autore Dace Mažeika.

Šī gada oktobrī skolas tiek aicinātas veikt valodas līmeņu pārbaudījumu 1. variantu. Izmantojot gada sākumā iegūtos datus, skolas un skolotāji var analizēt savu skolēnu valodas prasmes un valodas vajadzības. Analizējot rezultātus, skolotāji var piemeklēt atbilstošus materiālus, pielāgot mācību metodiku skolēnu vajadzībām un nospraust mērķus, kuŗus kopā ar bērniem īstenot skolas gada laikā. Skolas gada beigās, veicot pārbaudījumus otrreiz, skolotāji un skolēni varēs izvērtēt valodas prasmju uzlabošanos un individuālā snieguma izaugsmi. Skolotāji varēs atbalstīt vecākus, kas vēlas veicināt savu bērnu valodas apguvi, iesakot atbilstošas nodarbības un dodot ieteikumus papildu materiāliem izmantošanai ārpus skolas. Izglītības nozare paredz arī izmantot iegūtos datus par skolēnu latviešu valodas līmeņiem, sadarbojoties ar Latvijas iestādēm. Ja Izglītības nozares rīcībā ir konkrēta informācija par skolēnu valodas prasmēm, līmeņiem un vajadzībām, ir vieglāk formulēt prasības dažādu materiālu un iniciatīvu izstrādē un varam lūgt atbalstu mūsu darbam dažādās Latvijas iestādēs, kuru uzdevums ir atbalstīt diasporas skolu vajadzības.

Vēlreiz liels paldies visiem, kas piedalījušies Izglītības nozares darbā aizgājušā gadā! Tikai kopīgiem spēkiem varam veikt to, kas nodrošinās mūsu latviešu skolu turpmāko darbu, mūsu kultūras un valodas saglabāšanu. Vēlu skolu darbiniekiem un skolēniem Dievpalīgu un veiksmi turpmākajā darbā!