Katra latviešu gadskārta Baškīrijā nāk ar kaut ko jaunu un nebijušu. Iepriekšējos gadus Mārtiņi tika svinēti ar ukraiņiem, vāciešiem, šogad Mārtiņdienas koncerts tika vests uz Bakaldīnas vidusskolu.

Bakaldīna atrodas 20 km no Maksima Gorkija ciema. Tā bija viena no latviešu kolonijām. Līdz latviešu ierašanās laikam Bakaldīnas teritorija bija tukša un neapdzīvota. Līdz ar latviešu ierašanos tiek izveidota pirmā skola Bakaldīnas teritorijā (1901. gadā Kalna skola, mācības latviešu valodā notiek līdz 1938. gadam), arī kultūras dzīvi veido iebraucēji no Latvijas, proti, tiek nodibināts orķestris, koris, iedzīvotāji iestudē izrādes. Uz Bakaldīnu viesizrādēs brauc Maskavas teātris „Skatuve”, nodibinātajā bibliotēkā tiek saņemtas grāmatas, avīzes un žurnāli no Latvijas. Par Bakaldīnas latviešiem izdotas vairākas grāmatas. Viens no to autoriem ir bijušais bakaldīnietis žurnālists Arvīds Auns-Urālietis („Vēl atmiņā bērnības saule”, „Latviešu saraksti”), sērijā „Tradīciju burtnīca” izdoti „Baškīrijas siguldiešu stāsti”- intervijas ar Bakaldīnas latviešiem, kas 20.gs. piecdesmitajos gados atgriezās Latvijā.

Pašreiz Bakaldīnas vidusskolā mācās apmēram 100 skolēnu. Latviešu valoda netiek mācīta, bet šajā mācību gadā Bakaldīnas skolēniem ir iespēja reizi nedēļā apmeklēt latviešu folkloras pulciņu. Tā ir iespēja iepazīstināt un radīt interesi par latviešu – senču kultūru. Lai gan Bakaldīnas skolā lielākā daļa skolēnu ir baškīri un krievi (pagājušā gadsimta 50-tajos gados liela daļa latviešu atgriezās Latvijā), vietējie iedzīvotāji ļoti spilgti atceras to, ka latvieši ir dzīvojuši Bakaldīnā, ka tie ir iekopuši tagadējos Bakaldīnas laukus, ka tā ir bijusi strādīga tauta, kas pie turības tikusi ar smagu darbu. Pie tam Bakaldīnas vidusskolas muzejā (to izveidoja Bakaldīnas vēstures skolotāja Nadežda Ģībiete) ir daudz materiālu (fotogrāfijas, arhīva dokumenti, sadzīves priekšmeti, stendi), kas atspoguļo mūsu tautiešu ikdienas un kultūras dzīvi.

Koncertā, kā ierasts, uzstājās bērnu folkloras ansamblis „Atbalss”, kura dziesmu un deju repertuārs pēdējos gados ir kļuvis krietni plašāks. Būtiski, ka koncertā uzstājās ne tikai ansamblis, bet arī skolēni, kas apgūst un apguva latviešu valodu. Priecē fakts, ka bijušiem latviešu valodas apguvējiem rodas laiks un vēlme piedalīties šādos koncertos.

Man un „Atbalsij” atliek vien pateikties par to, ka mums tika dota iespēja sevi parādīt, un kārtējo reizi pierādīt to, ka nav svarīga nacionalitāte, (ansambļa sastāvā ir ne tikai latvieši, bet arī krievi, uzbeki, tatāri un baškīri) bet svarīga ir vēlme pieņemt un izprast citu tautu kultūru, nodot to skatītājiem un klausītājiem ar tādu pat mīlestību, ar kādu to uzņemam sevī.

Sasagrieza čigāniņi

Istabiņas vidiņā,

Sagriez, Dievs, rudzus, miežus

Lielajā tīrumā.